Esmu tik bēdīga, ka netiku, jo pēdējā brīdī izdomāju pieteikties. Nu tad skrēju uz auteni uz autobusu, bet tomēr braucu ar privāto, jo likās, ka tā būs ātrāk un viņš izlaistu pie pašas plazas, bet tomer viņs brauca nevis kā visi normāli cilvēki gar plazu, bet gan pa Dienvidu tiltu. Laika vairs nebija no Centrāltirgus (kur mūs ar draudzeni izlaida) skriet uz plazu. Tā arī nekur neaizskrējām, bet tomērt mēs kaut ko izdarījām.... Mēs aizgājām paēst uz Hesburgeru, kurš arī ir mūsu ciematelī, un tad braucām mājās. Autobus bija tik piebāzts, ka nebija kur sēdēt, un ko tad es dariju? Es uz grīdas kā Buda sēdēju un klupināju cilvēkus, kuri stampājās ap mani. Un +, autobusā bija divas manas skolotājas, kuras nolūrēja uz mani, kad pateicu: " esmu pārak iedomīga, lai stāvētu". :D Nu vismaz piedzīvojums labs bija. :D