Šķēlem ir plāns, kā mobilizēt tautu4

"Dombrovska kunga kā Ministru prezidenta rīcībspēja un ilgtspēja ir viņa paša rokās. Jo ilgāk un cītīgāk šī valdība turpinās esošo sašaurināšanas, samazināšanas un iesaldēšanas politiku, jo mērķtiecīgākai, drosmīgākai un saprātīgākai būs jābūt nākamajai valdībai un tās vadītājam," atbildot uz spekulācijām par to, cik ilgi Tautas partija un Andris Šķēle personiski turpinās sniegt atbalstu esošajai valdībai, pirmdien Ekonomistu apvienības 2010 rīkotajā konferencē paziņoja ekspremjers.Pretēji politikas pazinēju viennozīmīgajam vērtējumam, ka A. Šķēle, kurš paziņojis par atgriešanos politikā, negaidīs gadu, lai pretendētu uz premjera amatu, TP dibinātājs uzsvēra, ka noteicošais būs nākamā Latvijas tautas politiskā izvēle 2010. gada rudenī, kad gaidāmas 10. Saeimas vēlēšanas. A. Šķēles atgriešanās tiek skaidrota ar mēģinājumu izmantot šābrīža politiskās varas vājumu un sabiedrībā valdošo pieprasījumu pēc spēcīgiem līderiem. Tiesa, piemēram, TP ilggadējs politiķis Jānis Lagzdiņš Neatkarīgajai ir uzsvēris, ka daudz kas būs atkarīgs ne tikai no A. Šķēles spējas nākt ar jaunu ekonomisko piedāvājumu valsts izvešanai no krīzes, bet arī tā, vai viņš nāks ar jaunu komandu un tādējādi spēs atjaunot uzticību gan sev, gan partijai. Pirmdien ekonomistu konferences pirmajās rindās A. Šķēle bija redzams kopā ar kādreizējo Privatizācijas aģentūras šefu Jāni Nagli un savu ilggadējo domubiedru Edmundu Krastiņu. Piemēram, J. Naglis auditorijai, kura pārsvarā sastāvēja no Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes studentiem, kas privatizācijas laikā bija pamatskolēni, privatizācijas procesu Latvijā raksturoja kā veiksmes stāstu. Tikmēr DnB NORD bankas ekonomikas analītiķis Pēteris Strautiņš, runājot par Latvijas ekonomikas problēmām, norādīja, ka "privatizācijas procesā un dažādos citos aizdomīgos procesos" daudz Latvijas uzņēmumu tikuši pie nemotivētas un neprofesionālas vadības, kas tos pārvalda neefektīvi. Viņš un vairāki citi analītiķi konferencē arī norādīja, ka tālākie notikumi politikā būs noteicošie valsts izredzēm uz ekonomikas atlabšanu. P. Strautiņš prognozēja, ka jauni nepatīkami pārsteigumi ekonomikā nav gaidāmi, "ja kaut kas pilnīgi nesaies dēlī politikā". Apstākļos, kad "cilvēki ir dusmīgi un daži pat ir izsalkuši", īslaicīga politiska ieguvuma vārdā varot tikt pastrādātas "bīstamas lietas". Tomēr "sociālā sprādziena visdrīzāk nebūs", prognozē ekonomists. Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks norāda, ka daudz kas tuvākajā laikā būs atkarīgs arī no valsts pārvaldes profesionalitātes un pieredzes, kas neviešot optimismu. Citādi Latvijai draudot ilgstoša ekonomiskā stagnācija uz pārējās Eiropas fona, jo pēc bedres sasniegšanas ekonomikas atlabšana varot šķist maldīgi strauja. A. Šķēle uz kāda studenta jautājumu par lielajiem mērķiem, kas būtu jāuzstāda Latvijai pēc iepriekšējo divu desmitgažu galvenā mērķa – dalības Eiropas Savienībā – sasniegšanas, norādīja, ka, viņaprāt, valstij nebūtu jāizvirza tādi tāli un grūti sasniedzami mērķi kā vidējais Eiropas dzīves līmenis vai augsti attīstīta valsts. Šobrīd esot svarīgi mobilizēt sabiedrību un, pēc A. Šķēles domām, latviešus, kuriem raksturīga "vecmodīga mentalitāte", ka jāiztiek ar saviem iekrājumiem, "saviem sēklas kartupeļiem, speķi", viegli būtu mobilizēt, kā mērķi šobrīd izvirzot pašpietiekamību. TP dibinātājs ar to saprotot konkrēti finanšu neatkarību no starptautiskajiem aizdevējiem. "Valstij vispirms ir jāspēj tikt ar sevi galā," saka A. Šķēle.