Raksts pacelts. Iestājās siltāks laiciņš, sarosījās autoentuziasti, cits uzfrišina savu veco dzelzs rumaku, cits lūkā pie jauna tikt. Saņemu daudz vēstuļu ar jautājumiem, kādu auto izvēlēties, kā labāk šo, to vai citu opciju veikt....
Par remontjautājumiem plus mīnus viss skaidrs, bet par to auto izvēli Jūs, dārgie spoki, mani izmisumā dzenat... Tāpat kā sievu, automašīnu nevar ieteikt ( it īpaši lietotu ), citam patīk māte, citam meita, citam, kas zem kleitas.... katram pašam izvēle ir jāizdara, jāskatās kādai vajadzībai tas auto tiek iegādāts, vai darbam, vai izbraukumiem, vienkārši lai zīmētos, vai meitenes vizinātu... Protams, jāskatās lai autiņš ir sirdij tuvs un savai acij tīkams, tāpat izvēle atkarīga arī no katra paša personīgās gaumes un rocības. Vislabākais vaiants ir atrast sev piemērotu autiņu, vēlams vairākus un tad ar kādu pieredzējušu draugu, radu vai pazīstamu meistaru aizbraukt apskatīties, izvēlēties labāko, ideālajā variantā būtu nepažēlot naudu un iebraukt servisā, veikt aptuvenu autiņa diagnostiku.
Lietota autiņa pirkšana ir tas pats, kas pirkt kaķi maisā, var paveikties, bet var arī ieberzties, tie kuri jau gājuši tam cauri, apliecinās. Pat pieredzējušākais meistars nevar ielīst iekšā un izzināt visas vainītes, kur nu vēl slēptās kuras mīl ar laiku izlīst ārā un pārsteigt jauno auto īpašnieku. Pie mūsu ekonomiskās situācijas pat 90to gadu modeļi skaitās samērā jaunas mašīnas kaut gan lielākajai daļai resurss sen jau ir izsmelts.
Mani draugi un paziņas arī ir sarosījušies uz autiņu maiņu un pirkšanu tādēļ nolēmu iebliezt nelielu rakstiņu par "jaunajiem" autiņiem, kā kuram ir izgājis, vai ir bijis tā kā uz pirmo rāvienu sākumā izskatījās. Šoreiz nekā krimināla, vienkārši viela pārdomām un iemesls domubiedriem padiskutēt komentāros.
Teikšu godīgi mani pāršalca skaudība 
Bet cilvēka attieksme pret auto krasi mainās atkarībā no tā vai pats ir krājis un iegādājies vai vienkārši dabūjis. Izsaku dziļāko līdzjūtību zudējot mīluli 
