Kāpēc mums patīk baidīties? Eksperti skaidro, kāpēc tas škiet tik patīkami4

Bailes var likt justies labi

Kontrolētas baiļu pieredzes — kur jūs varat noklikšķināt uz tālvadības pults, aizvērt grāmatu vai iziet no spoku mājas, kad vien vēlaties — piedāvā fizioloģisko maksimumu, ko izraisa bailes, bez reāla riska.

Kad jūs uztverat apdraudējumu, jūsu ķermenī ieplūst adrenalīns un tiek aktivizēta evolucionārā cīnies-vai-bēdz reakcija. Jūsu sirdsdarbība paātrinās, jūs elpojat dziļāk un ātrāk, un jūsu asinsspiediens paaugstinās. Jūsu ķermenis gatavojas aizstāvēties pret briesmām vai pēc iespējas ātrāk aizmukt.

Šī fiziskā reakcija ir ļoti svarīga, saskaroties ar reāliem draudiem. Piedzīvojot kontrolētas bailes, piemēram, bailes no zombijiem TV šovā, jūs varat izbaudīt šo enerģisko sajūtu, kas ir līdzīga skriešanas laikā gūtai pieredzei, bez jebkāda riska. Tad, kad draudi tiek novērsti, jūsu ķermenis atbrīvo neiromediatoru dopamīnu, kas sniedz baudas un atvieglojuma sajūtu.

Vienā pētījumā pētnieki atklāja, ka cilvēkiem, kuri apmeklēja augstas intensitātes spoku māju bija mazāka smadzeņu aktivitāte, reaģējot uz stimuliem, un mazāka trauksme pēc iedarbības.

Šis atklājums liek domāt, ka, pakļaujot sevi šausmu filmām, biedējošiem stāstiem vai spriedzes pilnām videospēlēm, pēc tam jūs patiešām varat nomierināt. Šis efekts varētu arī izskaidrot, kāpēc tu vēlies atpūsties, skatoties zombiju šovus pēc saspringtas darba dienas.

Tas apvieno

Būtiska cilvēku motivācija ir piederības sajūta kādai sociālajai grupai. Pēc ASV ķirurgu teiktā, amerikāņi, kuriem trūkst šo savienojumu, ir ieslīguši vientulības epidēmijā, kas cilvēkus pakļauj garīgās un fiziskās veselības problēmu riskam.

Kopīga intensīvu baiļu pieredze stiprina saiknes starp indivīdiem. Labi piemēri ir veterāni, kas kopā dienēja kaujās, dabas katastrofās izdzīvojušie un pirmās palīdzības sniedzēju grupās izveidotās "ģimenes".

Kontrolētas baiļu pieredze mākslīgi rada līdzīgas iespējas saiknei. Pakļaušana stresam izraisa ne tikai cīnies-vai-bēdz reakciju, bet daudzās situācijās tā arī ierosina to, ko psihologi sauc par "centies un draudzējies" sistēmu.

Pamanīti draudi mudina cilvēkus iegūt pēcnācējus un izveidot sociāli emocionālas saites, lai nodrošinātu aizsardzību un komfortu. Šo sistēmu lielā mērā regulē tā sauktais "mīlestības hormons" oksitocīns.

Tiesības un draudzēšanās reakcija ir īpaši iespējama, ja izjūtat stresu apkārtējos, ar kuriem jums jau ir izveidojušās pozitīvas sociālās attiecības. Kad savā sociālajā tīklā saskaraties ar stresa faktoriem, jūsu oksitocīna līmenis paaugstinās, lai uzsāktu sociālās pārvarēšanas stratēģijas.

Rezultātā, kad izklaidējaties baiļu piedzīvojumā, piemēram, spoku mājā ar draugiem, jūs radad emocionālu fonu, lai izjustu saikni ar cilvēkiem, kas atrodas jums blakus. Sēdēšana tumsā ar draugiem, skatoties biedējošu filmu vai staigājot spokainā kukurūzas labirintā randiņā, nāk par labu jūsu veselībai, jo palīdz stiprināt sociālos sakarus.