Ir apmākušās dienas plkst. 7.00 no rīta un skan ikrīta radio modinātāja ārija: „Kosmiskas atlaides TIKAI šodien, pērc vienu un saņem divus, ar lojalitātes karti TAGAD vari iegūt VĒL vairāk feisbuka draugu, ŠODIEN lielākā balva lidojums ar paraplānu, AKCIJA maizītēm pēc divdesmitās stundas, Labdien Jums saka saules zaķēns AHAHA!!” ... Viena pusatvērta acs un miljons argumentu, lai neatvētu otru aci.
Un vēl šī sajūta, ka esi ieslodzītais, kaut dzīvo labos dzīves apstākļos. Režģu režģi, stop zīmes, ierobežojumi, atbildība, pienākumi, pieklājība, prestižs un tikai tad – GAIŠĀ NĀKOTNE. Radio tikko pateica, ka rīt arī būs apmācies, tad kas no tā visa sanāca?.. Nākotnes gaismas šeit nav nekur, jo kaut cik gaišs ir arī šodien, tikai galu galā vajadzētu izlaist laukā to sevī ieslodzīto. Padraiskoties, paelpot vai ... paķert vēju. Ko tur tas radio bļaustījās par paraplāniem?..
Vējš vienmēr ir smaržojis pēc brīvības, tikai to noķert ir bijis gana grūti. Taču ne neiespējami. Ja jau esat nolēmis ķert vēju, tad tikai dabiskos veidos bez jebkādiem motorizētiem līdzekļiem, kuriem rūcot, pēc būtības nedzirdi neko – reizēm pat savas domas. Un arī – putniem to motoru nevajag ...Tātad, 8 veidi kā atbrīvot sevī ieslodzīto un palaist viņu palidināties, ja ne ar putniem, tad vismaz ar iedvesmojošu brīvību:
Planieris. Būtu gana ekstremāls veids, ja jūs nolemtu to vadīt pats. Protams, uzreiz to darīt jums vienam pašam neļaus neviens – ja jums ir vēlēšanās vadīt planieri pašam, tad ir jānoklausās 3 mēnešu teorijas kurss un jāveic 75 apmācību lidojumi un tikai tad, kad būsiet nolicis eksāmenus un saņēmis planiera licenci, jūs varēsiet viens pats ļauties planēšanas piedzīvojumiem.
Taču kamdēļ tik ilgi atlikt brīvības sajūtas izbaudīšanu? Vēju var sajust arī kopā ar pilotu, kuram ne tikai ir visi nepieciešamie diplomi un citi papīri, bet arī uzkrāta pieredze.
Planierim ir ļoti gari (apmēram 16 m) un diezgan plāni spārni un 1–2 sēdvietas. Tas turas gaisā karsto gaisa plūsmu kustību dēļ. Planieris pats gaisā nepaceļas – vai nu to ievelk ar virvi cita lidmašīna, vai speciāls pacēlājs, vai nu to ievelk ar automašīnu. Sasniedzot nepieciešamo augstumu, tas tiek atkabināts un sākas lielā vēja (gaisa plūsmu) tveršana.
Planieris skan maigi un rāmi – planēšana ... Taču tas sasniedz ātrumu pat virs 200 km/h! Tādu pieredzi, visticamāk, varētu nosaukt, piem., mierīgs adrenalīns – tieši tas, kas nepieciešams brīvībai.
Deltaplāns. Tā darbības principi ir ļoti līdzīgi planierim, taču tas apbur ar savu vienkāršību. Deltaplāns arī ir jāievelk, taču elementārākais veids, kā pacelties, ir ieskrieties un lēkt no kalna. Lai gan tas skan gana vienkārši, tomēr deltaplāna vadīšana arī ir balstīta uz gaisa plūsmām, tādēļ ir nepieciešamas specifiskas zināšanas. Lidojumu ar deltaplānu vislabāk izbaudīt kopā ar instruktoru. Vēl viena deltaplāna atšķirība – planēšana nevis sēžot, bet guļus – nav nekādas kabīnes – apkārt ir gaiss un nekas vairāk. Nu un vēl, protams, instruktors, kurš ir virs jums un pārvalda situāciju.
Deltaplāns izgatavots no trīsstūra formas spārna, kas savienots ar karkasu. Pie karkasa piestiprināti ritentiņi, ar kuriem var ieskrieties, kā arī veicama nolaišanās. Nu un ar šo vienkāršo aparātu var sasniegt ātrumu pat līdz 120 km/h. Pavisam neparasti, vai ne?
Paraplāns. Vēl vienkāršāks veids kā lidot. Paraplāni ir izgatavoti tikai no auduma un virvēm – kas salocīti ietilpst pat mugursomā. Lidojums ar paraplānu ir līdzīgs lidojumam ar planieri vai deltaplānu, jo ir jātver karstā gaisa plūsmas, taču pats līdzeklis – vēl vienkāršāks. Tā vairs nav lidmašīnai līdzīga ierīce, bet kā teiktu Vinnijs Pūks, visticamāk... lakatiņš. Ļoti īpatnējs lakatiņš! Tāds, ar kuru var sasniegt ātrumu pat līdz 65 km/h!
Vēloties pēc iespējas ātrāk, izbaudīt šo brīvības sajūtu, atkal vislabāk lidot ir kopā ar instruktoru. Var lidot sēžot speciālā sēdeklī-somā – citādi sakot, karājoties gaisā zem paraplāna. Cilvēkus patiešām apbur lidojums ar paraplānu – atsauksmes visbiežāk sākas ar vārdiem par to, kādus trikus instruktors ir veicis. Jo esot labvēlīgām gaisa plūsmām, ar paraplānu var veikt pat tādas akrobātikas figūras kā „nāves cilpa”!
Lidojums ar paraplānu – akcija atrakcija ne tikai tiem, kuri lido, bet arī tiem, kuri vēro – krāsainās velves zilajās debesīs, kas izskatās gana iespaidīgi.
Gaisa balons. Sens transportlīdzeklis un šobrīd ļoti populāra un neapnīkstoša izprieca. Lidojums ar gaisa balonu ir burvīgi romantisks, jo risks šeit nav liels, bet iespaidi – vareni. Visbiežāk lido 1 stundu, kuras laikā var nolūkoties patiesi iespaidīgos skatos – jo horizonts tāpat kā zvaigžņotās debesis – nekad neapnīk.
Gaisa balons nav tiks dabisks – vēloties lidot ar to, ir nepieciešams karsts gaiss, kas ceļ balonu uz augšu. Tādēļ iemontējami degļi, kas karsē gaisa balonu un uztur temperatūru lidojuma laikā. Tāpēc lidojums ar gaisa balonu nebūs tik kluss kā, piem., ar paraplānu, taču tas būs lieliski piemērots tiem, kuri vēlas nedaudz adrenalīna. Turklāt, karstais gaiss nav jāpūš visu laiku, tādēļ patiešām būs arī klusi brīži. Pats gaisa balons horizontāli kustas tikai ar vēju – tādas izjūtas, lidojot atbrīvos.
Tiesa, ja tomēr vēlaties nedaudz ekstremāluma vai vēl kaut ko neatkārtojamu, varat izmēģināt akrobātisko gaisa balonu, kas ir mazāks un manevrētspējīgāks. Visbiežāk to izmanto gaisa balonu sportā, taču pārvadā arī cilvēkus – protams, neaizmirstot arī trikus – no gaisa balona tiek izlaista lielākā daļa no gaisa, balons saraujas izveidodams dažādas formas un kopā ar grozu griezdamies uz riņķi un nolaižoties uz leju, piem., ātrumā 7 m/s... Vai kāds vēlējās ekstremālumu?
Izpletnis. Visiem ir zināms un dzirdēts, bet ne visi to ir izmēģinājusi, jo tas ir gana ekstremāls. Taču tas mazliet piesaista ikvienu –tādēļ, ka ir ļoti pietuvināts ekstremālām brīvības sajūtām.
Izpletņi tāpat kā paraplāni, tiek izgatavoti no auduma un virvēm, taču tie ir vairāk pielāgoti nevis planēšanai, bet tam, lai veiksmīgi nolaistos. Pēc būtības, izpletņi ir līdzeklis tikai tam, lai veiksmīgi pabeigtu lēcienu no lidmašīnas, kas arī būs pats lielākais brīvības uzliesmojums. Tik iespaidīgs, ka tā laikā gar acīm var pazibēt visa dzīve ... Taču tāda jau tā brīvības sajūta ir – spēcīgi izjūtama tikai pietuvinoties asām šķautnēm, lai vienlaicīgi sajustos gan visuvarens, gan niecīgs kā puteklītis.
Izpletņi ir dažāda veida – pirmajam lēcienam vislabāk piemērots būtu kupola vai spārnu tipa izpletnis, jo izlecot, tas atveras pats. Vēl drošāks variants – lēciens tandējumā, t. i., ar vienu izpletni kopā ar instruktoru. Tādā gadījumā būs nepieciešamas tikai 20 min. apmācības pirms lidojuma, un būs mazāka traumu iespējamība. Lecot vienam, apmācības noritēs apmēram 2 stundas.
Izvēloties kupola tipa izpletni, lēksiet no 800 m augstuma, spārna tipa – apmēram 1 000 m augstuma, nu bet ar instruktoru – pat no 3 000 m augstuma. Tātad lecot vienam, ekstremālums, iespējams, ir vēl lielāks nekā lecot tandējumā, taču ir mazāks brīvais kritiens (tas pats, kura laikā gar acīm paskrien visa dzīve un atklājas patiesā īstenība). Tādēļ vajadzētu izsvērt, ko gribētos vairāk – vai ātri un spēcīgi „atmosties”no ikdienas sapņiem, vai laisties ilgā brīvības ceļojumā.
Pūķis. Vēja un brīvības brāzmas var sajust ne tikai paceļoties gaisā. Daudzi bērnībā ir izmēģinājuši, bet vēlāk visticamāk ir aizmirsuši veidu kā piepildīt sirdi ar pašu vienkāršāko un dabiskāko prieku – laist pūķi. Vēloties vēl vairāk personiskuma, pūķi var arī izgatavot – paši nepacietīgie to varēs izdarīt 20 min. laikā.
Protams, jaukāk ir laist krāsainu un diezgan lielu pūķi, jo tad tas izskatās masīvāks, bet to vadot, sajūtamas spēcīgākas vēja brāzmas. Iemācīties vadīt pūķi nav ļoti sarežģīti – ir nepieciešama stingra apņēmība un pacietība. Nu un, protams, nedrīkst aizmirst izbaudīt procesu.
Un tad, kad jau izdodas, atlīdzība patiesi iepriecina – atgriezties bērnība, kad smaids un lidojums sirdī bija izjūtams katru dienu. Tā taču ir draudzība ar vēju – brīvības tēvu!
Spēka pūķi.Tā izcelsme – pats vienkāršākais pūķis, taču ir daudz lielāks un ļoti atgādina planieri. Visbiežāk spēka pūķis lietojams ūdenī – kopā ar 1,2–1,8 m dēli. Ūdenī spēka pūķis izmantojams arī tāpēc, ka vējš jūrā vai ūdenī bieži ir stiprs, tāpēc apstākļi spēka pūķu izmantošanai ir daudz labvēlīgāki.
Taču spēka pūķi izmantojami arī uz sauszemes – kopā ar skrituļdēļiem vai citiem transportlīdzekļiem un pat bez jebkādiem līdzekļiem – vienkārši ieķeroties pie pūķa piestiprinātājos vadības rokturos. Protams, ja vējš uz sauszemes sauszemē ir ļoti spēcīgs, tad izpriecāties – gana bīstami, jo spēka pūķis noķer „stiprāku” vēju nekā vienkāršais pūķis, un tā vilkšanas spēks var cilvēku pacel no zemes gana augstu – bet paceļoties, vajadzēs gaidīt kamēr varēs nolaisties ...
Pavisam kas cits – laisties ūdenī, pa kuru iespējams slidināties. Mācoties, skaidrs, ka būs daudz ieniršanu, kritienu u. c., taču neviens nav piedzimis tāds, kurš būtu jau apguvis visu. Bet ir vērts pacensties arī rezultāta dēļ – spēka pūķis ūdenī dod iespēju lēkt pāri viļņiem, pacelties gaisā pat līdz 20 m augstumam un veikt citus trikus. Izvēlies savu pūķi, pieķeries dēlim un vairāk nekas cits nav nepieciešams – brīvības spārni izaug acumirklī, kad iebrien ūdenī.
Bura. Izmantojama vairākos sporta veidos, taču ķert vēju ar to vispatīkamāk ir vindsērfinga sportā vai braucot ar buru kartingu. Jo tā ir iespēja būt vistuvāk stihijai – burājot ar jahtu, jau esi piesiets pie liela priekšmeta, kas it kā apgrūtina visu to, kas ir apkārt.
Vējdēlis visbiežāk ir izgatavots no 2–4 m gara dēļa, kas savienots ar buru, izmantojot elastīgu savienojumu, tādējādi burātājs var vieglāk vadīt kustības virzienu – pieliekdams buru uz priekšu un atpakaļ.
Vispatīkamāk burāt, protams, ir tad, kad vējš ir liels (sākot no 5 m/s), tāpēc to vislabāk darīt ir okeānos un jūrās. Taču var burāt arī ezeros. Lietuvā populārākās vietas – Baltijas jūra, Kuršu joma, Elektrēnu joma, Kauņas joma un Dusios ezers. Tātad, kaut vietu ir nedaudz, tomēr ir no kā izvēlēties.
Ar buru kartingu ir nedaudz vienkāršāk – tiem nav nepieciešams ūdens, bet pietiekami daudz vietas un, protams, vējš. Ar buru kartingu ļoti bieži tiek burāts gar jūras krastu, kā arī lidlaukos vai plašos laukumos.
Buru kartingam ir unikāla konstrukcija – to var sakomplektēt dažu minūšu laikā un transportēt uz to vietu, kur pūš tā izmantošanai labvēlīgs vējš. Komplektēts no buras, 3 riteņiem, sēdekļa un virves, ar kuru vadāma bura. Starp citu, buru kartings vadāms ar rokām, bet pats vadīšanas princips ir ļoti vienkāršs, tas būs „apgūstams” arī tiem, kuriem ar tehniku vienmēr sokas grūti.
Izbaudot vēju „to iejūdzot” ar vējdēli vai buru kartingu, var sasniegt ātrumu apmēram līdz 100 km/h – skan gana iespaidīgi. Taču vēl iespaidīgāka ir paša burāšanas sajūta – vēja vadīšana un „lidošana”. Kurš tur runāja par rīta modinātājiem un ikdienību? Saslimot ar burāšanas slimību, pamodīsieties vēl stundu pirms modinātāja ... Jo šodien taču visi gaisa kanāli rāda labu vēju!
Papīra lidmašīnas. Par pūķiem vēl vienkāršāka un spēcīgāka atgriešanās bērnības sapņos. Lidmašīnu izlocīšana aizņem dažas sekundes, bet to izmantot iespējams simtiem reižu. Nu, un tā nav izprieca, kam ir nepieciešamas investīcijas, kā, piem., lidojumam ar gaisa balonu vai paraplānu, cena ir pieņemama visiem – 1 lidmašīnai ir nepieciešama 1 papīra lapa!
Starp citu, lidmašīnu izlocīšanas veidu arī ir ne viens vien – vēloties pēc iespējas tālāk aizlidināt lidmašīnu, to būtu nepieciešams izveidot ar ļoti smailu galu, savukārt esot nedaudz lielākam vējam, stabilitāti dos platāks gals. Nianses patiešām ir, taču pats svarīgākais, atkal ir brīvības sajūta. Bet lokot lidmašīnas ar draugiem, var noskaidroties, ka ar brīvības sajūtu dalīties ir labi.
