Ir arī dziļākas šņāpiņas, ar tādām tik viegli galā netikt, jātaisa savādāks piegājiens.
Nofenderējam no celtniekiem nagliņu ( ideāls instruments ) vai kur citur salūkājam, iemērcam krāsā un pievelkam špūrīti ar krāsu tā lai aizpildas.
Ir arī dziļākas šņāpiņas, ar tādām tik viegli galā netikt, jātaisa savādāks piegājiens.
Nofenderējam no celtniekiem nagliņu ( ideāls instruments ) vai kur citur salūkājam, iemērcam krāsā un pievelkam špūrīti ar krāsu tā lai aizpildas.
Kad krāsa sacietējisi, saslīpējam gludu ar P1500 smilšpapīru uz cietā klucīša un tad ar P2000.
Uzpulējam un konstatējam, ka defektiņš acīs vairs tā nekrīt.
Tādā garā apstaigājam visas dziļās skrambiņas un uzpulējam.
Lai nesapītos meistarībā un kaut ko nepalaistu garām, ņemam katru detaļu atsevišķi, katru plaknīti, katru šķautnīti.
Skramba no skrambas atšķiras, katrai vajadzīgs individuāls piegājiens, iesākumā pamēģinam tikai nedaudz uzslīpēt ar P2000 un uzpulēt, tad redzot rezultātu varam štukot kā labāk ir ārstēt.
Konkrētas receptes procesam nav, viss notiek tikai uz aci, izjūtām un pieredzi, galvenais ir nepārforsēt.
Cīnamies, darbojamies un čakarējamies līdz iegūstam pieņemamu rezultātu.
Nu un tādā garā līdz viss spīd un laistās, lai nav kauns meitenei ar tādu apkārt braukāt.
6. Laimīgā meita, sencītim laikam nav žēl atdot 2010 gada Rav 4, šādai mašīnai cena arī Teikšu godīgi mani pāršalca skaudība Bet cilvēka attieksme pret auto krasi mainās atkarībā no tā vai pats ir krājis un iegādājies vai vienkārši dabūjis. Izsaku dziļāko līdzjūtību zudējot mīluli
Savā otrajā autiņā iegrābos, jo brilles bija nevis rozā, bet melnas... pārāk melnas... karoč neko neredzēju...
Raksts,kā jau vienmēr,ļoti labs,prieks lasīt.
Žēl gan,ka tā sanāca ar suņuku.
Izsaku visdziļāko līdzjūtību..Pats zinu kā tas ir-zaudet mīļoto draugu...
Spasibo, podruga, horošo čto v štani ņe naložila, bog Tebe v pomošč, rebjata i tak ņe znajut kuda bablo devatj...
Tie jau vel ziediņi, buktes, krāsojums. Tad kad saproti ka nesen nopirktajai mašinai kārba, motors nobeidzies un šrotā nav vai līdzīgā stāvoklī esoši adregāti. Vienkārši rokas nolaižas...
Nu redz kādas bēdīgas beigas.... Tiem mazajiem spalvainajiem tik ļoti var paspēt pieķerties... :(
Nu bljin taads nesagaajiens! Man braaleens savam diivaanu netiishaam uzmeta remonta laikaa. Rezultaats taads pats.....
žēl ka tik tālu dzīvo no manis tā varētu arī aizdzīt savu moogenīti lai izdabon man ārā švīkas. varbūt tev ir kādi ieteikumi priekš amatiera kā paša spēkiem kaut mazliet tās švīkas dabūt ārā ? un jā izsaku līdzjūtību par suņiku...
Cepuri nost Sašas priekšā! ar nepacietību gaidam nakamo rakstu....