Ikkatrs noteikti ir dzirdējis par lietām, kas nes laimi vai, attiecīgi, nelaimi. Ticot šo lietu ''spējām'', tiekam dēvēti par māņticīgiem. Kāpēc tā ir? Kādēļ ir iegājies ticēt un/vai baidīties?
veiksme/neveiksme.1
Visā pasaulē valda uzskats, ka āboliņš, saukts arī par amoliņu, ar 4 lapām ir zīme laimei un labklājībai. Minētais ticējums ir tik sens, ka par tā izcelsmi nekas nav zināms, vienīgi, kādā leģendā stāstīts, ka tas tādēļ, ka no paradīzes izraidītā Ieva esot paņēmusi sev līdzi tieši četrlapu āboliņu. No tā varēja secināt, ka amoliņš ir paradīzes dārza augs un katrs, kas savā dārzā atrada ko līdzīgu, uzskatīja to par veiksmes zīmi.
Tikpat plaši izplatīts un neizskaidrojams ir uzskats, ka laimi nesot pakavs. Īri mēdz teikt, ka tam piemītot maģisks spēks, tādēļ ka kūtī, kur nāca pasaulē Kristus, esot atradies zirgs. Krievijā nereti par burvjiem uzskatīja kalējus, kuri sava maģiskā spēka demonstrēšanai izmantojuši pakavus. Arī senie romiešu uzskatīja, ka uz ceļa atrasts pakavs pasargās no slimībām. Ļoti ticams, ka šis ticējums ir saistīts ar kādreiz valdošo uzskatu, ka dzelzs ir laimi nesošs metāls.
Viens no senākajiem māņticības izpausmes veidiem ir bailes no melna kaķa. Viduslaikos uzskatīja, ka ļaunie gari un raganas pa zemi staigā tieši šādā dzīvnieka veidolā. Arī šodien daudzi cilvēki jūtas neomulīgi, ja melns kaķis šķērso viņu ceļu.
Kopš senseniem laikiem arī saplīsis spogulis ir viens no nelaimes priekšvēstnešiem.Senie grieķi ticēja, ka cilvēks spogulī redz Dieva gribu. Ja spogulis tika saplēsts, tas nozīmēja, ka dievi negrib rādīt cilvēka nākotni un, savukārt, no šī fakta izsecināja, ka nākotnē gaidāmas nepatikšanas.Romieši ticēja, ka cilvēka veselība mainās ik pēc 7 gadiem. Tā kā spogulis, viņuprāt, rādīja veselības stāvokli, tā saplīšana romiešiem pareģoja 7 gadus ilgus veselības traucējumus.
Iespējams, nav neviena cita tik izplatīta aizsprieduma, kam vairums cilvēku atvēlētu tik lielu vietu kā šis it kā nelaimi nesošais skaitlis 13. Daži speciālisti uzskata, ka šīs \\\\\\\'\\\\\\\'bailes\\\\\\\'\\\\\\\' izveidojās laikā, kas cilvēks mācījās skaitīt. Tas izmantoja savu roku 10 pirkstus un 2 kājas kā atsevišķas vienības, lai izdotos saskaitīt līdz 12. Tālāk sekoja nezināmais skaitlis 13, kas, acīmredzot, biedēja cilvēku. Reliģiozajās aprindās skaitli 13 un ap to radīto neuzticību skaidro, pieminot Svēto vakarēdienu, kurā piedalījās 13 cilvēki. Daži meklē izskaidrojumu arī skandināvu mitoloģijā - uz liturģiju Valhallā bija uzaicināti 12 dievi, bet Lokijs, strīdu un ļaunuma dievs, tajā ieradās kā trīspadsmitais, un tā rezultātā tika nogalināts mīļākais no dieviem, vārdā Baldrs.
Tomēr ne visur skaitlis 13 tiek uzskatīts par nelaimi nesošu. Ēģiptē un Senajā Ķīnā tas tiek uzskatīts par īpaši laimīgu skaitli.
Nobeigumā, vēlos minēt, ka mums katram ir iespēja izvēlēties - ticēt vai neticēt. Šķiet, ka cilvēkiem vienmēr paticis visu ko izdomāt tikai, lai būtu kam ticēt un uz ko paļauties, jo ikvienam jau gribas būt laimīgam, ne tā? Laikam jau pēdējā laikā cilvēki arvien mazāk tic visām šīm lietām, atliek vien izvērtēt, vai tas ir labi vai nē.