Interese par šo leģendāro sievieti man attīstījās sekojot latviešu aktrises Rēzijas Kalniņas darbībām uz Dailes teātra skatuves. Rēzija Kalniņa iestudējusi monoizrādi "Es - Frīda Kalo". Frīda bija meksikāņu gleznotāja, kura ar mākslu iepazinās pēc smagas autoavārijas, kuras rezultātā bija piekalta gultai. VIņa palūdza savam tēvam, gleznotājam, audeklu, otas un krāsas. Virs gultas izvedoja īpašu konstrukciju lai viņa varētu raudzīties sevī, spogulī virs galvas, un gleznot guļošā stāvoklī. Viņa gleznoja svei raudošu, asiņojošu, savainotu. Viņa pati izteikusies, ka viņa bijusi viņas vienīgais izpētes objekts.
"Manā dzīvē bijušas divas traģēdijas - Tramvajs un Djego"
Baudiet šo oriģinaļrakstu, kuru es gan tulkošu no ārzemju literatūras, gan veidošu konspektējot žurnāla "LEĢENDAS" sniegto informāciju, neaizmirstot par uzzināto no intervijām un citiem resursiem.
personības : Frīda Kalo7
Mūsdienās viņas gleznas variet apskatīt prominetākajos pasaules muzejos (Luvra, Mūsdienu mākslas muzejs Ņujorkā u.c.), gleznu cenas sneidzas miljonos.
Jau dzīves laikā viņai mēģināja piedēvēt sirreālismu, bet pašai tas nepaticis - sirreālisma manierīgums nepatika un pat kaitināja. Sirreālistu trokšņainās pulcēšanās viņai šķita bērnišķīgas un sirreālistus viņa aizvainoja ar savu kārtējo sulīgo tekstu - "lūk, tieši šādi inteliģenti kuces bērni attīrīja ceļu hitleriem un musolīni."
Viņas ģimene - Frīda bija trešā meita ģimenē. Viņas tēvs - fotogrāfs un gleznotājs, par kuru Frīda izteicās ka viņš ir ebrejs, taču biogrāfi pētījuši un noteikuši, ka viņš bijis no kārtīgas vācu luterāņu ģimenes, kurš, tātad, aizceļojis uz Meksiku. Un māte cēlusies no amerikas spāņiem. Jau bērnībā Frīda izrādīja savas spēcīgās personības iezīmes, proti, kad sešu gadu vecumā Frīda saslimā ar poliomielītu (labā kāja kļuva tievāka par kreiso), viņa par spīti bērnu iesaukai "Frīda-koka kāja" iemācījās ne tikai lieliski peldēt bet arī spēlēt ar vietējiem puišeļiem futbolu. Slimības sekas viņa dažkārt centās slēpt, uzvelkot vienā kājā trīs vai četras zeķes, vēlāk nēsājā bikses, un pēc laulībām viņa nēsāja tradicionālās, košās meksikāņu sieviešu garās kleitas.
Garās meksikāņu kleitas kļuva par viņas firmas zīmi. Pirmoreiz viņa tādu uzvilka savās kāzās, tērpu aizņemoties no kalpones. Attēlā glezna - "Divas frīdas". Šo gleznu bieži sasaista ar ierakstu Frīdas dienasgrāmatā: "Es uzgleznoju divas manis - vienu, kuru Djego mīl un otru, kuru Djego ienīst." (Vairāk par Djego lasīsim turpmāk)
Frīdas mērķis piedspadsmit gadu vecumā bija sagatavoties medicīnas studijām. Viņas skolā tikai 35 no 2000 skolēniem bija meitenes. Jau viņas skolotāji uzvedību raksturoja kā izaicinošu. Tieši skolā viņa satika jau slaveno meksikāņu mākslinieku Djego (Djego Rivera).
18 gadu vecumā, kādā drēgna septembra vakarā notika viņas lielā traģēdija (viena no divām (citāts ievadā)). Kopā ar kādu skolasbiedru viņa brauca autobusā un tas sadūrās ar tramvaju. Varam vien iedomāties treiciena spēku, ja skolasbiedrs, trieicena spēkā, izlidoja pa autobusa logu, bet Frīdai.. Frīdai bija citādi - cauri vēderam izdūrās atlūzuša dzelzs stieņa gabals, sadragājot iegurņa kaulus, trīs vietās traumēts mugurkauls, lauzts atslēgas kauls, sadragāta pēda, bet no polimielīta cietusī kāja lauzta 11 (!) vietās, un dzelzs stienis traumējis arī dzemdi, liedzot viņai dzemdēt bērnus, lai gan viņam to ļoti vēlējās.. viņa piedzīvoja veselus 3 spontānos abortus. 32 operācijas. Par spīti ārtstu prgnozēm, Frīda izdzīvoja, un gadu bija neatdalāma no savas gultas, un arī turpmāko mūžu sievietei nācās mocīties ar sāpju lēkmēm. Gultā aizvadītais gads arī uz visu viņs turpmāko mūžu iezīmējis viņas ceļu gleznicībā: "Es glenzoju sevi, jo daudz laika pavadu vientulībā, un tāpēc pati esmu tēma, ko pārzinu vislabāk."
lūk, attēlā (Pašas Frīdas glezna) arī otra Frīdas dzīves traģēdija - Djego Rivera. Tolaik, populārākais Meksikas glenzotājs, pārņemts ar komunisma idejām un cīņu ar buržuāziju - šīs aizraušānās arī padarīja viņu par izslavētu oratoru. VIņš bijis milzīga auguma, resns, spurainiem matiem.. dēvēts par cilvēkēdāju. Viņi dēvēti par skaistuli un briesmoni. Viņš bieži krāpis Frīdu, sievietes viņu dievināja, jo viņš varēja atbildēt ar to pašu. Citāts no Djego: "Jo vairāk es mīlu sievietes, jo vairāk es gribu likt viņām ciest." Un Frīdai viņš iepaticies jau skolas laikā, viņa pat teikusi skolasbiedriem, ka pieaugusi apprecēs šo vīru.
Sākotnēji, viņi kopdzīvi aizsāka īrētā dzīvoklī, bet vēlāk pārvācās uz vecāku māju kādā bohēmiskā rajonā. Ēkai bia viens stāvs un liels iekšpagalms. (attēlā) Mūsdienās tas ir apskates objekts arī tūrisitiem. Lai gan uzraksts uz zilās mājas sienas vēsta, ka viņi šeit nodzīvojuši konkrētu laikposmu, patiesībā viņi kopā šeit pavadījuši daudz mazāk laika. Arī uzraksts par viņas dzimšanas datumu ir neprecīzs, taču saskan ar Frīdas pārliecību par to ka viņa ir revolūcijas bērns - revolūcijas sākuma datums, iepsējams, kļūdīgi fiksēts uz ēkas sienas. Kādu laiku viņi pavadīja arī katrs svavās mājās, īpaši celtās, tad sekoja periods, kad Djego bieži neieradās majās, nemaz nerunājot par gadu, kad laulātais pāris oficiāli izšķīrās un pēc tam salaulājās vēlreiz.
Domāju, ka nevienam no raksta lasītājiem nebūtu grūti iedomājams, ka viņu kopdzīve bijusi vētraina un kaislīga. Kāds ģimenes draugs teicis, ka abus saistīja kaislīgas, apmātība pilnas un dažbrīd mokošas saites. Djego piekrāpa Frīdu ar viņas jaunāko māsu (Frīdas gleznotais protrets atēlā) Bez tam, Djego to nemaz neslēpa, lai gan labi apzinājās, ka sāpina Frīdu un paziņoja, ka nevēlas šķirties no Frīdas. Arī pati Kalo bija lepna un sāpes neizrādīja. Vienīgā liecība par tālaika sajūtām ir viņas glezna "Tikai dažas skrambiņas", kurā redzams kails sievietes ķermenis, kas izkropļots ar daudzām naža atstātām rētām, blakus - roka ar nazi, kas šos ievainojumus radījusi. Reiz, sastapis sievu kāda skulptora sabiedrībā, Djego vīrieti gandrīz nošāva, taču Frīdai, par spīti, joprojām bija romāni ārpus laulības. Daži avoti vēsta, ka viņai bijis sakars arī ar krievu sociālistu un marksistu Ļevu Trocki.
