Kas izdomāja ka vajadzīgs ievads?
Vai tu zini, eglīte,
Cik tu tomēr neglita!
Neskūta, ar vienu kāju,
Skujām pieber visu māju.
Salatētim četri vaigi:
Divi maigi, divi baigi.
Maigos vaigos sārtums iekšā,
Baigiem vaigiem bikses priekšā.
Kas tur nāk pār kalniem droši?
Kam tāds kažoks ugunsdrošs?
Salatēvs ar maisu zaļu
Nāk uz mājam nesdams gaļu.
Salatēti lūdz tūti,
Man bez tūtes dzīvot grūti.
Ja Tu tūti nedosi,
Tad par rīkli dabūsi.
Salaveci, aun nu kājas
Un pa svētkiem pamet savas mājas;
Travkas maisu plecos vēl kā nākas,
Citiem sen jau lomkas sākas.
Salavecis, kam tā bārda,
Piedzēries un egli spārda!
Egle brīnās, kas tad tas -
man tak zaros mantiņas!
Vecis atbild: "Ej tu dirst,
man tak prieks, ka skujas birst!"
Ziemassvētku vecītim
Grūti laiki biznesā -
Tirgū svaigi žagari
Divi lati gabalā!
Pāri kalnam dikti gauss
Dāvanas ved Santaklauss...
Ar' tak cilvēks, saprotiet,
-Labāk nemaz negaidiet!
Ziemassvētki nāk ar joni,
Tauta iepērk dāvanas;
Simtiem salaveču kloni
Visās malās rēgojas...
Kad manī mostas dižais senču gars,
Es, cirvi ņēmis, dziļi mežā brienu,
Lai, laimes pildīts, atkal lūkotu
Sev ikgadējo egleskoku vienu.
No rīta acis veru, un - ak vai,
Mans senču gars jau atkal mani āzē:
Stāv istabvidū suņuburkšķis baiss,
Ko nocirtis es laikam kaimiņdārzā...
Sniegbaltīte smalka meita,
Cimdos bērnus sveicināja...
Baidījās apskādēt
Aizpērno manikīru!
Auksti vēji, sniegi pūta,
Salatētis šņabi sūta.
Kā mēs bērni rīkosimies?
Laikam atkal pierīsimies
Salavecim gara bārda,
Piedzēries tas egli spārda
Egle saka:
''Ej,tu dirst
Man no tevis skujas birst!''
Balti sniegi sasniguši,
Rūķiem snurķi nosaluši.
Ejam bērni pikoties,
Un pa sniegu draiskoties.
Mīļo salavecīti,
Ko tu labu atnesi?
Iekšā nāc, ja mantu daudz,
Bet, ja nav, tad tālāk brauc!
Zaķis vilkam saka klusi-
Aiziesim uz meža pusi,
Tur uz cūku taciņas
Visiem dala paciņas.
Ziemassvētki sabraukuši
Rakstītām kamanām,
Sētas durvis izlauzuši
Ar savām dāvanām.
Pāri kalnam dikti gauss
Dāvanas ved Santaklauss...
Ar' tak cilvēks, saprotiet,
-Labāk nemaz negaidiet!
Meža vidū rūķu bars
Spēlē riču-raču;
Salatēvs sēž viens kā cars -
Nav viņš rūķis taču!
Bērni, lieciet to aiz auss -
Šogad nenāks Santaklauss:
Ziemeļbriedis, nelietis,
Ņēmis šo un uzmetis!
Mežmalā, kur dziļāks sniegs,
Rūķiem pikoties ir prieks.
Salatēvs tik netiek līdz,
Krūmā apsēdies un trīc.
Ziemassvētki labi svētki,
Lielu maisu atnesuši -
Siļķes asti, gaļas šķiņķi,
Medus podu atvēluši.
Ceru ka patika ka,izsmējātiesun ka dzejolīši patiešām,noderēs!Spieiet +++++,un skatieties citus ,manus rakstus!
