Tuvojas sēņu laiks!20

Kazu samtbeka Cepurīte 6-12 cm plata, plakani izliekta, olīvbrūna līdz tumši brūna, samtaina, sausa, nedaudz saplaisājusi. Mīkstums iedzeltens, griezumā krāsu nemaina, ar augļu smaržu un maigu garšu. Stobriņi zelta dzelteni, vēlāk zaļgandzelteni, ar lielām atverēm. Kātiņš 4-10 cm garš, 1,5-2,5 cm resns dzeltens līdz sarkanbrūns, sīkzvīņains, augšdaļā tīklots, uz leju sašaurināts. Sporas gludas, vārpstveida, olīvbrūnas, masā brūnas, 10-15 x 4-5 μm. Trofiskā grupa Mikorizas sēne. Biotopi Skuju koku un jauktos mežos. Izplatība un sastopamība Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika, Ziemeļāfrika, Latvijā ļoti bieži, VI- XI. Līdzīgās sugas Xerocomus badius - lāču samtbeka, kuras cepurīte ir kastaņbrūna. Xerocomus chrysenteron - raibā samtbeka, kuras cepurīte ir saplaisājusi un sarkanīga. Īpašas norādes Ēdama.

Parastā sviestbeka Cepurīte 5-10 cm plata sākumā pusapaļa, vēlāk izpletusies, sarkanbrūna vai dzeltenbrūna, vecai sēnei izbālē jauna stipri gļotaina, sausā laikā spīdīga. Virsmiziņa novelkama. Mīkstums gaiši dzeltenīgs, biezs, mīksts, ar augļu smaržu un maigu garšu. Stobriņi gaiši dzelteni, sākumā aizsegti ar baltu plīvuru, vēlāk olīvdzelteni, ar šaurām atverēm. Kātiņš 3-6 cm garš, 1-2 cm resns augšdaļā dzeltenīgs, apakšdaļā brūngans ar baltu, vēlāk violetbrūnu, ādainu gredzenu. Sporas gludas, elipsoīdas, gaiši dzeltenas, masā kanēļbrūnas, 6,6-9,3 x 2,8-3,1 μm. Trofiskā grupa Priežu mikorizas sēne. Biotopi Priežu mežos. Izplatība un sastopamība Eiropa, Ziemeļamerika, Āzija, Latvijā ļoti bieži, VII- XI. Līdzīgās sugas Suillus granulatus - graudainā sviestbeka, kurai nav gredzena. Īpašas norādes Ēdama, cepama bez iepriekšējas novārīšanas, piemērota marinēšanai.

Graudainā sviestbeka Cepurīte 4-10 cm plata plakani izliekta, dzeltenbrūna līdz zeltaini brūna, vēlāk okerdzeltena mitrā laikā gļotaina, sausa spīdīga Virsmiziņa viegli novelkama. Mīkstums gaiši dzeltens, ar patīkamu augļu smaržu un maigu garšu. Stobriņi gaiši dzelteni ar sīkām atverēm, pa kurām izdalās sīki šķidruma pilieniņi, kas vēlāk sacietējot kļūst par dzeltenīgiem graudiņiem Kātiņš 4-10 cm garš, 0,8-2 cm resns, gaiši dzeltens, augšdaļā graudains, bez gredzena. Sporas gludas, elipsoīdas, dzeltenbrūnas, masā oranžbrūnas, 7,1-10,1 x 3,2-4,3 μm. Trofiskā grupa Priežu mikorizas sēne. Biotopi Priežu mežos. Izplatība un sastopamība Eiropa, Latvijā, ļoti bieži VI- X Līdzīgās sugas Suillus luteus - parastā sviestbeka, kurai ir gredzens uz kātiņa. Īpašas norādes Ēdama, cepama bez iepriekšējas novārīšanas, piemērota marinēšanai.

Priežu sviestbeka Cepurīte 6-12 cm plata sākumā pusapaļa, vēlāk izpletusies, smilšu dzeltena vai dzeltenbrūna, samtaina, vēlāk sīkzvīņaina un triepīga. Mīkstums gaiši dzeltens, griezumā zilē, ar skābenu garšu un smaržu. Stobriņi olīvbrūni, vēlāk kļūst gaišāki. Kātiņš 4-10 cm garš, 1,5-3 cm resns, drukns, gluds vai smalki tūbains, okerdzeltens, pie pamata tumšāks, blīvs. Sporas gludas, elipsoīdas, gaiši dzeltenas, masā olīvbrūnas, 7,9-10,6 x 3,1-4,1 μm. Trofiskā grupa Mikorizas sēne. Biotopi Priežu mežos. Izplatība un sastopamība Eiropa, Āzija, Latvijā ļoti bieži, VII- X. Līdzīgās sugas Suillus bovinus - govju sviestbeka, kura ir mazāka, ar sīkām stobriņu atverēm. Īpašas norādes Ēdama, cepama bez iepriekšējas novārīšanas, piemērota marinēšanai.

Govju sviestbeka Cepurīte 5-10 cm plata, izpletusies līdz plakana, sākumā ar ieritinātu malu, dzeltenbrūna līdz sarkanbrūna, mitrā laikā gļotaina. Mīkstums pelēcīgi dzeltenīgs, griezuma vietā nedaudz sārtojas, ar patīkamu smaržu un maigu, skābenu garšu. Stobriņi sākumā iedzelteni, vēlāk zaļgandzelteni, ar lielām stūrainām atverēm. Kātiņš 3-10 cm garš, 0,5- 1,5 cm resns, uz leju sašaurināts, dzeltenbrūns, šķiedrains, ar sīkiem, tumšākiem punktiņiem. Sporas gludas, elipsoīdas, dzeltenīgas, masā olīvbrūnas, 7-9 x 3-4 μm. Trofiskā grupa Priežu mikorizas sēne. Biotopi Priežu mežos, aug kopā (veido simbiozi) ar Gomphidius roseus - rožsārto zeltkāti. Izplatība un sastopamība Eiropa, Amerika, Latvijā, ļoti bieži, VII- X. Īpašas norādes Ēdama, cepama bez iepriekšējas novārīšanas, piemērota marinēšanai.

Lauka atmatene Cepurīte 8 -10 cm plata, balta, pieskares vietās mazliet dzeltē, vecumā reizēm sārti pelēcīga, zīdaina, pārslaina, vecumā ar gaišbrūnām, ieaugušām šķiedrām, sākumā gandrīz apaļa, vēlāk izliekta un beidzot plakana, ar viegli novelkamu virsmiziņu un ieliektu malu. Mīkstums balts, griezumā nedaudz sārtojas, ar patīkamu smaržu un riekstu garšu. Lapiņas sākumā gaiši sārtas, vēlāk sarkanbrūnas, vecumā šokolādes brūnas līdz melnas, brīvas. Kātiņš 5-8 cm garš, 1-2 cm resns, balts, vecumā nedaudz brūnē, gluds, zīdains, uz leju tievāks, ar plānu, šauru, vecumā izzūdošu gredzenu. Sporas sarkanbrūnas, gludas, elipsoīdas, 6-8 x 4-5 μm, ar dīgšanas atveri, masā tumši brūnas. Trofiskā grupa Humusa saprotrofs. Biotopi Ganībās (īpaši tur, kur ir zirgu mēsli), pļavās, tīrumos, dārzos, veido raganu apļus. Izplatība un sastopamība Kosmopolīts. Latvijā ļoti bieži, īpaši pēc siltām vasarām, V- XI. Līdzīgās sugas Agaricus arvensis - tīruma atmatene aug līdzīgās vietās, atšķiras ar anīsa smaržu un dzeltējošu mīkstumu. Īpašas norādes Vērtīga ēdamā sēne, cepama bez iepriekšējas novārīšanas, lietojama sālīšanai, marinēšanai.

Tīruma atmatene Cepurīte 8-15 cm plata, gandrīz balta, ar dzelteniem plankumiem iespiedumu vietās, vēlāk netīri dzeltena, puslodes veida, vēlāk izpletusies, zīdaini spīdīga vai viegli pārslaina. Mīkstums balts, ar anīsa smaržu un riekstu garšu. Lapiņas pelēcīgi sārtas, vēlāk šokolādes brūnas līdz melni violetas, ļoti ciešas, brīvas. Kātiņš 5-15 cm garš, 1-2 cm resns, pie pamata paresnināts, balts, pieskares vietās dzeltē, ar nokarenu, divkāršu, pārslainu gredzenu. Sporas gludas, elipsoīdas, tumši brūnas, masā tumši violetbrūnas, 6-8 x 4-5 μm, ar dīgšanas atveri. Trofiskā grupa Humusa saprotrofs. Biotopi Mežmalās, pļavās, ganībās, dārzos, it īpaši tur, kur bijuši zirgu mēsli. Izplatība un sastopamība Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika, Ziemeļāfrika, Austrālija. Latvijā ļoti bieži, VI- X. Līdzīgās sugas Agaricus campestris - lauka atmatene, kura sastopama līdzīgos biotopos, bet tās mīkstums griezumā nedaudz sārtojas, Agaricus silvicola - dzeltējošā atmatene, kura aug mežos, Agaricus xanthoderma - indīgā atmatene, kuras mīkstums griezumā strauji kļūst koši dzeltens. Īpašas norādes Ēdama, cepama bez iepriekšējas novārīšanas, lietojama sālīšanai, marinēšanai, žāvēšanai.

Mainīgā pacelmene Cepurīte 2-5 cm plata, sākumā izpletusies, ar pauguru, vēlāk zvanveida ar strupu pauguru, vecumā plakana, gluda, blāva, higrofāna, mitra - dzeltenīgi brūna līdz kanēļbrūna, izžūstot no vidus pamazām kļūst okerdzeltena, bieži divkrāsaina - ar tumšāku joslu gar malu, sākumā ar plīvura atliekām gar malu. Mīkstums bālgani brūns, centrā biezs, malā plāns, ar patīkamu smaržu un maigu garšu. Lapiņas gaiši brūnganas, vēlāk sarkanbrūnas, ciešas, plānas, plati pie kātiņa pieaugušas vai nedaudz nolaidenas. Kātiņš 5-7 cm garš, 0,2-0,7 cm resns, cilindrisks, nedaudz saliekts, dobs, elastīgs, ar plēvainu, nokarenu, izzūdošu gredzenu, virs gredzena bālā krēmkrāsā un gareniski šķiedrains, zem tā okerkrāsā ar brūnganām, smalkām zvīņām, pie pamata tumši brūns. Sporas gludas, elipsoīdas, dzeltenbrūnas, masā sēpijas brūnas, 6-7 x 3-5 μm, ar dīgšanas atveri. Trofiskā grupa Koksnes saprotrofs. Biotopi Jauktos mežos. Izplatība un sastopamība Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika, Latvijā ļoti bieži, V- XI. Līdzīgās sugas Kuehneromyces lignicola - pavasara pacelmene, kuras kātiņš nav zvīņains un gredzens ļoti ātri izzūd. Īpašas norādes Ēdama, cepama bez iepriekšējas novārīšanas, piemērota zupām. Lietojamas tikai cepurītes, jo kātiņi ir sīksti.