Ziemeļamerikas Santa Klauss ir mūsdienās pazīstamākais Ziemassvētku simbols, bet viņš radās iespaidojoties no daudzām leģendām. Šeit apskatīsim dažas no tām. Skatāmies, izglītojamies ...
10 leģendas par Santaklausu7
59
1
YULE LADS (Islande). Grupa no 13 nedarbus darošām būtnēm, kuri ir lielā mērā ieņēmuši Santa Klausa vietu islandiešu Ziemassvētku tradīcijās. Viņu pirmā parādīšanās fiksēta 30. gadu sākumā, kad kāds islandiešu dzejnieks aprakstīja viņu nozīmi ziemassvētku laikā. Kopš tā laika viņi izgājuši dažādām kristībām, sākot ar mīlīgiem radījumiem līdz beidzot ar apnicīgiem kustoņiem. Ir pat materiāli, kuros viņi attēloti kā ļoti asinskāri radījumi, kas zog un apēd nepaklausīgos bērnus.
TOMTE (Skandināvija, noteiktas vietas nav). Pazīstama leģenda Somijā, Norvēģijā un Zviedrijā. Sakotnējos atainojumos Tomte (arī saukts par Nisse), tika attēlots kā mazs, rūķveidīgs radījums, kas pieskatīja cilvēku fermas. Pārsvarā labsirdīgi un miermīlīgi, bet ar ļoti īsu pacietību un ātru aizsvilšanos, viņi mēdza izspēlēt jokus vai vienkārsi iekaustīt tos, kuri pret savu zemi izturējās slikti. Kopš kristietības ienākšanas un ietekmes palielināšanās Tomte tika pielāgots standarta Santa Klausam, dodt tam cilvēcīgakus vaibstus un izturēšanos.
CHRISTKIND (Vācija, Austrija, Itālija, Brazīlija). Tiešā tulkojumā – Kristus Bērns. Plaši izplatīts valstīs, kur 16. gs. liela ietekme bija kristietībai. To popularizēja Mārtins Luters. Viņs cerēja, ka reliģiskāka būtne palīdzēs iznīdēt Sv. Nikolasa mītu. Par cik viņš tiek uzskatīts tiešā mērā par Kristus bērnu, viņu parasti attēlo kā enģelisku mazuli ar gaišiem matiem un spārniņiem. Mūsdienās Santa Klausa mīts to ir aizēnojies, bet katolisma pārvaldītās teritorijās tas vēljoprojām ir labi pazīstams.
BELSNICKEL (Vacija, Austrija). Dažās Eiropas valstīs Santa Klausam līdzi dodas šis tēls. Īpaši atzīts dāņu kopienās. Līdzīgi kā Krampus Vācijā un La Pere Fouettard, Belsnickel galvenā loma ir būt Santa Klausa galvenajam palīgam disciplīnas jautājumos. Pārsvarā attēlots kalnu vientuļnieka izskatā, dažreiz valkā masku ar garu mēli. Pretēju Santa Klausam, kurš radīts, lai viņu mīlētu, Belsnickel ir radīts, lai no viņa baidītos. Daudzviet viņu izmanto kā bubuli, lai iemācītu bērniem uzvesties labi.
PERE NOEL UN LA PERE FOUETTARD (Francija). Papa Noel ir izplatīts vairāk Francijā. Viens no Santa Klausa labākajiem līdziniekiem. Atšķirībā no Santa Klausa viņš nebrauc kamanās, ziemeļbriezu pajūgā, bet gan jāj uz ēzeļa vārdā Gui. Kā daudzas valstis, arī Francijā 5. decembrī svin Sv. Nikolasa dienu. Papa Noel līdzi ir palīgs, La Pere Fouettard (Pletnes Tēvs), kas līdzīgi KRampus un Belsnickel atbild par bērnu disciplinēšanu. Arī viņš tiek izmantots kā bieds nepaklausīgajiem. Pēc leģendas spriežot, nav jābrīnās, ka viņš biedē. 12. gs. viņš ar sievu esot nolaupījuši 3 jauniešus, izcepuši un apēduši. Kad tas atklājās, Sv. Nikolas viņus atgrieza dzīvē, La Pere Fouettard nožēloja savus grēkus un nozvērējās kalpot viņam mūžīgi.
LA BEFANA (Itālija). Stils visnotaļ līdzīgs Santa Klausam, bet pavisam cits izskats. Atainota kā raganai līdzīga būtne, kas lido uz slotas, viņa tiek raksturota kā labsirdīga. Viņas stāsts ir daudzās versijās, bet slavenākais ir, ka viņa senos laikos devusi pajumti un maltīti trīs gudrajiem, kas bijuši ceļā uz Jēzus dzimšanu. Viņa pārsvarā nevēlas tikt redzēta, un tapēc, bērnus, kas viņu izspiego, viņa iekaustot ar slotaskātu.
KRAMPUS (Alpu reģioni). Alpos Santa Klaus ir ļoti līdzīgs standarta Santa Klausam, tikai viena liela atšķirība. Viņam līdzi vienmēr ir asinskārs un atbaidošs radījums – Krampus. Vārds cēlies no vācu valodas un ir „ķetna” atvasinājums. Viņa uzdevums ir būt netīrā darba darītajam, izdalot pērienus un visāda veida sodus mazajiem resgaļiem. Leģenda par Krampus iet atpakaļ daudzus gadsimtus, bet viņa eksistenci spēcīgi apdraudēja baznīcas mācība 19. gs. Neskatoties uz to, Bavārijā un Austrijā Krampus ir saglabajies līdz pat mūsdienām.
DED MOROZ un SŅEGUROČKA (Krievija, Serbija, Ukraina, Maķedonija un Polija). Tiešā tulkojumā – Tēvocis Sals un Sniega Meita. Tradicionālais dāvanu nesējs slāvu zemēs. Visbiežāk nēsā sarkanu garu apģērbu, melnus zābakus un kuplu baltu bārdu. Viņš neizmanto ziemļbriežus un ragavas, bet pārvietojas ar Troiku. Troika ir trīs zirgu iejūgs. Viņa stāsts ir ļoti interesants. Pēc leģendas, viņš agrāk esot bijis varens un ļauns burvis, kas zadzis bērnus un pieprasījis dāvanas kā izpirkumu. Ar laiku viņš mainījās un tagad izdala dāvanas izpērkot savus grēkus. Unikāla Tēvoča Sala leģendas daļa ir viņa mazmeite – Sniega Meita, kura viņu biezi pavada viņa braucienos.
SINTERKLAAS UN MELNAIS PĒTERIS (Nīderlande, Flandrija, Dānija). Dāņu Santa Klausa versija. Sarkanais kostīms, lielā baltā bārda un vispārējā labsirdība liek domāt, ka viņš bijis pamata Ziemeļamerikas Santa Klausa tēlam. Pēc leģendas, viņš ierodas ar tvaikoni no Spānijas, un pēc izcelšanās krastā, viņš iet parādē ielās, lai varētu apsveicināties ar visiem dāņu bērniem. Viņam nav palīgos elfi, bet gan mazs zēns vārdā Melnais Pēteris, kurš arī palīdz viņam ar dāvanu izdalīšanu. Melnā Pētera stāsts ir ļoti neskaidrs un, lai izvairītos no rasisma, viņa leģenda ir pārveidota, apgalvojot, ka viņš tiek izmantots kā skursteņslauķis pirms Sinterklaas nolaižas mājā.
ZIEMASSVĒTKU TĒVS (Apvienota Karaliste, Francija, Spānija, Portugāle). Līdzīgi Sinterklaas, arī šis tēls ir atstājis lielu iespaidu Santa Klausa tēla veidošanā. Lai gan mūsdienās viņš daudz neatšķiras no Santa Klausa, agrāk 17. gs. viņš tika atainots kā jautrs večuks zaļā ietērpā. Toreiz viņu neuzskatīja tik daudz par dāvanu devēju, bet vairāk par Ziemassvētku jautrības un prieka simbolu. Šo atainojumu popularizēja Čārlzs Dikenss savā darbā „Ziemassvētku dziesma”, kur viņš Ziemassvētku tēvu izmantoja, lai parādītu Tagadējo Ziemassvētku spoku. Tomēr, ar laiku Ziemassvētku tēvs saplūda ar Sinterklaas un Santa Klausu, pārtopot par ierasto dāvanu nesēju.
Tev patiks šie raksti
