Tuvojas sēņu laiks!20

Parastais vilnītis Cepurīte 5-15 cm plata, sākumā plakana ar dobumiņu vidū, vēlāk izpletusies līdz sekli piltuvveidīga, rožaina vai dzeltensārta ar sarkanīgām joslām, sākumā ar ieritinātu, pinkainiem matiņiem klātu malu, cepurītei izplešoties, matiņi kļūst aizvien retāki. Mīkstums balts, trausls, porains, drupans, ar terpentīna smaržu un sīvu garšu. Piensula lielā daudzumā, balta, ļoti sīva. Lapiņas bāli līdz dzeltenīgi sārtas, ciešas, zarotas, gar kātiņu nedaudz nolaidenas Kātiņš 3-7 cm garš, 1-2,5 cm resns, cilindrisks, uz leju tievāks, mazliet pūkains, sākumā blīvs, vēlāk ar dobumu, cepurītes krāsā. Sporas dzeloņainas, ovālas, bezkrāsainas, masā gaiši dzeltenīgas, 7,5-10 x 6-8 μm. Trofiskā grupa Bērzu mikorizas sēne. Biotopi Lapu koku un jauktos mežos, ceļmalās, mežmalās, skābās augsnēs. Izplatība un sastopamība Eiropa Āzija, Ziemeļamerika, Latvijā ļoti bieži, VII- XI. Līdzīgās sugas Lactarius pubescens -bālais vilnītis, kura cepurīte ir bāli sārta un bez joslām. Īpašas norādes Ēdama pēc novārīšanas un ūdens noliešanas. Lietojot svaigā veidā izraisa saindēšanos. Piemērota sālīšanai un marinēšanai.

Mainīgā bērzlape Cepurīte 5-12(14) cm plata, stingra, sākumā izliekta ar iedobi, vecumā ieliekta, dzeltenīgi oranža vai bāli oranžsarkana, izbālējot netīri dzeltenīga ar vai bez sarkanīgām joslām, vidū bieži gaišāka ar ilgi gludu malu. Virsmiziņa nespodra, līdz pusei novelkama. Mīkstums biezs, balts, vēlāk kļūst pelēcīgs, stingrs, vecumā trauslāks, ar neizteiktu smaržu un maigu, lapiņās sākumā mazliet rūgtenu garšu. Lapiņas bāli sviesta dzeltenas, vecumā pelēcīgas, šķautnēs melnē, līdz 15 mm platas, trauslas, pie kātiņa pieaugušas vai brīvas. Kātiņš 4-10 cm garš, 1,5-2,5 cm resns, cilindrisks, stingrs, blīvs, vēlāk sūkļains, balts, vecumā pelēks, ievainojumu vietās melnē. Sporas ar garām, +_ savienotām kārpiņām, iegarenas līdz elipsoīdas, masā bālā okerkrāsā, (7,5)9-12(14) x 7-10(12) μm. Trofiskā grupa Priežu mikorizas sēne. Biotopi Mitros priežu mežos. Izplatība un sastopamība Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika, Latvijā ļoti bieži, VII– X. Līdzīgās sugas R. paludosa – purva bērzlape līdzīga kamēr jauna (sk. aprakstu), R.steinbachii - (R.decolorans forma) koši gaišsarkana. Īpašas norādes Ēdama, lietojama bez iepriekšējas novārīšanas.

Purva bērzlape Cepurīte 7-16 cm plata, sākumā pusapaļa vai zvanveida, reizēm ar pauguru, vecumā ieliekta, stingra, gaiši vai tumši sarkana, vidū vai izbālējušās vietās okerkrāsas vai pat krēmkrāsas, ar gludu, vecumā īsi rievotu malu. Virsmiziņa ilgi spoža, tālu novelkama. Mīkstums biezs, balts, zem virsmiziņas sārts, ar neizteiktu smaržu un maigu, lapiņās parasti rūgtenu vai mazliet sīvu garšu. Lapiņas sviesta dzeltenas, šķautnēs bieži sārtas, 7-12 mm platas, trauslas, pie kātiņa +- pieaugušas. Kātiņš 5-9(15) cm garš, 1-4 cm resns, cilindrisks, balts vai sārts, stingrs, sūkļains, reti dobs. Sporas ar rupjām, savienotām kārpiņām, olveida – elipsoīdas, masā okerkrāsas, 8-11(12) x 6,7-7,7(8) μm. Trofiskā grupa Priežu mikorizas sēne. Biotopi Mitros priežu mežos, purvu malās. Izplatība un sastopamība Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika, Latvijā bieži, VII– X. Līdzīgās sugas R. decolorans – mainīgā bērzlape, R. velenovskyi – Velenovska bērzlape, R. xerampelina – siļķu bērzlapes var. erythropoda un var. rubra, kā arī tām +_ līdzīgās R. amoenides – krāšņā bērzlape un R. amoenipes – skaistkāta bērzlape. Īpašas norādes Ēdama, lietojama bez iepriekšējas novārīšanas.

Plankumainā bērzlape Cepurīte 5-12 cm plata, sākumā izliekta, drīz plakani ieliekta, brūngani vīnsarkana, ar bāliem plankumiem un tumšāku vidu. Mala gluda, vēlāk īsi rievota. Virsmiziņa nespodra, bieži dažus mm atkāpusies no cepurītes malas, atstājot kailu mīkstumu. Mīkstums stingrs, balts, ar neizteiktu smaržu un riekstu garšu. Lapiņas baltas ar rūsganiem traipiņiem, līdz 9 mm platas, trauslas, pie kātiņa pieaugušas. Kātiņš 3-6(10) cm garš, 1,5-3 cm resns, cilindrisks, uz leju tievāks, stingrs, blīvs, balts ar rūsganiem traipiņiem, reti cepurītes krāsā. Sporas ar izolētām, sīkām kārpiņām, iegarenas vai elipsoīdas, masā baltas, (5)5,5-8(8,5) x (4,7)5-6, 5(7) μm. Trofiskā grupa Mikorizas sēne. Biotopi Lapu un skuju koku mežos, ceļmalās, blīvā augsnē. Izplatība un sastopamība Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika, Latvijā ļoti bieži, VII– X. Līdzīgās sugas un taksoni R. vesca f. neglecta cepurīte pelēcīgi violeta ar krēmkrāsas, olīvkrāsas, retāk sārtiem plankumiem. Īpašas norādes Ēdama svaigā veidā.

Siļķu bērzlape Cepurīte 5-10 cm plata, sākumā pusapaļa, vēlāk plakana, vecumā ieliekta, reizēm dziļi, stingra. Dažādām varietātēm cepurītes krāsa dažāda: var. erythropoda – purpursarkana, var. rubra – gaišsarkana, var. olivascens – zaļgana, var. elaeodes ss Sing. – olīvzaļgana, var. putorina – brūngana, var. xanthophae – oranži brūndzeltena unc.. Mala gluda, vecumā rievota. Virsmiziņa parasti nespodra, pat matēta, apmēram līdz 1/2 novelkama. Mīkstums biezs, balts, drīz dzeltenīgs, vecumā brūngans, trausls, ar siļķu smaku, kas vecumā un vārot kļūst spēcīgāka un maigu garšu. Lapiņas sviesta dzeltenas, reizēm ar sārtām šķautnēm, skārumos brūnē, trauslas, 7-13 mm platas, pie kātiņa pieaugušas. Kātiņš 4-8 cm garš, 1,4-3 cm resns, cilindrisks, sārti plankumains vai sarkanīgs, retāk balts, skārumos dzeltenīgs vai brūngans. Sporas ar izolētām kārpiņām, olveida, masā okerdzeltenas, (7)7,5-10,6(11,5) x (6)6,5-8,5(9) μm. Trofiskā grupa Skuju un lapu koku mikorizas sēnes. Biotopi Skuju un lapu koku mežos. Izplatība un sastopamība Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika, Latvijā bieži, VIII– XI. Līdzīgās sugas R. amoenipes – skaistkāta bērzlapi (zem skuju kokiem), R. amoenides – krāšņā bērzlape(zem lapu kokiem) – abām cepurītes sarkanīgas, kātiņi sārti. R. purpurata – purpura bērzlapei cepurīte purpurvioleta. R. graveolens – smakojošā bērzlape – dažādu nokrāsu brūna. R. pruinosa – apsarmotai bērzlapei cepurīte violeta, balti apsarmota. Pārējās pēc siļķēm smakojošās bērzlapes mūsu mežos atrastas ļoti reti. Īpašas norādes Ēdama, piemērota sālīšanai.

Samtainā ziemene jeb ziemas celmene smaržu un maigu, reizēm mazliet rūgtenu garšu. Lapiņas bālgani dzeltenīgas līdz oker dzeltenas, reizēm ar brūnganiem plankumiem, sākumā ciešas, vēlāk retas, gandrīz brīvas. Kātiņš 2-7 cm garš, 0,3-1 cm resns, tumši brūns, samtains, sīksts, pie pamata ar citiem kopā saaudzis. Sporas gludas, elipsoīdas līdz cilindriskas, bezkrāsainas, masā baltas, 8-11 x 3,2-4,5 m. Trofiskā grupa: Koksnes saprotrofs, arī parazīts uz dzīviem kokiem. Biotopi: Lapu koku mežos, parkos. Izplatība un sastopamība : Eiropa, Latvijā ļoti bieži, VIII– XII Īpašas norādes : Ēdama, lietojamas tikai cepurītes, jo kātiņi ir sīksti.

Parastā celmene Cepurīte 4-12 cm plata, sākumā pusapaļa, vēlāk izliekta, beidzot plakana, ar brūnganām zvīņām, vēlāk gandrīz kaila, medus dzeltena līdz koksnes brūngana, vidū tumšāka, ar ieliektu malu. Mīkstums balts, maigs, ar neizteiktu smaržu un sākumā maigu, ilgāk košļājot, nepatīkami sūru garšu. Lapiņas sākumā bāli okerdzeltenas, vēlāk dzeltenīgas vai brūnganas, reizēm iesārtas, retas, plānas, gar kātiņu mazliet nolaidenas. Kātiņš 4-10 cm garš, 0,5-1,5 cm resns, uz leju paresnināts, cepurītes krāsā, sākumā blīvs, vēlāk dobs, sīksts, ar baltu gredzenu, kuram ir dzeltena maliņa. Kātiņi pie pamata saauguši kopā. Sporas gludas, plati elipsoīdas, bezkrāsainas, masā baltas, 7,1-8,7 x 5,4-6,4 μm. Trofiskā grupa Parazīts uz dažādiem lapu un skuju kokiem, arī koksnes saprotrofs uz celmiem un kritalām. Biotopi Skuju un lapu koku mežos, parkos. Izplatība un sastopamība Kosmopolīts, Latvijā ļoti bieži, IX- XII. Līdzīgās sugas Visas Latvijā sastopamās celmeņu sugas - Armillaria borealis Marxm. & Korhonen - ziemeļu celmene, Armillaria ostoyae (Romagn.) Herink - tumšā celmene, Armillaria lutea Gillet - dzeltenā celmene ir ļoti līdzīgas, parasti tiek uzskatītas par parasto celmeni. Īpašas norādes Ēdama pēc iepriekšējas novārīšanas, lietojamas tikai cepurītes, jo kātiņi ir sīksti. Ceptas bez iepriekšējas novārīšanas var izraisīt gremošanas traucējumus. Piemērotas marinēšanai, sālīšanai, zupām. Celmenes veido resnus micēlija pinumus - rizomorfas, kas izraisa praulu spīdēšanu tumsā.

Parastā gailene Cepurīte 5-10 cm plata, sākumā izliekta, vēlāk plakana un piltuvveidīga ar viļņainu, dažkārt daivainu malu, gaiši dzeltena. Mīkstums blīvs, balts, lauzumā perifērijā dzeltē, ar patīkamu aromātisku smaržu un vircotu garšu. Lapiņām līdzīgās krokas cepurītes apakšpusē retas, dakšveidīgi zarojas, tālu nolaidenas gar kātiņu. Kātiņš 1-5 cm garš un 0.8-2 cm resns, bez dobuma, uz galotni, pakāpeniski paplašinoties, pāriet cepurītē. Parastā gailene sastopama ļoti bieži dažādu tipu možos no jūnija līdz oktobrim pa lielākai daļai grupās, retāk pa vienai. Lietojama bez iepriekšējas novārīšanas. Novārīt neiesaka, jo sēne kļūst sīksta. Parastā gailene reti ir "tārpaina", ko izskaidro ar kukaiņu attīstībai nepieciešamo vielu trūkumu.