Kaukāza gūstekne - Beslana7

Paeju garām visam takšu pakalpojumu piedāvātāju spietam un uz īsu brīdi piesēžu lidostas uzgaidāmās zāles kafeterijā. Te pasūtu kafiju un lēnām malkojot to veroju, kas notiek zālē. Tā nu ievēroju vienu vīru, kurš izskaās kā taksists, bet viņš nav tik uzmācīgs un nekaunīgs kā pārējie viņa aroda kolēģi. Patiesībā pati pirmā un interesantākā lieta kāpēc pievērsu uzmanību šim vīram ir tas, ka viņš ir ļoti līdzīgs bijušajam padomju vadonim- Josifam Vissarionovičam Staļinam! Manis prāt-  viņš pat varētu attēlot Staļinu kādā no filmām, pie kam,  to varētu darīt bez īpašas grimmēšanās.

Tā nu izdzeru kafiju un dodos pie noskatītā kunga. Sasveicinos un jautāju - vai viņš nevarētu mani aizvest līdz Vladikaukāzas centram un pa ceļam turp izmest pāris lokus līdz dažiem objektiem, kurus es vēlos apskatīt? Protams ka varu! Atbild Staļinam līdzīgais vīrs un stādās priekšā-Vaso, jeb vari saukt par Vasīliju. Ok! Tad nu ejam līdz auto. Iemetu savas somas tā bagāžniekā un varam doties ceļā.

Beslana.

Kā jau tikko minēju, pa ceļam līdz viesnīcai vēlejos arī kaut ko apskatīt. Tā nu pirmā ieplānotā apskates vieta atrodas burtiski netālu no lidostas. Te gan uz reiz piebildīšu, ka šis apskates objekts būs ļoti savdabīgs un patiesībā tas -ir ar ne pavisam labiem, nesenās vēstures, notikumiem saistīts!

Pirms lidoju šurp, kad pirku biļetes uz lidmašīnu jau ieveroju, ka Vladikaukāzas lidostas īstais nosaukums ir -Beslanas lidosta. Tātad ierodoties Ziemeļosetijā pirmā pilsēta, kurā pabūšu ir nevis Vladikaukāza, bet gan Beslana. Šīs pilsētas nosaukums man patiesībā jau labu laiku ir iespiedies  atmiņā. Vēl šodien atceros, kā pirms gandrīz 12 gadiem, 1. seprembra rīta, kad daudzi dodas uz skolām, lai piedalītos dažādos svinīgos pasākumos saistībā ar jauna mācību gada uzsākšanu,  klausījos ziņas. Te pēkšņi tika paziņots, ka Krievijā- vienā no Ziemeļkaukāza pilsētām, bruņoti vīri ir uzbrukuši skolai un saņēmuši gūstā skolotājus, un skolniekus. Pirmajā mirklī šāda informācija mani ne īpaši pārsteidza, jo tā laika Krievijā- uzbrukumi civiliedzīvotājiem, ķīlnieku saņemšanas un dažādi terora akti jau bija kļuvuši par ierastu lietu!

Foto no Dubrovkas, kur pabiju iepriekš- pirms došanās uz Čečeniju.

Tad, pirms aptuveni diviem gadiem - 2002.gada oktobrī, Maskavā, jau bija noticis terorakts, kurš beidzās ļoti traģiski. Arī tur tika saņemti ķīlnieki. Tas bija tā saucamais un tagad labi zināmais – Terorakts Dubrovkā. To reiz bruņoti vīri aplenca vienu no populārākajiem teātriem Maskavā, kurā tajā mirklī notika teātra pirmizrāde, un saņēma gūstā vairāk kā 900 cilvēkus. Sekojoši šo ķīlnieku atbrīvošanas operācija beidzās ļoti traģiski. Šīs operācijas veikšanas rezultātā dzīvību zaudēja 174 ķīlnieki. Tā pat vairāk kā 700 cilvēki tika hospitalizēti. Lielākā daļa no hospitalizētajiem bija  saindējušies ar gāzi, kuru operācijas gaitā pielietoja specvienības. Sekojoši liels skaits no hospitalizētajiem arī kļuva par invalīdiem.

Un te atkal noticis kārtējais terora akts! Klausoties ar vien jaunas un jaunas ziņas varēja saprast, ka situācija Beslanā, kur notiek šī ķīlnieku drāma, kļūst ar vien nopietnāka un bīstamāka. Ziņu dienesti gan putrojās un minēja dažādu ķīlnieku skaitu, kurš svārstījās no 350 līdz 1000 cilvēku. Galu galā izrādījās, ka ķīlnieku skaits pat pārsniedza tūkstoti! Tad nu kļuva skaidrs, ka noticis ir kaut kas līdzīgs tam, kas notika Dubrovkā pirms diviem gadiem. Vēl jo vairāk- situācija ir pat nopietnāka!

Un atkal! Tā saucamās ķīlnieku atbrīvošanas operācijas gaitā tika nogalinati ķīlnieki. Bojā gāja vairāk kā 300 cilvēku, starp kuriem lielākā daļa bija bērni! Tāpat, ar dažādām traumām hospitalizēti tika vairāk kā 700 cilvēku. Patiesībā par to, kas notika Beslanā, daudzi noteikti jau ir dzirdējuši, lasījuši un skatījušies dažādās dokumentālajās filmās. Te gan jāpiebilst, ka informācija par šo drūmo notikumu no dažādiem avotiem bieži ir diez gan pretrunīga. Arī es pēc īsa brīža mēģināšu padalīties ar pārdomām par šiem Beslanas notikumiem.

Pirms pametam lidostu, vēršos pie Vaso ar lūgumu- vai viņš nevarētu mani aizvest līdz bēdīgi slavenajai Beslanas skolai, kurā notika šis terora akts. Vaso atbild, ka nav nekādu problēmu un viņš ir gatavs vest mani uz jeb kuru vietu, kur vēlēšos nokļūt. Tātad braucam uz Beslanau.

 Pa ceļam mūsu uzsāktā saruna pakāpeniski pārvēršas par nopietnu un interesantu diskusiju. Vārdu sakot- saprotu, ka ar taksista izvēli es neesmu kļūdījies! Sarunu sākumā var just, ka  Vaso ietur nelielu politkorektu distancēšanos no pretrunīgas informacijas apspriešanas. Kādu brīdi man pat šķiet, ka Vaso stingri turēsies pie Krievijas varas iestāžu pasniegtās -oficiālās versijas par notikumiem Beslanā. Vaso sāk stāstīt, ka pats personīgi pāris reizes esot vadājis populāro Krievijas televīzijas (Россия-1) raidījumu vadītāju un žurnālistu -Arkādiju Mamontovu laikā, kad tika uzņemta viņa dokumentālā filma par Beslanas notikumiem. Es atbildu Vaso, ka esmu skatījies šo filmu un piebilstu, ka man šī filma pat maigi sakot-izskatījās nepārliecinoša un pat pretrunīga. Pēc šādas manas atbildes var just, ka Vaso jau sāk mainīt sava stāsta tēmu un kļūst atklātāks, un kritiskāks.  

Nonākot pašā Beslanas pilsētā un aplūkojot to pa automašīnas logu secinu, ka tā ne tuvu nav tā interesantākā pilsēta. Visur dominē vienmuļi privātmāju kvartāli ar augstiem žogiem. Tuvāk centram pa retam parādās arī pa kādai daudzdzīvokļu mājai. Izteikta vēsturiskā centra šajā pilsētā faktiski nav. Tam protams ir savs iemesls un tas ir tāds, ka Beslana ir salīdzinoši jauna pilsēta. Beslana kā apdzīvota vieta te sot izveidojusies 1847.gadā un sākumā tā esot nosaukta par Beslanikau (Бесланыкау — «селение Беслана»), kas osetīnu valodā nozīmējot-Beslana miests. Tas tā nosaukts par godu vienam no pirmajiem feodāļiem, kuram šeit piederēja lieli zemes īpašumi. Šo feodāli sauca-Beslans Tulatovs. Kādu laiku šī apdzīvotā vieta tika dēvēta arī par Tulatovu (Тулатово vai Тулатовское), bet kad tā ieguva pilsētas statusu (tas notika  1950.gadā), tā tika nodēvēta par Beslanu.  Šodien Beslanā dzīvo gandrīz 40 000 iedzīvotāju un tā ir trešā lielākā, un otra industriāli nozīmīgākā pilsēta Ziemeļosetijā.

Līdz kariem Čečenijā Beslana bija liels un nozīmīgs dzelzceļa mezgls. Cauri Beslanai tad gāja dzelzceļa līnija Rostova-Groznija un šeit no tās atdalījās dzelzceļa atzars, kurš ved līdz Vladikaukāzai. Šodien dzelzceļa līnija līdz Groznijai praktiski vairs neeksistē, jot tā tika izpostīta divu Čečenijas karu laikā. No šīs līnijas ir saglabājies tikai neliels posms, kurš ved līdz Ingušijas republikas lielākajai pilsētai-Nazraņai. Tā nu zelzceļa nozīme pilsetas ekonomikā ir mazinājusies, toties pedējos gados ļoti ir strauji ir attīstījusies cita indusrtiālā nozare. Tā ir alkohola ražošana. Beslanā šodien atrodas trīs spirta brūži, divas degvīna fabrikas un viena palielāka vīna darītava. Šie uzņēmumi tagad šeit arī ir lielākie darba devēji. Vienu no šīm fabrikām braucot pa ceļam līdz Beslanas centram pamanīju arī es..

Beslanas skola nr 1(Школа № 1 города Беслана).

Tā nu lēnām, nesteidzoties un pāris vietās pieturot, lai šo to nobildētu, esam nonākuši līdz Beslanas skolai, kurā norisinājās tikko pieminētie- drūmie notikumi. Pirmais ko te ievēroju ir baznīca, kura tiek būvēta burtiski pie pašas skolas.

Tālak jau seko pati skolas, jeb precīzāk sakot-tagad jau bijušās skolas ēka uz kuras fasādes ir izvietots liels baneris ar vārdiem –“Uzcelsim dievnamu Beslanas mazuļiem”. Tur pat uz šī banera figurē vēl pāris reliģiska satura uzraksti. Zemāk atrodasvel divi- mazāki baneri. Uz viena no tiem ir uzraksts-“Mēs pieminam”, bet uz otra ir izveidots saraksts ar šeit bojā gājušo cilvēku vārdiem.

Savukart pašu sporta zāli, kurā norisinājās paši svarīgākie un traģiskākie notikumi, tagad sedz iespaidīga metāla konstrukcija- kupols. Patiesībā, līdz pat 2011.gadam, daļēji sagrautā skolas ēka esot stāvējusi pamesta un tajā kādu brīdi pat esot mitinājušies klaidoņi. Tajā laikā varas iestādēs esot vēlējušās skolas ēku pat nojaukt. Varas pārstāvji izvirzīja idejas par memoriāla vai baznīcas celtniecību skolas vietā, uz ko upuru tuvinieki atbildēja ar protestiem. Tad nu varas pārstāvji piekāpās un apsolīja, ka skolas ēka netiks nojaukta un baznīca šajā vietā arī netiks celta.