Es šo klausos jau kādas 10x uz riņķi,es atdzīšos godīgi - es raudāju un ne jau tāpēc,ka tas būtu skumji,bet gan tāpēc,ka tas ir skaisti.Ir jauki apzināties,ka kādam ne jau tikai māte un tēvs ir viss,tas ir lieliski,kad tu apzinies,ka tev ir arī vecvecāki, kas citam varbūt aizstāj māti un tēvu, ir burvīgi,ka tu atceries tos cilvēkus, kuri ir tev devuši daudz.
Bet būtībā vārdi šeit ir lieki.ir cilvēki,kas to sapratīs un teiks malacis,bet būs cilvēki,kas izteiks tikai negācijas.
