Kurš grib Snowboardu?8

Kuram vēl ir tāpat... Nu tā... Tā, ka visu laiku gribas kaut ko sākt darīt, bet vienmēr sev izdomā kādu attaisnojumu, lai tomēr nesāktu? Un tie ne vienmēr ir adekvāti un objektīvi iemesli, lielākoties tā ir kaut kāda, zināmā mēra, nolaidība, pašam pret sevi.

Varbūt vienkārši esmu tāda tipa cilvēks, kurš vairāk runā un domā, bet mazāk dara? Nu katrā ziņā, ar mani tā notiek visu laiku. Tātad tas, kas šobrīd mani ir pārņēmis ir sniegs. Nu ne tik tiešā nozīmē, protams. Nav tā, ka man ļoti pietrūktu un būtu vajadzīga tā baltā, aukstā masa, bet tas, kādu prieku tā spēj sniegt. Nav, tomēr arī runa par skriešanu laukā un šļūkšanu uz dibena līdz bikses izdilušas. Tagad tas ir kaut kas, kas agrāk likās galīgi nesasniedzams, tas ir Snowboards. Dzestrs gaiss, ātrums un adrenalīns. Snowboards vilina pie sevis. Dzīvoju 5km no slēpošanas trases, bet ziemā lielāko daļu laika pavadu pie datora ekrāna.

Tad kāds īsti grūdiens, vai spēriens pa pakaļu ir nepieciešams vidusmēra cilvēkam, lai ietu un darītu to ko gribas? Vai arī, ja Tu tāds esi, tad paliksi uz visu mūžu... Tikai par dzīves skatītāju...

Bonusā, manuprāt, ļoti laba un izdevusies Bulgāru filma SNow a Days. Izbaudiet ziemu un dariet to, kas jums patīk, ne tā kā es. :)