Vēl aizvien daudzi strīdās par to, kurš bija tas, kas aizsāka matu krāsošanu. Kura sieviete rokās paņēma nepieciešamos indigrientos, lai izveidu šo matu masku? Diemžēl to mēs nekad neuzzināsim, taču daļu patiesības jau tagad zinām.
Matu krāsošanas vēsture1
Stāsta, ka Senajā Romā cilvēki dzēra rugušpienu, lai mati iegūtu blondu krāsu.
Tājā laikā blondie mati bija saistīti ar tīrību un šķīstību. Lai mati kļūtu blondāki, talkā tika ņemta citronu sula. Process bija šāds: plašu cepuri, kas bija izgriezta uz otru pusi, uzlika uz galvas. Tad cepuri pilnīgi samitrināja ar citronu sulu un meitenes dažas stundas sēdēja zem karstas saules, pēc kuras, ja viņas nebija dabūjušas pamatīgu saules dūrienu, gāja lielīties saviem draugiem par savu jauno matu krāsu.
Nereti citronu sulas vietā izmantoja ziepes, kas tika pagatavotas no kazas piena un dižskābarža koka pelniem. Savukārt, tie, kas nevēlējās šādu krāsu maisījuma, izmantoja olīveļļas un baltvīna maisījumu.
Tie, kas nevēlējās tērēt laiku svīšanā zem saules, bija pavisam vienkāršāk - tie nopirka sev pāris gaišmatainus vergus, no kuru matiem arī uzpina jaunas parūkas.
Neaizmirsīsim par seno Grieķiju, kur dāmas nekādā veidā nevarēja atpalikt no Senās Romas modes. Vispārīgi runājot, senajā Grieķijā friziers bija viens no visvairāk pieprasītākajāmm profesijām.. Blondīnes bija modē - dievieti Afrodīti visi pazina pēc tās skastajiem, blondajiem matiem. Principā visas matu krāsošanas receptes nākušas no senās Grieķijas, tikai Grieķu sievietes joprojām izmanto matu krāsošanā seno asīriešu maisījumu - kanēli un Ķīnas puravu.
Senajā Ēģiptē augstāk tika novērtēti tumšo matu toņu īpašnieki, kas liecināja par īpašnieka stingrību. Krāsu maisījumam tika izmantoti tādi idigrienti, kā, piemēram, vālriekstu čaumala.
Kā tad bez parūkām? Senajā Ēģiptē, parūkas bija oficiālas ceremonijas nepieciešamība!
Senajā Indijā, sarkanmates uzskatīja par raganām, ar "slikto" aci, senajā Romā - dižciltīgas asinīs, taču daudzām sievietēm bija vienalga, tāpēc dažas dāmas neatlaidīgi krāsoja savus matus ugunīgajā krāsā. Protams, bija arī henna, kas nāk no senās Persijas kā arī salvija, safrāns, kliņģerīšu, kanēļa, indigo, valriekstu un kumelīšu krāsu maisījumi.
Visinteresantākais ir tas, ka rižu matu krāsu modi pirmo reizi ieviesa vieglas uzdedības sievietes (!) Vēlāk Venēcijas iedzīvotāji uzskatīja, ka sarkana matu krāsa ir vienīgā matu krāsa, kurai ir vērts pievēsrt uzmanību un ka visiem vajadzētu tādai matu krāsai būt. Lai krāsa būtu rižāka, tika lietota burkānu sula.