Nepatīkama pieredze ar ''Lada Kalina"15

Vienā no krievu interneta izdevumiem publicēts, kāda īpašnieka atskats uz automobiļa Lada Kalina Sport pirmajiem ekspluatācijas mēnešiem.

2010.gada aprīlī kļuvu par LADA Kalina Sport 1.6 īpašnieku. Automobilis tika iegādāts pie AvtoVAZ oficiālā dīlera un tobrīd maksāja 367 000 rubļu (6500 ls). Patika mašīnas dizains, ērtie sēdekļi, aprīkojums ar klimata iekārtu, disku bremzēm aizmugurē, vārdu sakot, pamatojums pirkumam tika atrasts.
Pateicoties stūres elektriskajam pastiprinātājam un īsajam gājienam, vadīt Kalina Sport ir īsta bauda, diemžēl nepatīkamu atklājumu izrādījās vairāk nekā labo īpašību.



Pirmais pārsteigums gaidīja jau pēc 70 (!) km. Pārstāja darboties kondicioniera ieslēgšanas signāllampiņa. Kā redzams attēlā, turpat netālu esošā aizmugurējā stikla apsildes lampiņa strādā bez defektiem, tādēļ vērsos servisā, kur paskaidroja, ka kondicioniera signāllampiņa nestrādā nevienām Kalina un skaidrojuma šim defektam nav. Sīkums, taču nepatīkami.



Kad, braucot ātrumā virs 100 km/h parādījās pastiprināta vibrācija, nolēmu griezties servisā vēlreiz. Riteņu balansēšanas laikā, atklājās vēl viens AvtoVAZ pārsteigums – lieto disku skrūvei bija iegriezta nepareiza vītne. Serviss nāca pretī un defektu izlaboja bez maksas.



Turpmākās ekspluatācijas laikā parādījās problēmas ar skaņu signālu – reizēm tas strādāja, reizēm nē. Ar šo problēmu pabiju pie veseliem trim AvtoVAZ dīleriem. Pirmais dīleris kaut ko pakustināja stūrē un signāls sāka strādāt, diemžēl ne uz ilgu laiku. Otrs dīleris nomainīja pašu signālu, taču arī tas nepalīdzēja. Visbeidzot trešais dīleris nomainīja bojāto detaļu stūrē, kuras atvešanu gaidīju mēnesi. Visu šo laiku nācās iztikt bez signāla, kas lielpilsētas apstākļos nav tas patīkamākais.

Nākošā problēma parādījās līdz ar slapjo laiku. Pārstāja darboties aizmugures stikla tīrītājs. Izrādās, bija atskrūvējies uzgrieznis. Bet, ja uzgrieznis atskrūvētos kādai citai, vēl svarīgākai detaļai? Jāatzīmē, ka arī standarta priekšējā loga tīrītāji ar labu darbu neizcēlās, turklāt atteica stiklu mazgātājs.





Servisā nebūšanas novērsa, tomēr galvenās nepatikšanas vēl tikai gaidīja.

Kad automašīnas spidometrs sāka skaitīt devīto tūkstoti, pārstāja slēgties trešais un ceturtais pārnesums. Tobrīd atrados citā pilsētā, tādēļ devos pie oficiālā AvtoVAZ dīlera, kur tika veikts remonts. Diemžēl jau atceļā problēma uzradās no jauna. Devos nu jau pie savas pilsētas dīlera, kas konstatēja ātrumkārbas rūpnīcas brāķi. Tomēr garantijas remonts tika atteikts, jo ātrumkārba esot atvērta jau iepriekš, bet atzīme par remontu nav atstāta.

Sarakste ar AvtoVAZ un zvani pa „karsto” līniju rezultātus nedeva un gala rezultātā jaunu ātrumkārbu man nācās pirkt par savu naudu. Starp citu, kārba tagad ir no parastās Kalina, jo Kalina Sport 1.6 kārbas nebija ne oficiālajam dīlerim, ne Toljati rūpnīcai, bet uz jautājumu, kad tā varētu parādīties, atbildi sniegt neviens nevarēja.

Tāds īsumā ir stāsts par automobili, kam ir tikai 4 mēneši un 11 000 km nobraukums.

Tagad daži attēli ar komentāriem:

atverot motora pārsegu, redzamas eļļas noplūdes. Kad uz to norādīju servisa darbiniekiem, sekoja atbilde: „Nu, un, kas? Tā taču ir visiem!”





Buferis neturas jau kopš pirmās dienas, spraugas salaidumos acīmredzamas. Defektu nevar novērst, jo tāda ir bufera stiprinājuma konstrukcija.





Moldingi pie aizmugures sānu stikla neturas. Nav jau arī brīnums, jo stiprinājumi ir tikai vienā pusē. Uz norādi par to, oficiālais dīleris atbildēja ar līdzjūtīgu smaidu.





Tagad salons. Kalina Sport pedāļi ir ērti, kājas no tiem neslīd, taču akseleratora un bremzes pedāļa atsperu čīkstoņa ir tik skaļa, ka pārmāc visus citus trokšņus salonā.



Mašīnas komplektācija paredz audio sistēmas sagatavi. Kur tā ir? Tik vien kā izvilkti vadi. Pilnveidot nācās pašam.



Visbeidzot piepīpētājs. Īsts viltnieks, kura darbību nav iespējams prognozēt. Piemēram, Nokia telefonu uzlādēt var bez problēmām, bet mēģinājums iedvest dzīvību Sony-Ericsson beidzās ar izsistiem drošinātājiem. Un tas ir laikmetā, kad navigācija un citas multimediju iekārtas sen jau kļuvušas par ikdienu ikvienā modernā automobilī.



Par porolonu, kas negrib saglabāt savu formu aizmugurējos sēdekļos, es pat neieminos – tik un tā tur reti kāds sēž. Starp citu, čīkst un grab salonā itin viss, skaņas izolācija ir slikta, tomēr AvtoVAZ ražojumam arī tik daudz jau skaitās progress. Vibrējošais ātrumkārbas pārslēgs aktīvi piedalās nemierīgo detaļu karuselī, taču tas ir sīkums – vajag tikai pagriezt mūziku skaļāk