Kad atgriezos no Maljorkas ceļojumiem jutos nedaudz pazaudējis saikni ar visām paziņām Latvijā. Izņēmums bija Kristiāna. Viņa man regulāri rakstīja vēstules, stāstīja kā viņai veicas un prasīja fotogrāfijas no ceļojuma. Tas man likās jauki un visu laiku uzturējām aktīvu kontaktu. Tāpēc nav brīnums, ka arī pirmā persona, ko Latvijā satiku bija viņa. Mūsu kontakts bija kļuvis ciešāks, tāpēc nolēmu kādu laiku palikt Latvijā, lai pavadītu to kopā ar viņu.
Latvijā biju pavadījis piecas dienas. Šodien bija tā diena, kad mani pēdējā laika interese – cita auto iegāde – vainagojās ar iespēju apskatīt un pārbaudīt šķietami ideālu auto dzīvē. Situāciju vairāk aprakstīju savā iepriekšējā rakstā. Rezultātā apskatīto auto nenopirku. Pieņēmu prātīgu lēmumu atteikties no kārdinājuma. No šīs dienas neguvu nekādu gandarījumu. Tajā brīdī atcerējos par pasaules hokeja čempionātu, kas drīzumā sākas. Uzzvanīju draugiem, lai sarunātu vietu kur skatīsimies pirmo Latvijas izlases spēli, bet viņš atbildēja, ka dodas uz Dāniju, lai baudītu spēles klātienē. Nekavējoties viņi aicināja mani pievienoties. Šajā brīdī man šī ideja likās lieliska, nekad neesmu apmeklējis hokeja čempionātu klātienē. Skatoties pa televizoru, atmosfēra vienmēr izklausījās gluži maģiska. Tomēr es tikko esmu atgriezies Latvijā un apsolīju sev maijā nekur vairs neceļot. Es nedaudz apdomāju, ko darīt un vienkārši atbildēju: “braucam!”.
Nākamajā brīdī atcerējos par savu apņemšanos veltīt vairāk laiku Kristiānai. Vai man tomēr atteikties no piedzīvojuma un pavadīt laiku ar savu meiteni? Vai varbūt tomēr piepildīt kārtējo savu sapni? Izvēlējos vienīgo loģisko variantu – braukšu un čempionātu un piedāvāšu Kristiānai braukt līdzi.
Iegāju skyscanner.net apskatīties biļešu cenas. Latvijas izlases spēles notiks Herningā. Jālido uz Kopenhāgenu un tur būs jāpaņem nomas auto. Skyscanner man piedāvāja avio biļetes par cenu 198 eiro turp un atpakaļ. Cena nav slikta, bet vienmēr ir vērts apskatīties aviokompānijas lapā vai biļetes tur nav lētākas. Tiešām, šeit biļetes maksā 192 eiro. Neliels, bet tomēr ietaupījums. Atlika, vēl paņemt nomas auto Dānijā. Goldcar, kuram parasti uzticos, diemžēl Dānijā nav, tāpēc izmantoju rentalcars.com, lai sameklētu sev auto. Atradu VW Polo par nepilniem 90 eiro un papildus paņēmu pilno apdrošināšanu par 67 eiro.
Vakarā satikos ar Kristiānu un pastāstīju, ka dodos uz Dāniju skatīties pasaules čempionātu hokejā. Viņa bija maigi izsakoties šokēta. Tai brīdī es viņai pajautāju, vai viņai patīk hokejs? Viņa nepārliecinošā balsī atbildēja, jā! Manuprāt, viņa nebija lielākā hokeja fane, bet iespējams nojauta, ko grasos piedāvāt: “Vai brauksi man līdzi?”. Viņa atbildēja, ka nevar acu mirklī mainīt plānus un doties ar mani ceļojumā. Es pajautāju: ”Kāpēc nevari?”. Kristiāna vilicnājās ar atbildi, bet varēja sajust, ka viņa tomēr vēlās izmantot iespēju doties divatā uz Dāniju. Nespēdama atrast argumentu atteikumam viņa atbildēja: ”Labi, braucam!”
Nekad nebiju meiteni tā pārsteidzis ar spontānu ceļojumu. Bet, ja tā ir īstā meitene un īstais ceļojums, būsiet ļoti pārsteigti cik priecīgā viņa būs. Kristiāna nākošās dienas bija ļoti pacilātā noskaņojumā. Pēkšņi viņas saspringtais darba grafiks nebija vairs svarīgs, darbi raiti tikai pārcelti. Par braucienu viņa izstāstīja visiem draugiem un vecākiem. Viņa pat iegādājās Latvijas izlases fanu kreklu, man neko neprasot.
Vienīgi, ko šoreiz steigā biju piemirsis paskatīties, bija viesnīcu cenas. Un jā… te sākās problēmas. Herninga bija maza pilsēta un visas labās viesnīcas jau bija pilnībā norezervētas. Tāpēc šoreiz meklēju kādu apartamentu caur Airbnb. Tur atradām apartamentus apmēram 15 minūšu braucienā no pilsētas pie Sunds ezera. Tā kā mums būs auto, tā nav problēma. Apartamenti izmaksāja 858 euro.
Tā es pirmo reizi mūžā devos ceļojumā kopā ar draudzeni. Šoreiz Tinder aplikācija nebūs nepieciešama un izbaudīsim daudz laika ar Kristiānu divatā. Atlidojot uz Kopenhāgenu un devāmies apskatīt Vecpilsētu un atrast kādu labu vietiņu, kur paēst. Pārsteidza riteņbraucēju kustība, apkārt manījām tūkstošiem braucēju. Paēduši pusdienas nelielā restorānā devāmies ar auto uz Herningu, mazu pilsētiņu Dānijas ziemeļrietumos.
Piektdienas vakarā ieradāmies galamērķī, ievācāmies dzīvoklī un devāmies izpētīt apkārti, sajust čempionāta auru un atmosfēru. Paralēli čempionāta sajūtām nemitīgi atskārtu sevi domājam par to ka šoreiz neesmu viens. Esmu ar cilvēku, kurš man simpatizē, ar kuru ir bijusi tuvība, taču nevar teikt, ka esam kopā. Visu laiku domāju vai šis ir punkts, kad veidojas kaut kas vairāk par piedzīvoju un dzimst attiecības? Šīs domas mani neatstāja, taču šeit bija pietiekoši spilgti iespaidi, lai pagaidām domātu par citām lietām.
Herningu gribas salīdzināt ar Valmieru Latvijā, prom no galvaspilsētas, ar sakārotu vidi un infrastruktūru. Ikdienas dzīve un rosība notiek uz vienas centrālās ielas, kur arī čempionāta laikā organizatori ir izvietojuši izklaides pasākumus – dažādas atrakcijas un muzikantu uzstāšanos. Starpcitu, kāpēc Dānijas hokeja federācija tieši šo pilsētiņu bija izvēlējusies par vienu no norises vietām man tā arī netapa skaidrs. Šī vieta man neatšķīrās no tūkstošiem citām pilsētām Eiropā. Bet, lai vai kā, pasākuma organizācija bija līmenī.
Bija pienācis sestdienas rīts. Cēlāmies agri, jo jau pēc pāris stundām priekšā bija dienas centrālā spēle Latvija – Norvēģija. Galvenā notikuma vieta arēna “Jyske Bank Boxen” atradās nostāk no centra. Aizskrienot notikumiem pa priekšu varu teikt, ka tas bija kā saldais ēdiens un spēlētāju dāvana man kā hokeja kvēlam atbalstītājam manā pirmajā apmeklētajā pasaules čempionātā. Izdzīvoju visu emociju gammu, sākot ar vieglu pārdzīvojumu pie rezultāta 0:2 un beidzot ar lepnumu par fantastiski gūtajiem mūsu jaunā un talantīgā spēlētāja Rūdolfa Balcera gūtajiem vārtiem spēles pagarinājuma ievadā. Īsta konfekte.
Bet par visu pēc kārtas. Neskatoties uz provinciālo pilsētu, kura nepiedāvā masveida atpūtas un izklaides iespējas, pati čempionāta organizācija bija augstā līmenī. Un neko citu nevarētu gaidīt, jo arī biļešu cenas labās vietās nav no lētajām. Konkrēti mana izvēlē krita uz sēdvietām 65 eiro vērtībā. Tā kā šīs man bija pirmais čempionāts kuru apmeklēju klātienē, tad uz to pievēru acis. Lai vai kā, par samaksāto Tu iegūsti ar atdevi, jo sajūtas un izklaides iespējas, kuras Tu saņem atrodoties arēnā ir fantastiskas. Vēlies pakavēt laiku pirms spēles vai spēles starplaikos dzīvas mūzikas pavadījumā – te Tev būs dzīvā mūzika. Vēlies uzspēlēt galda hokeju – te tev būs galda hokejs. Vēlies uzspēlēt galda tenisu vai florbolu – arī šīs sporta spēlēs te ir. Sēžot viņpus televizoram Tu pat neizdomājies, ka ap centrālo pasākumu hokeju ir tāda organizācija ar mērķi radīt neaizmirstamu gaisotni.
Runājot par galveno iemeslu manam braucienam – Latvijas hokeja spēles kvalitāti – manas sajūtas svārstījās. Jā, tika piedzīvota skatāma spēle pret Norvēģiju, kur izlase parādīja gribas spēku un varēšanu, un loloju cerības par tik pat kvalitatīvām nākamajām spēlēm, taču smagnējais izpildījums pret Somiju manas emocijas noplacināja. Neapgāžami Somu komanda ir vieni no turnīra favorītiem, taču mums ir jāvar spēlēt labāk pret šāda līmeņa pretinieku, ja sevi gribam saukt par pilnvērtīgu A grupas komandu. Turpinājumā spēle pret Koreju. Lieliski, 3 punkti “kabatā”, taču arī, iespējams, varējām parādīt kvalitatīvāku izpildījumu. Bet kā saka – uzvarētājus nesoda. Galveno vilšanos šajā spēlē man sagādāja tukšās tribīnes. Iespējams augstā biļešu cena mūsu līdzjutējam lika divtik izsvērt vai šī ir tā spēle uz kuru viņi vēlētos iet.
Kopumā esmu sajūsmā par pieredzēto. Pārsteidza tuvības sajūtu, kura valda mūsu līdzjutēju starpā čempionāta laikā. Tā ir neticami atvērta, draudzīga. Katrs ir gatavs aprunāties, iepazīties, pārmīt kādu vārdu. Mājās, Latvijā, diemžēl Tu tādu nesajutīsi, jo tā vien šķiet, ka šī tuvība rodas ārpus savas valsts robežām. Šo čempionātu atcerēšos ar divām spilgtām iezīmēm – pirmo reizi izbaudīju hokeja pasaules čempionāta gaisotni, kā arī pirmo reizi izmaksāju ceļojumu meitenei vienkārši tāpēc, ka gribēju, lai viņa ir blakus. Kristiāna varbūt tik ļoti neizbaudīja hokeju, bet noteikti likās izbaudām mūsu kopā pavadīto laiku.
Lasi vēl par maniem piedzīvojumiem manā blogā - http://mrxblogger.com
