Tuvojas sēņu laiks!20

Parastā smiltene Cepurīte 4-10 cm plata, sākumā izliekta, vēlāk plakana, dzeltenbrūna, zaļgandzeltena, ar zaļganbrūnām šķiedrām, olīvbrūna, nedaudz lipīga, gaļīga. Virsmiziņa mazliet lipīga, novelkama. Mīkstums bāli dzeltens ar vāju miltu smaržu un maigu garšu. Lapiņas sēra dzeltenas, retas, ar zobiņu pie kātiņa pieaugušas. ātiņš 4-10 cm garš, 0.8-1,2 cm resns, bieži iestiepjas dziļi augsnē, zaļgandzeltens ar atsevišķiem brūniem plankumiem, šķiedrains. Sporas gludas, elipsoīdas, bezkrāsainas, masā baltas, 6-8 x 3-5 μm. Trofiskā grupa Mikorizas sēne. Biotopi Smilšainos priežu mežos, vēlu rudenī, aug arī zem lapu kokiem, piemēram mitrās vietās zem apsēm (daži autori to uzskata par citu sugu). Izplatība un sastopamība Eiropa, Latvijā ļoti bieži, IX- XII. Līdzīgās sugas Tricholoma sulphureum -sēra pūkaine, kas smird pēc degošas gumijas un aug zem ozoliem. Īpašas norādes Iecienīta ēdamā sēne, derīga cepšanai, marinēšanai, sālīšanai, pirms lietošanas zem tekoša ūdens jānoskalo smiltis.

Baltā krimilde Cepurīte 10-25 cm plata, balta ar brūnganiem plankumiem, sākumā pūkaina, izliekta, vēlāk kaila, piltuvveida, stingra, bez joslām, sākumā ar ieritinātu, vēlāk viļņaini līkumotu malu, Mīkstums bālgans, trausls, ar neizteiktu smaržu un dedzinoši sīvu garšu. Piensula nemainīgi balta, lielā daudzumā, rūgta. Lapiņas sākumā bālganas, vēlāk okerdzeltenīgas līdz sarkanīgas ar brūnganiem plankumiem, retas, biezas, gar kātiņu mazliet nolaidenas. Kātiņš 3-8 cm garš, 2-5 cm resns, cilindrisks, uz leju tievāks, cepurītes krāsā, sākumā pūkains, vēlāk kails. Sporas gandrīz lodveida, ar sīkām kārpiņām, bālganas, masā baltas, 9-12 x 7,5-10 μm. Trofiskā grupa Bērzu mikorizas sēne. Biotopi Lapu koku un jauktos mežos, mālainās augsnēs. Izplatība un sastopamība Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika, Latvijā bieži, VIII-X. Līdzīgās sugas Lactarius pergamenus - sīvā krimilde un L. piperatus - piparu krimilde, kuru lapiņas ir ciešas. Īpašas norādes Ēdama, lietojama sālīšanai.

Piparu krimilde Cepurīte 5-15 cm plata, sākumā ieliekta, vēlāk piltuvveida, ar ieritinātu un dažkārt saplaisājušu malu, bālgana, ar netīri iedzelteniem plankumiem, ievainojumu vietās zilganzaļa vai pelēkzaļa, sausa - blāva. Mīkstums balts, trausls, ar maizes smaržu un sīvu garšu. Piensula balta, lielā daudzumā, kodīgi sīva, pēc neilga laika nokrāso griezuma vietas zaļganpelēkas. Lapiņas baltas līdz bālā okera krāsā, ievainojumu vietās rūsganas, ar zaļganpelēkiem sacietējušas piensulas pilieniņiem, ciešas, dažāda garuma, dakšveidā zarotas, gar kātiņu nolaidenas. Kātiņš 3-8 cm garš, 1-4 cm resns, balts, cilindrisks, uz leju tievāks, blīvs. Sporas kārpainas, gandrīz apaļas, bezkrāsainas, masā baltas, 7-8,5 x 6-7 μm. Trofiskā grupa Ozolu mikorizas sēne. Biotopi Lapu koku un jauktos mežos. Izplatība un sastopamība Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika, Latvijā bieži, VIII- X. Līdzīgās sugas Īpašas norādes Ēdama, derīga sālīšanai.

Saldūksne Cepurīte 7-20 cm plata, sākumā izliekta, vēlāk ieliekta vai gandrīz piltuvveida, balta, ar caurspīdīgām koncentriskām joslām, ievainojumu vietās ar citrondzelteniem vai rūsganiem plankumiem, mitra - gļotaina un lipīga, sausa - spīdīga, ar ieritinātu un pinkainiem matiņiem klātu malu. Mīkstums bālgans, blīvs, trausls, ar augļu smaržu un piparu garšu. Piensula balta, saskarē ar gaisu kļūst sēra dzeltena, dedzinoši sīva. Lapiņas krēmkrāsas ar sarkanīgu nokrāsu, samērā ciešas, gar kātiņu nolaidenas. Kātiņš 4-7 cm garš, 1,5-3 cm resns, cilindrisks, uz leju tievāks, balts, gluds, dobs, ar iedzelteniem dobumiņiem ārpusē. Sporas kārpainas, ieapaļas, iedzeltenas, masā bāli dzeltenas, 7-9,5 x 5-7 μm. Trofiskā grupa Bērzu mikorizas sēne. Biotopi Lapu koku un jauktos mežos. Izplatība un sastopamība Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika, Latvijā bieži, VII- X. Līdzīgās sugas Īpašas norādes Ēdama, piemērota sālīšanai. Sālītā veidā kļūst zilgana.

Parastā pienaine Cepurīte 5-16 cm plata, sākumā plakana, vēlāk lēzeni piltuvveida, reizēm ar neizteiktām joslām, svinpelēka, violeti pelēka, vēlāk violeti brūna, gļotaini lipīga, ar ieritinātu malu. Mīkstums bālgans līdz brūngans, trausls, ar augļu smaržu un sīvu garšu. Piensula balta, saskarē ar gaisu dzeltē, sacietē uz lapiņām zaļganpelēku putraimu veidā, ļoti sīva. Lapiņas iedzeltenas līdz dzelteni sārtas, ievainojumu vietās pelēcīgi zaļganas, diezgan ciešas, nedaudz zarotas, gar kātiņu mazliet nolaidenas. Kātiņš 4-10 cm garš, 1-3,5 cm resns, cilindrisks, uz leju paresnināts, svinpelēks, gļotaini lipīgs, dobs. Sporas dzeloņainas, plati elipsoīdas, bāli dzeltenīgas, masā iedzeltenas, 8-10 x 7-9 μm. Trofiskā grupa Mikorizas sēne. Biotopi Mežos, skābās augsnēs. Izplatība un sastopamība Eiropa Āzija, Latvijā ļoti bieži, VII- XI. Līdzīgās sugas Lactarius utilis - iedzeltenā pienaine, kuras cepurīte ir okerbrūna. Īpašas norādes Ēdama, piemērota sālīšanai, sālījumā kļūst spilgti dzeltena.

Alksnene Cepurīte 3-10 cm plata, sākumā plakani izliekta, vēlāk iedobta līdz piltuvveida, parasti ar smailu pauguru centrā, rūsas brūna līdz tumši sarkanbrūna, sausa, sākumā ar ieritinātu, vēlāk ilgi ieliektu, bālgani apsarmotu malu. Mīkstums bāli sarkanbrūns, blīvs, trausls, ar sveķu smaržu un rūgtenu garšu. Piensula lielā daudzumā, balta, sīva. Lapiņas dzeltensārtas līdz sarkanbrūnas, trauslas, dažāda garuma, gar kātiņu nedaudz nolaidenas. Kātiņš 3-8 cm garš, 0,3-2 cm resns, cilindrisks, uz leju tievāks, gluds, drupans, gaiši brūngans līdz sarkanbrūns, iespiedumu vietās sarkanīgs, sākumā blīvs, vēlāk ar dobumu. Sporas kārpaini dzeloņainas, iegarenas, bezkrāsainas, masā baltas, 7-9,5 x 6-8,5 μm. Trofiskā grupa Priežu mikorizas sēne. Biotopi Priežu mežos, var augt gan ļoti mitrās, gan sausās vietās. Izplatība un sastopamība Eiropa Āzija, Ziemeļamerika, Latvijā ļoti bieži, VI- XI. Līdzīgās sugas Lactarius helvus - sarkandzeltaine, kuras cepurīte ir gaišāka, piensulas gandrīz nav un raksturīga kumarīna smarža. Īpašas norādes Ēdama, piemērota sālīšanai un marinēšanai.

Cūcene Cepurīte 7-15 cm plata, sākumā izliekta, vēlāk plakana vai nedaudz ieliekta, tumši olīvzaļa līdz tumši zaļganbrūna, vidū melngana, mitrā laikā lipīgi gļotaina, gaļīga, bieza, ar ilgi ieritinātu, vēlāk taisni izstiepušos malu, Mīkstums bāli dzeltenīgs, vēlāk brūngans, blīvs, trausls, ar vieglu sveķu smaržu un sīvu garšu. Piensula balta, dedzinoši sīva, lielā daudzumā. Lapiņas bāli dzeltenīgas, vēlāk pelēcīgi dzeltenas, ievainojumu vietās ar melnganiem plankumiem, ciešas, plānas, gar kātiņu nedaudz nolaidenas. Kātiņš 2-8 cm garš, 1-3 cm resns, cilindrisks, uz leju tievāks, gaišāks par cepurīti, mitrā laikā lipīgi gļotains, sausā - spīdīgs. Sporas smalki kārpainas, gandrīz apaļas, bezkrāsainas, masā krēmkrāsas ar sārtu nokrāsu, 6-8 x 5,5-6,5 μm. Trofiskā grupa Egļu un bērzu mikorizas sēne. Biotopi Skuju koku un jauktos mežos. Izplatība un sastopamība Eiropa Āzija, Ziemeļamerika, Austrālija, Latvijā ļoti bieži, VII- XI. Līdzīgās sugas Īpašas norādes Ēdama, piemērota sālīšanai un marinēšanai. Pēc novārīšanas cepurīte kļūst violeta līdz ķiršsarkana. Pastāv arī uzskats, ka cūcenes satur mutagēnu vielu un tāpēc tās uzturā lietot nedrīkst.

Priežu rudmiese Cepurīte 3-12 cm plata, sākumā izliekta, vēlāk ieliekta līdz piltuvveidīga, koši ķieģeļsarkana vai oranžsarkana, ar oranži rūsganām koncentriskām joslām, mitra -gļotaina, sausa - ar spīdīgu apsarmi, malā ar zaļganiem plankumiem. Mīkstums bālgans, no piensulas krāsojas oranždzeltens, blīvs, irdens, trausls, ar garšvielu smaržu un maigu, vēlāk mazliet rūgtenu garšu. Piensula koši oranža, maiga, mazliet rūgtena. Lapiņas bāli oranždzeltenas, ievainojumu vietās zaļganas, ciešas, trauslas, dažāda garuma, gar kātiņu nolaidenas. Kātiņš 3-5 cm garš, 1-2 cm resns, cilindrisks, uz leju tievāks, cepurītes krāsā, sākumā blīvs, vēlāk ar dobumu, drupans, ar bedrītēm ārpusē. Sporas kārpainas, gandrīz apaļas, ar sārtu nokrāsu, masā dzeltenīgas μm. Trofiskā grupa Priežu mikorizas sēne. Biotopi Priežu mežos. Izplatība un sastopamība Eiropa, Latvijā ļoti bieži, VIII- IX. Līdzīgās sugas Lactarius deterrimus - egļu rudmiese, kura aug egļu mežos. Īpašas norādes Ēdama, var cept bez iepriekšējas novārīšanas.