Hermans Simms tika aizturēts 2008. gada 21. septembrī. Tad pat sakarā
ar aizdomām viņa atbalstīšanā tika aizturēta arī Simma dzīvesbiedrene
Hēte. Novembra sākumā sieviete tika atbrīvota pret parakstu par
neizbraukšanu no valsts.
Simms strādāja Igaunijas Aizsardzības ministrijā kopš 1995. gada. 2000. gadā viņš sāka vadīt ministrijas nodaļu valsts noslēpumu aizsardzībai, kā arī saņēma pašu augstāko pielaides līmeni valsts noslēpumiem. Šāda līmeņa pielaide bija tikai dažiem cilvēkiem Igaunijā, tajā skaitā prezidentam, premjerministram, aizsardzības un ārlietu ministriem, kā arī Aizsardzības spēku virspavēlniekam.
No 2001. gada līdz 2006.gada novembrim Simms vadīja valsts noslēpumu aizsardzības nodaļu, bet pēc tam kļuva par konsultantu Aizsardzības ministrijā. Simms bija Igaunijas delegācijas vadītājs, kad tika slēgti līgumi par slepenās informācijas aizsardzību ar ārvalstīm, kā arī pārstāvēja Igauniju sarunās ar atbilstošām ES un NATO struktūrām. Caur viņa rokām gāja visi militāra rakstura dokumenti, ko Igaunijai sūtīja valstis, ar kurām tai ir noslēgti līgumi par apmaiņu ar slepenajiem dokumentiem. Pēc NATO eksperta vārdiem, nodarītais zaudējums Igaunijai ir milzīgs. Pēc sākotnējiem aprēķiniem, zaudējums varēja sastādīt aptuveni 100 miljonus kronu miljonus (6,4 miljonus eiro).
Hermans Simms kļuva pirmo valsts nodevībā apsūdzēto cilvēku Igaunijā kopš 1991. gada. Pratināšanu laikā viņš atzinās, ka VDK viņu savervējusi vēl 1970.gadu beigas, kad Simms mācījās Maskavā Politehniskā institūtā. Pēc Simma vārdiem, daudzus gadus vēlāk viņu sākuši šantažēt Krievijas drošības dienestu līdzstrādnieki, sadarbības atteikuma gadījumā draudot atmaskot Simmu kā bijušo VDK aģentu.
Simms strādāja Igaunijas Aizsardzības ministrijā kopš 1995. gada. 2000. gadā viņš sāka vadīt ministrijas nodaļu valsts noslēpumu aizsardzībai, kā arī saņēma pašu augstāko pielaides līmeni valsts noslēpumiem. Šāda līmeņa pielaide bija tikai dažiem cilvēkiem Igaunijā, tajā skaitā prezidentam, premjerministram, aizsardzības un ārlietu ministriem, kā arī Aizsardzības spēku virspavēlniekam.
No 2001. gada līdz 2006.gada novembrim Simms vadīja valsts noslēpumu aizsardzības nodaļu, bet pēc tam kļuva par konsultantu Aizsardzības ministrijā. Simms bija Igaunijas delegācijas vadītājs, kad tika slēgti līgumi par slepenās informācijas aizsardzību ar ārvalstīm, kā arī pārstāvēja Igauniju sarunās ar atbilstošām ES un NATO struktūrām. Caur viņa rokām gāja visi militāra rakstura dokumenti, ko Igaunijai sūtīja valstis, ar kurām tai ir noslēgti līgumi par apmaiņu ar slepenajiem dokumentiem. Pēc NATO eksperta vārdiem, nodarītais zaudējums Igaunijai ir milzīgs. Pēc sākotnējiem aprēķiniem, zaudējums varēja sastādīt aptuveni 100 miljonus kronu miljonus (6,4 miljonus eiro).
Hermans Simms kļuva pirmo valsts nodevībā apsūdzēto cilvēku Igaunijā kopš 1991. gada. Pratināšanu laikā viņš atzinās, ka VDK viņu savervējusi vēl 1970.gadu beigas, kad Simms mācījās Maskavā Politehniskā institūtā. Pēc Simma vārdiem, daudzus gadus vēlāk viņu sākuši šantažēt Krievijas drošības dienestu līdzstrādnieki, sadarbības atteikuma gadījumā draudot atmaskot Simmu kā bijušo VDK aģentu.
Saistītais raksts: Hermans Simms apgalvo, ka spiegojis Krievijas labā lai nekļūtu zināms par viņa sadarbību ar VDK >>>
Saistītias raksts: Bijušo Igaunijas valsts noslēpumu sargātāju apsūdz spiegošanā >>>
