21.0.1.2004. MANS KLASES BIEDRS Rinalds iedeva man padzerties "Fanta exotic". Izdzēru gandrīz visu... pēc tam izrādījās , ka klāt bija pielietas caurejas zāles... Neilgi pēc tam, kad biju padzēries, sāka tā kā sāpēt vēders. Aizbraucu mājās. Tagad to zina visa skola... Ko man darīt? Man ir kauns rādīties skolā... Mani tagad visi apd.....(lieliska vārdu izvēle) PALĪGĀĀA!
Vai jūs nevarētu pateikt arī kāds no zobu breketēm labums (izņemot to ka pēc tam būs skaisti zobi) (nu kā - vēl tak parasti ar viņām var uztvert visas FM stacijas un atbaidīt suņus 3m rādiusā)
Kad bijām klāt, viņš mani iegrūda savā dzīvoklī un aizslēdza durvis. Sākumā viss šķita labi (es pat teiktu - lieliski)
Viņam varētu būt kādi 13 vai 14, vai 12 gadi. Nē, 12, laikam tomēr ne! Man viņš ļoti, ļoti, ļoti patīk. Es gribu viņam kaut ko pateikt: Čau vai ko citu, bet baidos. Es gribu zināt viņa telefonu.
Manā klasē mācās viena meitene, pēc tautības ebrejiete. Visa klase nevar viņu ciest. Neviens ar viņu negrib sēdēt. Tas ir tāpēc, ka viņai no mutes nāk smaka.(..) Vispār viņa ir normāla. Bet tā smaka... (the hoorrrooor.... the horror)
Tajā pašā vakarā es izdomāju atriebības plānu. Atriebība bija drausmīga - viņa somā es ieliku kaut ko smirdīgu. (Nerakstīšu ko tieši, jo tad mani atpazīs.) (fekāliju analīze laikam)
Man ir viena liela problēma. Man neaug "pupi" un nav apmatojuma. Man ir 14 gadi. Zēni domā, ka esmu baigi krutā, bet es tēloju (kam ir tiešs sakars ar "pupiem") Man liekas, ka viņi ir baigi stulbi. Īpaši viens zēns - R. Es velku polsterētos krūšturus, lai man izskatītos lielākas krūtis. Visi domā, ka esmu baigi stipra, bet man īstenībā ir bail.
Agrāk, kad es vēl biju mazāka, es nēsāju matos lentas un vilku blūzes ar svārkiem. Taču, kad kļuvu vecāka, neko tādu vairs negribēju. Bez tam tētis mammai nopirka krāsu televizoru ar pulti.
Es mācos 8. klasē, un man patīk smukākais zēns klasē, bet diemžēl mēs esam tikai draugi, jo viņš ir 10cm īsāks nekā es, un viņš man to pārmet. Ko lai es daru? Kā lai iepatīkos viņam? Otra problēma ir tā, ka nevarētu teikt, ka es būtu resna, bet mani resnu dara dibens (resns), rokas (resnas), kāju ciskas (resnas). (nu bet to ka viņa ir resna, es nevarētu teikt) Kā lai es mājas apstākļos padaru šīs vietas slaidākas?
Čau, sīrup! Es rakstu tāpēc, ka domāju, ka man ir depresija. Tā sāku domāt, kad izpildīju aktuālās tēmas testu Vai man ir depresija?. Lielākajai daļai no apgalvojumiem man jāpiekrīt. Piemēram, man vienmēr ir slikts garīgais; kas agrāk mani iepriecināja, vairs neiepriecina; man šķiet, ka pasauele kļūtu labāka, ja visi nomirtu (opā, man ar laikam būs depresija); neviens mani nemīl, nevienam nēsmu vajadzīga; es nekad nevaru atpūsties, esmu kā uzvilkta; es jūtos nogurusi pēc laba miega. Vēl ir arī tādi punkti, kuri testā nebija iekļauti: es labprāt nosistu savu papagaili (tikai bišķi žēl). Mani vairs neinteresē ko dara mans kāmītis (agrāk interesēja) (smagi.... smagi). Man trīc rokas un kājas. Man visu laiku gribas raudāt. Man gribas sadzerties zāles un nomirt. Man pēdējā laikā ir bailes no visa. Piemēram sēdēt vienai pašai istabā, kad beidzas kāda filma. Man bail no burtiem, kas tur parādās (:O o nē, tikai ne BURTI) Man ir kauns. Kaut vai tāpat, pastaigājoties pa ielu.
Gaidu uz jaukām atbildēm. Sitiet mani nost, bet pie profesionāļiem es neiešu - kauns.
Mīļo Inesīt!
Mani sauc Juta, un man ir 16 gadi. Man ir problēma, kuru nevar atrisināt. Dzīvoju Rīgā un tur ir ļoti daudz mašīnu. Mana problēma ir tā, ka paniski baidos no mašīnām (it īpaši kad vezumā ir kartupeļi kas jāved pie vecā Ošu Tēva pilsētas otrā galā O_O). Es nevaru normāli iet pat pa ietvi, jo man šķiet, ka tūlīt man virsū uzbrauks mašīna. Nerunāsim par iešanu pāri ielai vai kādam laukumam. Man kauns staigāt ar savu puisi, jo visu laiku beržos gar mājas sienām, baidos tuvoties ielai. Lūdzu palīdziet! Ko man darīt? Esmu mēģinājusi nebaidīties. bet nespēju. Es to vairs nespēju izturēt. (Gaidu uz jaukām atbildēm ^_^)
Kādu dienu biju tik priecīga! Gāju mājās no skolas. Es nolēmu pa ceļam aiziet pie mammas. Sāku raudāt. Izstāstīju ka negribu iet vienās nodarbībās. Es arī neaizgāju. Vakarā raudāju. No rīta atkal bija slikts garīgais. Skolā bija klases vakars. Arī tas pagāja draņķīgi. Gribēju izdarīt pašnāvību (kurš negribētu). Atklāti sakot, ir bijušas vairākas reizes, kad gribēju izdarīt pašnāvību. Piektdien viss bija labi. Gribēju iestāties atpakaļ nodarbībās.
Bet bija un būs vēl kāda lieta. Dažreiz zēni mani apsaukā vai izķēmo. Atklāti sakot, daži no viņiem, kuri ir neglīti, mani apsaukā. Vienam ir 15 gadi un viņam šķiet, ka vinš ir baigi glītais utt. Viņam ir zaķzobi. Fui!
(...)Es zinu ka es esmu muļķis, bet ko lai tur dara? Nu tāds es esmu. Nezinu, kāpēc mani negrib pieņemt tādu, kāds es esmu. Vai tad tiešām es esmu vainīgs pie visa? Vai tad tiešām es esmu balamute? Vai tad es esmu visskaistākais? Es sevī saskatu tik daudz nepilnību. Kā es gribētu, lai tās saskata arī citi! Un atkal un atkal man gribas raudāt, man - zēnam! Jautāsi par ko? Ja jau es zinātu atbildi, bet es to nezinu. Man pēdējā laikā rādās tikai nejauki sapņi. Es esmu tā kā čūskās sapīts un nezinu, kā no viņām tikt laukā. Es nespēju viņām pretoties. Es esmu viens, bet viņu ir tik daudz. Un tā gandrīz katru dienu. Un tu vēl prasi, kāpēc es esmu tik bēdīgs... Vienkārši man ir pazudusi dzīves jēga.(...) Šausmas, kā man sāp sirds! Esmu gatavs viņu paņemt un izmest ārā, tad nesāpēs. Kāpēc viņa vispār tur ir un darbojas? Kāpēc? Atkal šis jautājums.(...) (Gaidu uz jaukām atbildēm)
Kādu vakaru aizgāju pie draudzenes, mēs abas sākām skatīties xxx filmas un pēc liela uzbudinājuma sākām darboties (^_^). Tas bija lieliski, bet tad nejauši istabā ienaca draudzenes brālis, kas visu redzēja. Viņš ātri aiztaisīja durvis (fū) un pēc dažiem brīžiem ienāca istabā pavisam pliks (:O) Un tad viņš mums piebiedrojās. Pēc tās nats mēs to atkārtojam vismaz reizi nedēļā, un katru dienu notiek arvien interesantāk - mēs jau sākam izmantot rokudzelžus un pļotkas. Palīdzi man! Ko lai dara? Man ir 15 gadi, un nezinu, vai tas ir labi, ko es daru. Draudzenei ir 18, bet viņas brālim 19 gadi.
Izmisusī X
P.S Tikai nedomājiet ka es esmu crazy!
(...) viņš mani ar spēku piespieda, viņš pat piedāvāja naudu, bet es neņēmu, jo nēsmu nekāda prostitūta (atvainojiet par izteicienu!). Ak Dievs, tas ir pretīgi. Viņš smirdēja (atvainojos) pēc alkohola. Viņš sāka mani (atvainojos) glāstīt, skūpstīt, tad viņš teica ka pārplēsīs... (...) Viņš ir īsts maita, pāķis (atvainojos), nevis mans brālis!
Mani sauc Zigmunds, un man ir neliela problēma - esmu iemīlējies meitenē, kura ir daudz jaunāka par mani (man ir 16, bet viņai tikai 8). (neliela problēma kā es te stāvu) Es dzīvoju Rīgā, bet vasarā braucu uz laukiem un tur kaimiņos dzīvo viņa. Vienu vasaru mēs kopā skatījāmies erotiskās filmas. Nākamajā dienā es mājās biju viens pats, tad pie manis atnāca viņa. Viņai mugurā bija īsa kleita. Mēs sākām runāties. Viņa ar mani flirtēja. Iezvanījās telefons, un es aizgāju pacelt klausuli. Kad atgriezos, ieraudzīju, ka viņa guļ uz dīvāna un masturbē. Viņa man piedāvāja pieskarties viņas dzimumorgāniem, bet es to nedarīju. Tad viņa apvainojās un aizgāja mājās. Mēs esam draugi visu laiku (O_O). Viņa manī toreiz bija iemīlējusies (varbūt tagad arī). Es īsti nezinu, ko man darīt. Pēc tās reizes man gribas ar viņu pārgulēt (Go Zigmund!), pieskarties viņas dzimumorgāniem, kājām (viņai ir ļoti seksīgas kājas). (there's a lot of sick people in this town (c) red guy) Bet lieta tāda, ka viņa ir daudz jaunāka. Vai tas ir normāli, ka es esmu iemīlējies jaunākā meitenē? Ko man darīt? Cik gados meitene var palikt stāvoklī?
(Gaidu uz jaukām atbildēm.)
(..)Varu tikai pēc pieredzes pateikt, ka variants paliksim tikai draugi neiet krastā. Čomi to saprot kā ej tu...! Tomēr neizslēdzu ka pastāv arī savādāk domājošas vardes, es gribēju teikt, savādāk domājoši zēni.
Vēl tikai veltīšu dažus vārdus Remixam (nezinu no kura sīrupa numura, mani tas neinteresē) (...) Varbūt liksies, ka esmu baigā puišu nīdēja bet tā nav. Es viņus visus mīlu! Bet mani nedrīkst izmantot.
Rižiks (sieviešu dzimte, vienskaitlis, 1. persona)
Manā klasē iet divi skuķi, kuri man besī. Viņas sēž pēdējā solā un visu laiku ķiķinās. Nu aprakstīšu ar dažiem vārdiem. Pirmā - traktors, otrā - 4x4. Nu tādas (jā, jā, viss skaidrs). Tā jau viss būtu normāli, ja viņas nesauktu mani tādos stulbos vārdos.
Mani sauc Zuzanna, un manu māsu - Soņa. Mēs esam dvīnes, mums ir 15 gadu. Mums patīk nodarboties ar seksu katru vakaru. Mēs to darām jau no 12 gadu vecuma. Man ir apnicis ar viņu darīt TO, jo viņai vairs nav tas spars kas bija sākumā. Negribu viņu sāpināt, pārraujot mūsu seksuālo saiti, bet vēlos izmēģināt kāda zēna pieskārienus. Vēlos zināt, vai nepalikšu par lezbieti uz mūžu.
Es mīlu puisi - Jāni. Jānis (13) mīl Sintiju (13) un Sintija viņu. Viņiem saskan, un viņi it kā ir pāris, bet viņi nesarunājas, jo Sintija no viņa bēg. (^_^)
...bet kaut kas man no viņa tomēr atstūma - izskats!!! Es esmu simpātiska (godīgi, nu normāla ar mīļu seju), bet viņš - neglīts gan (varbūt bojā visu viņa plikais pauris)
Kad es no rīta dzirdu, kā rūc traktors, esmu no gultas ārā un skrienu skatīties, vai tikai tas nav viņš.
Kad mēs saskrienamies, viņš tēlo un skatās man acīs.
Gribu iet laukā, bet sēžu pie televizora, kad beidzu, ir jau vēls (smagi -_-)
Bet viņam ir viena problēma. Viņam visu laiku gribas seksu. Tas ir neizturami. Viņš pusvienos naktī piezvana un lūdz, lai es pasaku kaut ko rupju vai seksīgu.
Bet es nesmēķēju un nedzeru, tāpēc mani uzskata par bremzi.
Es viņam pīkstinu, bet viņš man nepīkstina atpakaļ, un nesen viņa māsa man pateica, lai viņam vispār nepīkstinot, jo es viņam sēdinu bateriju! Lūdzu, palīdzi, ko lai es daru?
Sveiks, mīļais Pufiņ!! Mana problēma ir tāda, ka man patīk vecāks zēns, bet viņam ir viena čiksa. Vinš vienreiz teica: precēsimies! Man ir 12, viņam - 20. Lūdzu palīdzi!
Klasē meitenes dzer un pīpē, bet man ir bail to izstāstīt, jo viņas man draud.
Es biju akūtā tusā un pamanīju tur superīgu džekiņu.
Man ir problēmas ar vecmāmiņu. Viņa man neļauj iet uz disenēm. Viņa uzskata, ka uz disenēm iet tikai prostitūtas!
Man ir 15 gadi. Vecāki neļauj pārdurt degunu.
Es esmu smuks, bet man ir arī problēmas, kas skar manu pašapzinu. Mani klasē saukā par Čavellu-Aitu, visi par mani ņirgājas. Esmu domājis par pašnāvību. Turklāt man rodas interese par savu dzimumu.
Mēs ar draudzeni esam ļoti pūlējušās, lai viņš man kaut ko paprasītu vai disene uzlūgtu. Bet viņš tikai... Jā, Jā, protams.
Nesen noskatījos filmu par jauniešiem un sapratu, ka gribu būt slavens. Tagad esmu tukša vieta (..:(..). Man ir 13 gadi.
Šogad mēģināju tikt vienā skolā, bet sapnī redzēju, ka netikšu. Vai vispār vērts mēģināt? Domāju, ka ne. Mans liktenis ir izlemts. Uz Zemes nav taisnības. Ienīstu sevi. Esmu jau pazudusi.
Devītajā klasē daudzi aizgāja uz citām skolām, bet es salauzu kāju.
Viņi mani drausmīgi apkaunoja, apspļaudot un iesviežot upē. To redzēja visi, un tagad mani šausmīgi aprunā un smejas par mani. Es nespēju tikt tam pāri. Visur, kur eju, uz mani rāda ar pirkstu un sauc mani par Peldētāju.
Man pa šo vasaru bija daudz čaļu. Uzskatu sevi par simpātisku meiteni. Bet pēc tās reizes viņš man jau pēc divām dienām teica čau, un es arī.
Ļaunums rada ļaunumu. (!!!)
Negribi pārgulēt ar to puisi - nevajag. Ja turpinās lekties parādi big big f...k un ej prom!
Taču viņa teica, ka M. viņai neinteresē, bet pats sliktākais ir tas, ka viņš man sāka visu laiku teikt čau.
Lūdzu, lūdzu, publicē manu vēstuli! Man ir 15 gadiņi. Forši, vai ne?
Zēniem ir tikai divas domas prātā: ja meitene saka jā tad viņa ir m..., bet, ja meitene apdomājas, vai zēns viņai tiešām ir piemērots un vai sūkties ar viņu vai ne, tad, redziet, meitene zēna acīs ir bremze.
Man ir māsa kurai ir 8 gadi. Viņai ir šausmīga (...) Kad man bija caureja viņa pastāstīja to manai klasesbiedrenei. Viņa visai mājai stāsta, kādas man krūtis un kādā krāsā trusenes.
Man ir brālis, kuram ir 7 gadi, bet man - 13.(...) Viņš ir ar seksuālām novirzēm. Es guļu, viņš pliks man uzlec virsū un saka: "Parādi savu cincīti!" Vai arī krīt virsū un bučojas. Viņš vienkārši ignorē mani.
Nepazīstami bērni mani sveicina uz ielas un pēc tam apsmej.
(...)Mīlestībā arī neveicas. Draudzene ir, un viņas dēļ es esmu kā bez prāta.(...)
Trakais Pēteris (vārds izdomāts)
Vēl viņi saka, ka man TUR ļoti smird.
Pieņemsim ka mani sauc Kyoto, bet to zēnu, kurš man patīk, - Hotohori (mēs mācamies skolā Hentai un mums ir skolotāja Akisaki)
Un vai tas ir ļoti slikti, ka mēs TO darām (māsa ar brāli)? Bet man gribas vēl!
(vai.. cik garš gabals jāraksta. Bet kāāads mesidžs. Lasiet lūdzu lēnām, izjusti (kā dzeju) un jūs sapratīsiet)
Man rakstīja daudz meiteņu, tādēļ vēlējos uzrakstīt tādu kā atbildi, vēstījumu, nmierinājumu. Vienmēr atrodas cilvēki kas stāv pretējās pusēs. Ir tie, kas lec no tilta ar akmeni kaklā, un tie, kas beidzot aizmirst šīs pasaules gaisu. Cilvēki, kuri raud, un cilvēki, kuri piedod. Tie, kas mīl, un tie, kas nīst. Vadoņi un apsmietie. Bezkrāsas zaudētāji un tagadnes spīdekļi. Cilveki ārdās, tekalē, piedzeras, strādā, narkojas, mīlējas. Esmu pārliecināts: kāds, uz mākoņiem zvilnēdams, uz visu to noraugās un smaida. Gluži kā māte skatās uz bērna pirmajiem soļiem, klausās pirmajos šļupstos. Kādu no mums nekas nešķir (peerle). Tikai paši nevēlamies pateikt, ka mums nav taisnība, ka tagad ir auksti un mēs vēlamies iegūt, uzmeklēt mājas. Cilvēki uztraucas par to, kas nav svarīgi. Cilvēki negrib šķirties no ienaidniekiem. Sagraiza dabai seju. Tāds ir Dievs. (mjā)
Ar šo visu vēējos pateikt, cik elpu saraujoši cilvēki eksistē. Turpretī es esmu apsolījis dzīvot un dzīvošu. Par to nāks laime. Pagaidām ir draudzība ar sevi. Citi to nesasniedz nekad. Ekstāzi, nevis orgasmu.
Visi cilvēki ir vientuļi. Tādēļ vēlos teikt: iepazīstiet un iemīliet sevi. Tikai pats sevi vari saukt vārdā, novērtēt, respektēt, mīlēt. Pats sev vari radīt neaizmirstamus mirkļus. Tāpat kā nešķīstās skumjas. Pats sev.
Tādēļ novēlu patiesu draudzību, kas novedīs pie laimes.
Ja kāds vēl arvien jūtas melns, rakstiet man: Rapist, Dzirciema iela 52/2 - 56, Rīga, LV 1055.
Starp citu, šī sleja, kuru nosūtu, ir arī domāta kā vēlējums vientuļām meitenēm.
