No lielās staigāšanas paņēmām nelielu atpūtas pauzīti Katalonijas Nacionālā teātra teritorijas mauriņā un tad jau varam doties tālāk.
Pastaigājies pa parku un baudi mākslu!
Skulptūra, vai ta ne skulptūra, bet viens skaidrs - arī strūklaka, bet tā kā šobrīd tā bija izslēgta, grūti spriest, kā tā strūklaka strādā 
Tuvojoties pludmalei un Olympico jahtu piestātnei, atskatoties uz atpakaļu, varam saredzēt La Sagrada Familia. Bet tas nav vienīgais, tuvojoties jūrai arī vējš pastiprinās, kas teju vai pūš līdz kaulam.
Izstaigājam piestātni, kuras ziemeļaustrumu mala ir "nosēta" ar bāriem, restorāniem un kafūžiem, tiesa gan šeit neiestiprinamies, jo cenas, attiecīgi, ir galvastiesu pārākas kā citās Barselonas daļās.
Beidzot esam pludmalē - St. Sebastia pludmalē..
Un tā jau nebūšu es, lai nenoņemtu provi ūdens temperatūrai, kaut arī Spānijā, tomēr decembrī! Ja godīgi, tikpat silts ūdens, kā parasti Latvijā, vasarā ir jūras līcis! 
Kur tad nu bez mandarīniem :D Tos gan šajā parkā, kas ir izvietojies blakus maģistrālajām dzelzceļa līnijām, neprovējām ēst!
Pēc mandarīnkokiem nogājām gar zoodārzu un šeku reku, ap stūri jau Citadeles parks visā tā krāšņumā. Gan ar monumenta kaskādi un strūklaku, lielo ziloņveidīgo mamutu, dažādiem ūdensputniem, arī ar māksliniekiem.
Šie bija vieni no pirmajiem, mūsu sastaptajiem ielu/brīvdabas māksliniekiem, kuri dziedāja, tātad iedomājies tādu ainiņu -
atrodies parkā, ir pievakare saule, taciņai abās pusēs atrodas mauriņš, vienā pusē dažas dāmas nodarbojas ar jogu, bet otrā pusē ir bariņš jaunu cilvēku (nu tā 20-40 gadi), spēlē ģitāru (regeja mūziku), apkārt viņiem stāv kupls pulks klausītāju un gaisā virmo marihuānas smarža.. tāda idilliska sajūta pārņem.
Izejot no Citadeles parka, priekšā paveras plašs skats uz Triumfa arku. Tā kā izsalkums sāk par sevi dot ziņu, nolemjam virzīties atpakaļ uz centra un mūsu "māju" pusi, lai iestiprinātos ar vakariņām un dotos pie miera.
Kā tad nu Spānijā esot un bez tapām un Sangrijas, bez tāpām nu nekādi! Godīgi sakot, barselonieši pārspēj dažu labu pašmāju virtuvi rosola jeb kā viņi Barselonā sauc "Krievu salātu" gatavošanā. Tiešām, viens no gardākajiem rosoliem, ko jebkad esmu ēdusi! 
Šajā dienā vēl arī apskatījām Barselonas katedrāli un Ziemassvētku tirdziņu, bet tā kā tajās vietās atgriezāmies arī citu dienu, tad par to, kādā no nākamajiem stāstiem..
P.s. Šo rakstot noguru vairāk, kā to visu dienu staigājot! Ceru, ka patik! 
Tā kā jau gandrīz gadu dzīvoju Barselonā, bija ļoti interesanti lasīt tavu rakstu.. Atcerējos savas pimās izjūtas ierodoties šajā pilsētā (tiesa, tad vēl nenojautu, ka pārcelšos šeit uz dzīvi). Jau no pirmās dienas iemīlēju Barselonu un tā turpina aizraut ik dienu. Jāpiebilst, ka arī man liekas amizanti, ka Katalonijas karogi ir izkārti visās malās.. Un ir vienalga vai tā ir svētku diena vai parasta darba diena. Nacionālisms un alkas pēc neatkarības. Un jā, Abramoviča jahtu vienreiz esmu redzējusi tajā ostā. "Pieticīga" 
Citadeles parks ir mans mīļākais parks. Pilnīga bohēma.
Prieks, ka Tev izdevies tik jauks ceļojums! 
P.S. Vēršu cīņas gan šajā arēnā un arī nekur citur Katalonijas novadā Tev nesanāks redzēt, jo tās jau labu laiku ir aizliegtas.
esu bijis vairākās no šīm vietām. bet es gan tomēr to sauktu par Spāniju, neesmu Katalonijas neatkarības atbalstītājs.
Es jums silti iesaku tur nebraukt pašā vasaras vidū (jūlijs - augusta vidus), kad tur ir pie 40 grādiem un i nepanesami staigāt, nav nekāda bauda... strūklakas ir maz kur... taču viņi visās malās pārdod ledus kokteiļus, tas ir ģeniāli 
Bāc, es sabēdājos ka nepačamdīju ūdeni ;( Bija interesanti redzēt ko tu redzēji ,bet es nē un otrādi. :]
Kā vispār ar izmaksām? Ir doma aizbraukt, kad iekrāsies kāda nauda un gribētos zināt cik apmēram izmaksāja piemēram kādas pusdienas, vai tapas, alus, sangria?
