Ko rēdzēja Galilejs? [vēsture]6

Itāļu zinātnieki vēlas izanalizēt Galileo Galileja DNS paraugus, lai uzzinātu, ko īsti redzēja astronoms. Kā viņam izdevies veikt patiesu apvērsumu zinātnē, pamazām kļūstot aklam?

Florences institūta un zinātnes muzeja pētnieki vēlas veikt izcilā 17. gadsimta zinātnieka Galileo Galileja mirstīgo atlieku ekshumāciju, lai uzzinātu, ko gan patiesībā viņš saskatīja teleskopā. Galileo Galileja redze pasliktinājās ar katru gadu. Viņam bija deģeneratīva acu slimība, kuras rezultātā zinātnieks kļuva akls. "Ja mums paveiksies ar DNS analīzi, mēs varētu uzzināt kā šī slimība izmainīja viņa redzi," pastāstīja institūta direktors Paolo Galluzzi. "Iespējams mums izdosies izskaidrot dažas no kļūdām, kuras pielaida Galileo. Piemēram, kādēļ viņš aprakstīja Saturnu kā planētu, kurai ir ausis, nevis skaidri redzēja gredzenus, kas to ieskauj." Zinātnieku komanda ir izveidojusi arī Galileo teleskopa precīzu kopiju. Tagad viņi vēlas iegūt atļauju ekshumēt 17. gadsimta astronoma mirstīgās atliekas, lai pierādītu, ka Galilejam bija ģenētiski pārmantota acu slimība, tādejādi daudz labāk izprotot apstākļus, ar kādiem saskārās astronoms, veicot debess objektu novērojumus. Zinātnieku grupai gada laikā jāsavāc 300 000 EUR liels finansējums, kā arī jāpārvar birokrātiskie šķēršļi, lai varētu atvērt Galileja kapu Florencē. ANO šo gadu ir pasludinājusi par starptautisko astronomijas gadu. Ir pagājuši 400 gadi kopš Galileo Galilejs pavērsa teleskopu pret debesīm. 1609. gadā itāļu zinātnieks saskatīja plankumus uz Saules, krāterus un kalnus uz Mēness, kā arī atklāja Jupitera pavadoņus.