Kā jau minēju, Vegasā sloti sagaida jau lidostā. Kamēr gaidījām koferus, cilvēki jau sēdēja pie spēļu aparātiem. Es gan vēlējos izmēģināt slotus nedaudz labākā atmosfērā, nevis LED apgaismotā lidostā. Tāpat, spēlēt spēlītes pie milzīgiem touch screen ekrāniem likās diezgan smieklīgi un pārliecinājos, ka Vegasa tiešām ir azartspēļu paradīze. Mēs gan slotos iemetām tikai tik daudz naudas, lai varētu paņemt bezmaksas dzērienus.
Pēc pāris stundām staigāju jau pa galveno Vegasas ielu – Vegas strip. Bija interesanti vērot gigantiskā viesnīcas, neskaitāmās gaismiņas no spēļu automātiem un omulīgos amerikāņus, apburtos tūristus, kuri par to vien domā, kā ātrāk atstāt visu līdzpaņemto naudu azartspēlēs. Pārsteidzoši, cik liela cilvēku masa katru vakaru devās tieši uz Caesar’s palace. Nav jau brīnums, šis hotelis bija milzīgs, iekšā esošās kazino telpas bija vēl milzīgākas, bet to visu pārspēja turpat iekšā esošais iepirkšanās centrs, kurš, protams, arī bija rotāts ar neskaitāmiem spēļu aparātiem. Tajās pašās telpās bija arī 16 restorāni. Un es jau pieminēju, ka hotelī atradās arī otrs lielākais klubs pasaulē Omnia nightclub Las Vegas? Mēs ar Dāvi staigājot apkārt, vairākas reizes apmaldījāmies un bija ļoti grūti norunāt kopīgu vietu, lai satiktos.
Jaungada svinības mums izvērtās uz vismaz divām dienām un naktīm. Iepazinām gan īstākās amerikāņu tusiņu kompānijas, gan meitenes, ar kurām pavadījām kopā naktis. Diemžēl Vegasas ātrais ritms nozīmē, ka visi šie cilvēki 2. janvārī sakrāmēja koferus un devās prom. Bet mēs ar draugu, vēlējāmies nedaudz atgūties no tusiņiem.
Nākošajās dienās devāmies uz Lielo Kanjonu ar helikopteru. Pasūtījām helikoptera tūri, kas sākās Vegasā, aizved pie pie Lielā Kanjona un atved atpakaļ. Šī tūre lika nedaudz justies kā slavenībām, ņemot vērā, ka tevi sagaida ar limuzīnu pie viesnīcas un tad pieved pie helikoptera, kur tu jau pacelies un lido pāri visai Las Vegasai. Helikopteris nolaidās tieši blakus kanjonam. Arī pabaudījām šampanieti un cienājāmies ar dažādiem ēdieniem, ko piedāvāja tūre. Lielais Kanjons ir radies Kolorado upei tūkstošiem gadus skalojot granīta akmeņos, atstājot unikālu un krāšņu piemiņu par to, uz kādiem brīnumiem daba ir spējīga. Kamēr pārlidojām kanjonu, nespēju atraut acis no šī grandiozā skaistuma. Starp citu, Lielais Kanjons ir gandrīz Latvijas lielumā. Tiešām tā vērts, ja esat Vegasā un vēlaties izbaudīt ko ekskluzīvu ar adrenalīna devu.
Lai saglabātu balansu starp kulturālo un skandalozo, šajā vakarā izvēlējāmies izbaudīt Vegasas Titty time un devāmies uz striptīza klubu. Vieglākais veids kā tur nokļūt bija iziet uz Vegas strip un ļauties reklamētāju piedāvājumiem. Nepagāja ilgs laiks un mums jau piedāvāja labu cenu kopā ar limuzīnu, kas aizvedīs turp. Tad piedāvāja labāku cenu, tad klāt katram kokteili, tad piedāvājumā iekļauta bija katram viena privātā klēpja deja un beigās mums piedāvāja arī paēst. Tajā brīdī mums beidzās jebkādi argumenti, lai atteiktos no viņu piedāvājuma, un devāmies uz striptīza klubu. Mēs pat nezinājām kur tieši mūs ved, bet ļāvāmies piedzīvojumam un nonācām Larry Flynt’s Hustler Club. Vieta piepildīja manus priekšstatus par striptīza klubu Amerikā – lieli neona uzraksti, dusmīgi apsargi, nedaudz “dirty” atmosfēra un ļoti daudz ārzemēs dzimušas meitenes. Esot uz vietas mēs samainījām naudu viena dolāra banknotēs un devāmies uz deju zāli. Es nekad nebiju redzējis, ka kāds cilvēks strādātu tik daudz, lai nopelnītu vienu dolāru. Skats bija pat ļoti baudāms, ja godīgi, biju iedomājies to citādāk, bet striptīzs ir kā smalkas horeogrāfijas deja – tur nebija nekā vulgāra, tikai erotika. Noteikti, tikai pašpārliecināta sieviete var izpaust sevi šādā formā. Palīdzēja arī viņu sievišķīgie augumi. Reti kurai gan krūtis bija dabiskas, pārsvarā tās bija kāda ķirurga veidots meistardarbs. Kā liels sieviešu cienītājs varu teikt, ka mani tomēr labāk uzrunā viss dabiskais. Mums piedāvāja klēpja dejas un, kad uzzināju cenu, bijām pārsteigti. Tikai divdesmit dolāri. Es pat teiktu, ka tas ir nepiedodami lēti, lai mēs to izmēģinātu tikai vienu reizi. Mēs sākām pirkt dejas viens otram, līdz skaidrā nauda makā saruka līdz minimumam. Izdomājām sev izaicinājumu pasūtīt uz klūpju deju katru meiteni klubā un izbaudīt “pilnu repertuāru”. Personīgi varu pateikt, ka mana favorīte bija vienīgā meitene klubā ar dabiskām krūtīm. Dažas meitenes arī vēlējās pierunāt mūs uz “private room”, pa 120 dolāriem. Dažas piedāvāja īpašo “private room” komplektu pa 500 dolāriem, bet pēc tā, kā viņas to pasniedza, sapratām, ka tas ir kas vairāk par vienkāršu deju. Laipni atteicos, jo neuzskatu, ka man par to būtu jāmaksā kādai.
Turpmākajās dienās turpinājām darīt lietas, kas ir jebkura Vegasas tūrista darāmo lietu sarakstā. Piemēram, pabijām šefpavāra Gordon Ramsey slavenajā Hell’s Kitchen restorānā. Dāvis, mans šī ceļojuma biedrs un daļēji arī inscinētājs, bija norezervējis mums galdiņu, bet tāpat nācās gaidīt rindā. No sākuma pļāpājām ar Dāvi, bet likās, ka šī stunda paies garlaicībā, līdz meitenes, kuras stāvēja mums priekšā pagriezās pret mums. Viena, meitene, kas kā vēlāk izrādījās, pasniedz literatūru pamatskolniekiem, pateica, ka viņai mūsu valoda šķita interesanta un prasīja, no kurienes mēs esam. Šobrīd meiteņu atvērtība mani vairs nepārsteidza, visi cilvēki Amērikā ir neierasti jauki un gatavi paši uzsākt sarunu ar svešiniekiem. Protams, meitenes piesaistīja arī mūsu neparastā valoda un eksotiskais Eiropiešu šarms. Mums ar Dāvi atkal šo meiteņu amerikāniskais šarms likās eksotisks un piesaistošs. Īsāk sakot, beigās divi galdiņi divām kompānijām pārtapa par vienu galdiņu četriem. Pēc restorāna pierunājām meitenes arī turpmāko vakaru pavadīt kopā, dodoties uz mazākām Vegasas ieliņām un vietējiem bāriem.
Vēl viens piedzīvojums bija Nāves ielejas apskatīšana. Noīrējām dzeltenu Ford Mustang kabrioletu, lai tiešām izbaudītu šo braucienu. Tur tik tiešām ir nereāli karsts, bet vietējie saka, ka nakts laikā var nosalt. Nāves ieleja ir kas tāds, ko katram ir jāapskata savas dzīves laikā. Diezgan ātri Las Vegasas hoteļus nomainīja ainas ar lieliem tuksnešainiem plašumiem un majestātiskiem kalniem. Es to nosauktu par sirreālu skatu, diezgan neticami, ka pasaulē kas tāds var būt. Staigājot pa sāls ezeru plašumiem rodas sajūta, ka atrodies “Zvaigžņu Karu” filmā uz kādas attālas planētas. Nostājoties lauka vidū un palūkojoties apkārt rodas ilūzija, ka esi kaut kur prom no civilizācijas, jo, lai cik tālu mēģinātu skatītes, nemani nevienu dzīvības pazīmi.
Atgriežoties pilsētā atkal pievērsāmies kam pasaulīgākam, kā klubu apmeklēšana. Interesanti, ka pat septītajā janvārī, kas bija parasta otrdiena, Omnia nakstklubā bija nenormāli daudz cilvēku. Es runāju par tūkstošiem. Kopumā gan ballīte nebija nekas īpašs salīdzinot ar Jaungada pasākumu. Varbūt vienkārši pats nebiju īsti ballīšu noskaņojumā. Taču pie bāra ieraudzīju vienu diezgan simpātisku blondīni un gluži dabiski piegāju klāt un sāku runāties. Ilgi gan sarunu neturpinājām, jo es viņu paņēmu aiz rokas un ievedu deju zāles vidū. Nodejojām visu nakti līdz kluba slēgšanai. Manai kompanjonei bija ļoti īsa, pieguļoša kleita un nebija biksītes. Ik pa laikam pieskatīju viņas kleitu, kas vislaik slīdēja augšā, lai visi kluba apmeklētāji nepamanītu viņas kailumus. Brīdī, kad beidzās mūzika, mēs bijām cieši apskāvušies un skūpstījāmies. Nedaudz atgājis realitātē, sapratu ka man nav konkrēta plāna ko darīt tālāk ar šo pievilcīgo meiteni. Devāmies uz viesnīcas pagalmu pie baseina. Sākām sarunas par dzīvi Amerikā un Latvijā, ar to cik tās līdzīgas, bet reizē arī dažādas. Negribēju, lai pārtrūkst vakara romantiskā noskaņa, tāpēc izdomāju plānu. Amerikāņu filmās pārīši vienmēr iet peldēties baseinā jeb skinny dipping. Pierunāju savu kompāniju lekt ūdenī, protams, kailiem. Nebiju rēķinājies, ka ūdens naktī būs ļoti auksts un momentā abi nosalsim. Labi, ka varēju glābt situāciju, piedāvājot sasildīties siltā dušā pie manis numuriņā. Viņa piekrita.
Stāsta beigas izlasi manā blogā - https://mistersx.com/kas-notiek-vegasa-paliek-vegasa/
