„1939. gada 17. septembrī PSRS karaspēks bez kara pieteikšanas īstenojis agresiju pret Reči Pospolitu, pārkāpjot tās suverenitāti un starptautisko tiesību normas. Par pamatu Sarkanās armijas iebrukumam kļuva Molotova – Rībentropa pakts, kas noslēgts 1939. gada 23. augustā Maskavā starp PSRS un Hitlera Vāciju. Šādi tika īstenota ceturtā Polijas sadalīšana. Polija kļuvusi par divu totalitāro režīmu – nacisma un komunisma – upuri,” norādīts rezolūcijā. Turpat uzsvērts, ka šāds liktenis piemeklējis Lietuvu, Latviju, Igauniju, tika apdraudēta arī Somijas un Rumānijas teritoriālā suverenitāte.
Savukārt Krievijas ĀM uzsver, ka Krievijas nostāja par attiecību ar Poliju vēsturi ir detalizēti izklāstīta Krievijas premjerministra Vladimira Putina publikācijā laikrakstā „Gazeta Wyborcza”. Krievija uzskata, ka šī publikācija ir signāls par Maskavas vēlmi sākt ar Poliju dialogu par „sarežģītiem vēsturiskajiem jautājumiem”. Saistītais raksts: Joprojām pastāv pretrunīgi viedokļi par to, kad īsti sākās Otrais pasaules karš >>> Saistītais raksts: Aprit septiņdesmit gadu kopš Otrā pasaules kara sākuma >>> Saistītais raksts: "Interfax": Zbigņevs Bžezinskis atzinīgi novērtējis Putina rakstu par Otrā pasaules kara cēloņiem >>> Saistītais raksts: Putins: 1938. gada Minhenes līgumam Otrā pasaules kara vēsturē bija tāda pati loma, kā Molotova - Rībentropa paktam >>> Saistītais raksts: Varšavas Nacionālas atmiņas institūts samazina Otrā pasaules kara laikā bojā gājušo poļu skaitu >>>