"Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem katru gadu no tabakas lietošanas mirst 5 miljoni cilvēku. Tabaka ir viena no visvairāk pasaulē lietotajām atkarību izraisošajām vielām, un tās lietošana ir lielākais, taču novēršamais nāves cēlonis pasaulē. Smēķēšana rada milzīgu risku iedzīvotāju veselībai. Regulāras smēķēšanas rezultātā radušos slimību dēļ priekšlaicīgi mirst aptuveni 50% smēķētāju, no tiem apmēram puse mirst pusmūža vecumā - ekonomiski aktīvajā dzīves periodā . Kā rāda epidemioloģisku pētījumu dati, arī Latvijas iedzīvotāju vidū smēķēšana ir ļoti izplatīta parādība. Latvijā tabakas lietošanas sekas ir cēlonis vismaz 4380 priekšlaicīgām nāvēm katru gadu jeb vismaz 12 cilvēki dienā Latvijā mirst no slimībām, kas ir saistītas ar tabakas lietošanu.
Kā liecina dati, aptuveni 1/3 iedzīvotāju (35%) smēķē katru dienu. Vīriešu vidū ikdienas smēķētāju īpatsvars ir 56%, katru dienu smēķē arī gandrīz 27% sieviešu. Īpaši satraucoša ir augstā ikdienas smēķētāju proporcija jauniešu vidū. Gados jaunāki cilvēki (15-34 gadus veci vīrieši un sievietes) biežāk nekā gados vecākie (35-64 gadus veci vīrieši un sievietes) smēķē katru dienu (attiecīgi 41% un 33%). Augstāka smēķēšanas izplatība jaunākajās vecuma grupās lielā mērā izskaidrojama tieši ar pieaugošo smēķēšanas izplatību jaunu sieviešu vidū. Šī parādība, tāpat kā augstā smēķēšanas izplatība jauniešu vidū, rada nopietnas bažas no sabiedrības veselības viedokļa.
Smēķēšana ir arī viens no biežākajiem sirds un asinsvadu slimību, elpošanas orgānu, onkoloģisko un daudzu citu slimību riska faktoriem. Statistikas dati rāda, ka, salīdzinot ar 2002.gadu, 2003.gadā pieaugusi saslimstība un mirstība no trahejas ļaundabīgiem audzējiem un arī no bronhu un plaušu audzējiem sieviešu vidū.
Daļai nesmēķētāju, kuri ir pakļauti pasīvai tabakas dūmu ietekmei, laika gaitā attīstās ar šo ietekmi saistītas slimības un invaliditāte, turklāt pasīvā smēķēšana var būt par cēloni nāvei. Smēķēšana palielina atsevišķas lokalizācijas audzēju, koronārās sirds slimības un alerģiju attīstības risku, var būt par iemeslu jaundzimušo mazam ķermeņa svaram, pēkšņai zīdaiņa nāvei un daudzām citām veselības problēmām.
Latvijā 2/3 ugunsgrēku izraisa cilvēku neuzmanīga, pārgalvīga, pašpārliecināta smēķēšana vai tieši otrādi - bezdarbība (nenodzēsti izsmēķi vai sērkociņi to aizdedzināšanai, smēķēšana guļasvietā). Nereti cieš nevainīgi cilvēki no blakus vai augšējiem dzīvokļiem, kurus naktī pārsteigusi uguns un dūmi. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests izsaka bažas par smēķēšanas postošo iedarbību, radītajām sociālajām, ekonomiskajām, demogrāfiskajām u.c. sekām. No ugunsdrošības viedokļa tabakas lietošana apdraud cilvēku veselību nevis ar laika nobīdi, bet gan uzreiz, nereti traģiski izraisot pat cilvēku grupveida bojāeju.
No 1993. līdz 2002.gadam Latvija ugunsgrēkos zaudējusi 2283 cilvēkus (tai skaitā 132 bērnus). Traumas guvuši 1677 cilvēki, kuri, ciešot no dūmiem un liesmas, tikuši ievietoti stacionāros. Viņu ārstēšana parasti ir ilga un ļoti dārga, tomēr nereti šiem cilvēkiem saglabājas veselības traucējumi un pat invaliditāte, radot morālas un ekonomiskas problēmas un apgrūtinājumus ģimenēm un valstij. Apdegušie nepilngadīgie nereti kļūst par grūtajiem pusaudžiem un likumpārkāpējiem.
Ugunsgrēkos cietušie lielākoties ir darbspējīgā vecumā, bet bērnu bojāeja būtībā notiek pieaugušo vainas dēļ, tostarp nevērīgi smēķējot. Vērojams arī zināms paradokss - samazinoties valsts iedzīvotāju skaitam, pieaug uguns upuru skaits.
Neuzmanīgi rīkojoties ar uguni un izraisot degšanas, ik gadu tiek nodarīti milzīgi materiālie zaudējumi tautsaimniecībai. 2000.gadā tikai tiešie zudumi pārsniedza 0,5 miljonus latu, 2001.gadā - 0,8 milj. latu, 2002.gadā - 1,04 milj. latu, bet pērn 0,7 miljonus latu (atbilstoši atjaunošanas izdevumi var būt pat 10 reižu lielāki).
Kopumā dati liecina, ka smēķēšana Latvijā ir nopietna un aizvien pieaugoša problēma, kas būtu efektīvāk jārisina valsts politikas līmenī."
(!nenosodu nevienu smēķētāju :))
...ņemts no kaut kāda MK raksta
Ak, kaut mazak pipetu cilveki apkart :( cik var........... 
