Līdz šim vīrusus uzskatīja tikai par sīkām, primitīvām ģenētiskā materiāla kopām, ko ietver proteīnu apvalks. Lai spētu izdzīvot un vairoties, tiem vispirms jāiekļūst kādā organisma šūnā, tādēļ vīrusus nebija pieņemts ierindot pie dzīvās dabas objektiem. Pēdējos gados ir atklāti vairāki neparasti vīrusi, kas līdzšinējos uzskatus liek pārvērtēt.
Kāds 2003. gadā atklāts vīruss, ko sākumā klasificēja kā baktēriju, pēc sīkākas izpētes izrādījās prāvāks un labāk attīstīts par daudzām baktērijām. Zinātnieki to nosauca par minivīrusu - no angļu vārda "mimicking" - jo tam piemita īpašības, ar kurām tas "atdarināja" baktērijas. Mimivīruss dzīvības attīstībā tagad tiek uzskatīts par trūkstošo posmu starp vīrusiem un šūnu pasauli.
Neparastajam vīrusam uzradās vēl prāvāks radinieks. Mikrobiologi no Vidusjūras universitātes Marseļā gluži nejauši atklāja šo vīrusu amēbā, kas bija ņemta no kādas dzesēšanas iekārtas Parīzē un, un nosauca to par mamavīrusu. Doktors Bernārs la Skola un viņa kolēģi bija iecerējuši atrast līdz šim nepazīstamas baktērijas, kas varētu izraisīt plaušu karsoni. Dzesēšanas iekārtas ir piemērota vieta šādu mikroorganismu meklēšanai, jo tajās veidojas aerosoli - sīku pilienu un gaisa burbulīšu kopums, kur lieliski jūtas gan amēbas, gan baktērijas. Šoreiz gan neizdevās atrast jaunu baktēriju, toties zinātnieki uzgāja milzu vīrusu.
