Saules magnētiskais lauks mainās cikliski un noteiktā momentā tas sasniegs maksimumu. Šai mirklī tiks izstarots milzīgs enerģijas un radiācijas impulss. Visticamāk, ka enerģijas impulss sasniegs Zemi un izsauks globālas elektromagnētiskās vētras. Cilvēkus no tiešas starojuma ietekmes aizsargās Zemes atmosfēra, bet var tikt traucēta (daļēji neatgriezeniski bojāta) dažādu tehnisko sistēmu darbība (kosmiskie sakari, eletroapgāde utt.).
Astronomi Saules elektromagnētisko fenomenu novēro jau kopš 1859.gada, kad neparasti stipras ģeomagnētiskās vētras rezultātā Itālijā un Kubā varēja vērot polārblāzmu, savukārt ASV un Eiropas valstīs notika patvaļīga telegrāfa drāšu aizdegšanās. Cita 1921.gada maija elektromagnētiskā vētra ASV radīja veselu sēriju īssavienojumu elektroapgādes sistēmās un telefonu līnijās.
Zinātnieki no NASA prognozē kolosālu sociālo un tai vēlāk sekojošu ekonomisko katastrofu, ja atkārtosies 1859.gada notikumi. Piemēram, 1989. gadā elektromagnētiskās vētras dēļ, kas bija 10 reizes vājāka par 1921.gadā novēroto, Kvebekā bez elektrības uz deviņām stundām palika seši miljoni cilvēku.
Pēc Džona Kapenmana vārdiem, kurš ir ziņojuma autors, ja atkārtosies elektromagnētiskā vētra, kas pēc savas intensitātes līdzināsies 1921.gadā pārdzīvotajai, tad bez elektrības var palikt līdz 130 miljoniem cilvēku, bet 1859.gada intensitātes vētra var nodarīt 2 triljonus dolāru lielus zaudējumus ASV ekonomikai. Zinātnieki pašreiz nespēj precīzi prognozēt elektromagnētiskās vētras sākumu. Zināms tikai, ka Saules aktivitāte savu maksimumu sasniegs starp 2012. un 2013.gadiem.
