Lai izspiestu no saimnieka kāroto, kaķi liek lietā īpašu murrāšanas taktiku, papildinot parasto zemo, maigo skaņu ar augstu toni, ko cilvēka ausij grūti ignorēt, atklājuši zinātnieki.
Augstās toņkārtas skaņa līdzinās maza bērna raudāšanai, un kaķi ar to papildina savu parasto murrājienu, lai izmantotu cilvēku rūpēšanās instinktus un tiktu pie ēdiena porcijas.
Saseksas universitātes doktore Kārena Makomba ķērusies pie pētījuma, jo viņas kaķis Pepo regulāri viņu modinājis ar spalgu murrāšanu.
«Es brīnījos, kāpēc viņa murrāšana izklausās tik kaitinoša un kāpēc to tik grūti ignorēt. Aprunājoties ar citiem kaķu saimniekiem, atklāju, ka arī citiem mājdzīvnieki uzvedas līdzīgi,» stāstīja Makomba.
Skaļa ņaudēšana varētu izraisīt kaķa padzīšanu no gultas, taču īpašā murrāšana parasti pārliecina dzīvnieku mīļotājus celties un piepildīt sava kaķa bļodiņu.
Makomba un viņas zinātnieku komanda pārbaudīja cilvēku reakciju uz dažādām murrāšanas skaņām, tostarp izsalkušu kaķu «diedelēšanas murrājienus» ar augstām pieskaņām.
«Kad cilvēkiem atskaņoja murrājienus, kas ierakstīti laikā, kad kaķis aktīvi meklē barību, tādā pašā skaļumā kā parastu murrāšanu, pat cilvēki, kuriem nav nekādas pieredzes ar kaķiem, nosprieda, ka «diedelēšanas murrājieni» liecina par daudz steidzamāku vajadzību un ir diezgan nepatīkami,» skaidroja zinātniece.
Pētnieku komanda secinājusi, ka mājas kaķi ar savām murrāšanas taktikām iemanījušies manipulēt ar saimniekiem.
Zinātnieki arī atklāja, ka vislabākās manipulēšanas spējas piemīt kaķiem, kas dzīvo divatā ar savu saimnieku. Ja mājās ir vairāki kaķi vai tie dzīvo lielākā mājsaimniecībā, dzīvnieki parasti skaļi ņaud, lai tiktu sadzirdēti.
«Mēs, protams, nezinām, kas notiek viņu prātā. Bet viņi ir iemācījušies tā rīkoties, un viņi tā uzvedas izteikti apzināti,» piebilda Makomba.
