Cilvēka psiholoģija - Intuīcija17

Trešā stadija – apskaidrība. Iedvesma, atklājums, iedziļināšanās būtībā. Tas bez izņēmuma katru reizi iestājas negaidīti, momentāni, līdzīgi asam grūdienam. Tajā mirklī lēmums dzimst simbola, domas – tēla veidolā, un to nav iespējams vārdiski aprakstīt.

Ceturtā stadija – pārbaude. Tēls beidzot pakļaujas vārdiem, domas izkārtojas loģiskajā secībā, notiek atklājuma zinātniskais pamatojums.

Apskaidrības mirklis – idejas rašanās ir intuitīvā radošā procesa kulminācijas mirklis. Līdz pat šim mirklim tas ir netverams, noslēpumains, mazliet arī mistisks, un - jādomā – tāds arī paliks uz visiem laikiem. Ja izdotos atšifrēt apskaidrības noslēpumu, tādējādi radot priekšnosacījumus tās atkārtošanai, tad izcilie atklājumi rastos nevis atbilstoši gribai, bet gan instrukcijām, pēc pasūtījuma. Viegli pieejama kļūtu arī jebkuru dzīves problēmu atrisināšana, kā arī jaunu zināšanu iegūšana par pasauli un visdziļāko patiesību dzīļu sasniegšana, un tās ir lietas, kas cilvēkiem tomēr allaž pakļaujas tikai ļoti nelielās devās, katrā ziņā – par ārkārtīgi lielu cenu.

Taču gan psihologi, gan filozofi ir vienisprātis acīmredzami svarīgākajā: ceļš, kas ved uz apskaidrību, galvenajos vilcienos ir apzināms. Vienkārši nepieciešams sakoncentrēties un ļoti pamatīgi un neatlaidīgi strādāt ar konkrēto problēmu – to ļoti vispusīgi izpētīt, cenšoties iegūt maksimāli daudz informācijas, domāt par to bez apstājas, kaislīgi sapņojot gūt risinājumu, vienlaikus neļaujoties vilinājumam palikt tikai sapņošanas stadijā. Iekšējā apskaidrība ir ilgstošas zemapziņas darbības rezultāts. Noteiktu laika posmu jādzīvo tikai konkrētās idejas (problēmas) dēļ, ilgstoši nerodot tās risinājumu, un - visdrīzāk - kādā jaukā brīdī šis risinājums apskaidros jūsu apziņu, trāpīs līdzīgi zibens spērienam, sev līdz atnesot ietekmes spēka ziņā neparastu pārdzīvojuma izpratni, skaidrību, pacēlumu, izrāvienu, laimes sajūtu.

 

KAS NEPIECIEŠAMS, LAI ATRAISĪTU UN ATTĪSTĪTU INTUĪCIJU?

 

1. Allaž garīgi bagātināt apziņu. Nepieļaut ilgstošu ieslīgšanu sīku, sadzīvisku problēmu risināšanā. Katru dienu jārod laiks, lai bagātinātu savu apziņu. Pārliecinoši atsijāt visas liekās, bezvērtīgās domas un emocijas.

 

2. Iemācīties „nedomāt” svarīgākajos mirkļos. Intuīcija sāk strādāt tikai tad, kad pārstājusi darboties loģiskā darbošanās. Loģika gan arī ir nepieciešama, taču – visam savs laiks.

 

3. Likvidēt visus attieksmes stereotipus. Katru reizi no jauna izprast to, ko jūs jau zināt. Ikvienā savā darbībā rīkoties radoši.

 

4. Nebaudīt ilgstošu bezdarbību. Izrādīt ierosmi un iniciatīvu. Rodoties jebkādam jautājumam, izdarīt visu iespējamo, lai atbildi rastu pats saviem spēkiem.