local-stats-pixel

-=Vairogs=-5

32 0

Akciju  sabiedrībā “Vairogs” (Latvija) ražotās automašīnas

A/s “Vairogs” pirmsākumi

  1895. g. 31. martā Austrijas pavalstnieks Oskars Freivirts saņem Krievijas imperatora atļauju dibināt vagonu un mehānisko rūpnīcu –  akciju sabiedrību “Fenikss”. Viņš jau mašīnbūvē bija sevi apliecinājis kā Krievijas lielākā vagonbūves uzņēmuma “Krievu – Baltijas vagonu fabrika” (dib. 1869. g.) īpašnieks, bet nu kopā ar vācu rūpniekiem G. Vinkleru, O Freiju, J. Kaizeru un O. Papi 1895. g. 13. jūlijā tiek izveidota jauna akciju sabiedrība. Jau 8. augustā Vidzemes guberņas valde izsniedz atļauju rūpnīcas ēkas būvei Rīgā,  tā sauktajā Karolinenhofā, pie Rīgas–Pleskavas dzelzceļa Aleksandra vārtu rajonā. Tolaik tā ir Rīgas nomale, kur 19. gs. beigās veidojas vairāki vēlāk ievērojami  metālrūpniecības uzņēmumi.

Ražošana tiek uzsākta 1897. g. Sākumā rūpnīca izgatavo koka konstrukcijas dzelzceļa preču vagonus, kravas platformas, dažādus lējumus, naglas stiepli u. c. metālizstrādājumus, nedaudz vēlāk –  arī pasažieru vagonus. No 1926. g. līdz 1937. g. rūpnīcā ražoto vagonu klāsts ir ļoti plašs: 1.,  2. un 3. klases pasažieru, bagāžas, preču un kravas vagoni. Tos izgatavo gan platsliežu, gan šaursliežu dzelzceļa līnijām, divasu un četrasu izpildījumā. Šajos gados no vācu firmu “Krupp” un “Henschel”  detaļām samontē arī 6 tvaika lokomotīves. 1930. g. inženiera Kreicberga vadībā izgatavo pirmo motorvagonu ar dīzeļdzinēju “Balodis”.

30. gadu pirmajā pusē  uzsāk automobiļu virsbūvju izgatavošanu. Tā, piemēram, 1932./34. g. uz v/a “Buick” šasijām izgatavo sanitāros auto, uz kravas auto “Ford” šasijām –  ugunsdzēsēju auto, bet 1935. g. rudenī pēc Latvijas Dzelzceļa virsvaldes pasūtījuma izgatavo 8 autobusus uz “GMC – Truck” šasijām. Tomēr ierobežotā  pasūtījumu skaita un  līdz ar to arī nepilnīgi izmantoto rūpnīcas jaudu dēļ uzņēmuma finansiālais stāvoklis pasliktinās. Lai glābtu situāciju, Latvijas Kredītbanka, pamatojoties uz valdības lēmumu, 1936. g. 15. oktobrī nopērk visas 4000 a/s “Feniks” akcijas un likvidētā uzņēmuma apsaimniekošanai tā paša gada 23. decembrī nodibina jaunu rūpniecības akciju sabiedrību “Vairogs”. Tās pamatkapitāls  ir 8,5 miljoni latu,  99% akciju pieder valstij, kuras lielākie akcionāri ir Finanšu ministrija, Kara ministrija, Satiksmes ministrija, LR Kredītbanka, rūpnīca “VEF” un Liepājas kara ostas darbnīcas.

20. gs. 30. gadu vidū, attīstoties valsts ekonomikai, Latvijā strauji auga pieprasījums pēc moderniem kravas auto. No ārzemēm ievesto skaits bija nepietiekams, tādēļ 1937. g. valsts a/s "Vairogs" izveidoja auto nodaļu. Apsverot visas izmaksas un ražošanas tehnoloģijas, tika izlemts nopirkt kādas pazīstamas ārzemju autofirmas licences tiesības un tehnoloģiju. Kā piemērotāko Latvijas apstākļiem izvēlējās "Ford" marku.


1937. g. marts “Vairoga” dzīvē kļuva par nozīmīgāko notikumu, jo tika noslēgta vienošanās ar a/s “Ford Motor Company” nodaļu Kopenhāgenā par "Ford" auto montāžas koncesijas piešķiršanu. Līgums paredzēja kravas un vieglo automobiļu montāžu, detaļas ievedot no  ārzemēm. Auto ražošanu organizēja vienā no rūpnīcas 2500 kvadrātmetru lielajiem korpusiem, kurā ierīkoja nelielu montāžas līniju. Automobiļu montāža notika pēc vienkāršotas konveijera sistēmas, katram automobilim izejot caur apmēram 30 cilvēku  rokām. Šīs nodaļas vadību uzticēja jaunam un talantīgajam inženierim – Paulam Baronam (viņa vectēvs bija  Dainu Tēvs Krišjānis Barons). Pa jūras ceļu no "Ford" rūpnīcām piegādāja nekrāsotas vieglo auto virsbūves, kravas mašīnu šasijas, motorus un pārējās komplektējošās daļas. Savukārt rūpnīcā uz vietas apguva modernu auto krāsošanas un karstās žāvēšanas tehnoloģiju, kā arī kvalitatīvi veica tapsēšanas darbus. Kā vispieprasītākos pirmos izgatavoja kravas auto: 1937. g. septembrī rūpnīcu atstāja "Ford – Vairogs" V8 ar 3 tonnu vestspēju.  1938. g. vasarā izgatavoja pirmos mazlitrāžas vieglos automobiļus "Ford  – Vairogs 10 Junior de Luxe", kuru prototips bija angļu "Ford – Ten". Nedaudz vēlāk uzsāka arī piecvietīgo "Ford – Vairogs" V8 modeļu ar V veida 8 cilindru motoriem montāžu. Pircējs varēja izvēlēties vieglo automobili gan ar 60 ZS ("Standart)", gan  85 ZS ("De Luxe") motoru, bija pieejamas arī dažādas virsbūves: slēgts divdurvju vai četrdurvju sedans, kabriolets, divdurvju kupeja. Līgums paredzēja visu jaunāko "Ford" modeļu izlaidi un sistemātisku produkcijas atjaunošanu, atbilstoši autobūves attīstības tendencēm, taču popularitāti pārsvarā ieguva automobiļi ar slēgtajām četrdurvju sedan tipa virsbūvēm. 1939. g. ražošanai sagatavoja, bet līdz karam paspēja izgatavot tikai dažus desmitus "Ford –Vairogs Taunus” modeļus, kuru prototips bija vācu "Ford". Turklāt 1938/39. g. Rīgas valde iepirka Šveicē ražoto autobusu “Saurer” un britu autobusu “Leyland” šasijas,  uz kurām izgatavoja 150 modernus dīzeļautobusus Rīgai. Pēc Kara ministrijas pasūtījuma izgatavoja virsbūves uz kravas auto “Krupp” un “Henschel” šasijām, kā arī aptuveni 20 speciālos apvidus automobiļus uz vieglā "Ford – Vairogs Junior" bāzes Latvijas armijai.

Kopumā, neskaitot kara resora pasūtījumus, laika periodā no 1937. līdz 1940. g. jūnijam, kad, padomju karaspēkam okupējot Latviju, rūpnīcu nacionalizēja, saražoja vairāk nekā 1 000 kravas "Ford – Vairogs", samontēja 332 vieglos auto, izgatavoja aptuveni 200 autobusu, kā arī sanitāro transportu uz dažādu auto bāzes un ugunsdzēsības mašīnas ar ūdens cisternām. Otrais pasaules karš, kas Eiropā sākās 1939. g. septembrī, detaļu piegāžu neregularitātes dēļ ievērojami samazināja auto ražošanas apjomu “Vairogā”. Pēdējos piecus autobusus izgatavoja 1941. gadā. Kompensējot kara izraisīto degvielas trūkumu, automobiļos sāka iebūvēt malkas gāzģeneratorus. Par paraugu izmantojot vācu firmas “Imbert” modeli, rūpnīcas inženieri konstruēja uzlabotus malkas gāzģeneratorus, ko 1940. g. sāka ievietot gan vieglajām, gan kravas mašīnām. Kara gados izgatavoja aptuveni 500 malkas gāzģeneratorus, kurus pārdeva rūpnīcas galvenajā noliktavā.

“Vairoga”  automobiļi Latvijā ātri kļuva populāri vienkāršā Forda dzinēja un pieņemamās cenas dēļ. Vietējā tirgū tie bija krietni lētāki par citu firmu importētajiem analogiem automobiļiem.1938. g. “Vairoga”  kravas auto maksāja Ls 8000, savukārt 1939. g. tirdzniecības firmā "Gunnar Haagensen", kas bija oficīālais "Ford" auto izplatītājs Latvijā, "Ford – Vairogs" V8 “Standart”, četrdurvju sedans ar 60 ZS motoru maksāja Ls 7850, bet četrdurvju Sedan De Luxe ar 85 ZS motoru – Ls 8600.

Vairogs bija lielākais auto būves uzņēmums Baltijā. Līdz mūsdienām labā stāvoklī saglabājušies pieci Ford Vairogs (četras vieglās automašīnas un viens kravas auto, kas pielāgots ugunsdzēsēju vajadzībām), no kuriem divi šobrīd ir apskatāmi Rīgas Motormuzejā.

PieļaujU, ka Latvijā varētu būt atrodami vēl kādi vairogi, tikai tie visticamāk ir ļoti bēdīgā stāvoklī.

Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 5

0/2000

emotion

14 0 atbildēt

par rakstu tev katrā ziņā + ;)

1 0 atbildēt

atbildot uz niks komentāru " labs raksts, bet tam degvielas patēriņam gan ... "

Kas tur ko neticēt viss es domāju ka ir pareiz priekš tiem laikiem ;)  

1 0 atbildēt

LEPOJOS!!! patiesham fantastiski auto tie bija!!! Retro auto salidojumies diezgan daudz parasti var redzeet!!! diemzeel veel neesmu sastapies ar  Vairogu kas bija domats Latvijas armijai! Super raksts, interesanti !!!

1 0 atbildēt

pie mums jelgava viens ugundzesejs vairogs staveja ugunseseju depo tagad jau dazhus gadus nav manits :D

0 0 atbildēt