kā 1676. gadā izmērīja gaismas ātrumu?33

viens florencietis ar iedegtu bet aizklātu laternu nostājās vienā lauka pusē, bet otrs ar tādu pašu laternu tālu prom no viņa, otrā lauka pusē. plāns bija vienkāršs: pirmais florencietis noņems laternai pārsegu, otrs ieraudzīs gaismu un momentāli noņems pārsegu arī savējai, bet pirmajam tikai jāpiefiksē laika sprīdis, kas paiet kopš brīža kad viņš atklāj savu laternu un ierauga gaismu otrā lauka galā. bija tikai jāizmēra cik ātri gaisma ceļo pāri laukam un atpakaļ. protams, nekas neizdevās, jo tas notika acumirklīgi un viņiem jau nebija pat normālu pulksteņu, Galileo vispār eksperimentos laiku mērīja ar savu pulsu.

tad, vēl pēc vairākiem gadu desmitiem, 1642. gadā Francijā ieradās Džovanni Domeniko, kurš nez kāpēc sāka slēpties aiz pseidonīma Žans Dominiks Kasīni. Džovanni bija eksperts un autoritāte Jupitera jautājumos visai pasaulei, viņu tikai mulsināja kāda lieta. Jupitera tuvākajam pavadonim Jo planēta bija jāapriņķo precīzi 42,5 stundās, taču tas gandrīz nekad tā nedarīja. Džovanni vainu mēģināja novelt uz putekļu mākoņiem, kas aizsedz skatu un rada kļūdas tā parādīšanās laika noteikšanā, Jo nevienmērīgumu un svārstīgo orbītu, taču tas viss neizklausījās diez cik ticami. par laimi, līdz ar Džovanni Francijā ieradās arī dānis Rēmers. viņš iepazinās ar Džovanni savāktajiem datiem par Jupiteru (ko nebija viegli izdarīt, jo Džovanni baidījās ka kāds atklās viņa kļūdas un savus Jo pētījumus nevienam nerādīja) un saprata, ka vaina ir nevis Jo, bet gan Zemes kustībā.

tā kā vasarā Zeme atrodas ļoti tuvu Jupiteram, gaisma no Jo nonāk līdz tai ātrāk nekā ziemā, kad Zeme un Jupiters ir praktiski Saules sistēmas pretējos galos. protams, Rēmers bija slavaskārs un mantkārīgs, kā jau visi ar ebreju uzvārdiem, tāpēc pirms kaut ko teica Džovanni, visu kārtīgi aprēķināja un jau 1767. gada augustā publiski paziņoja, ka 9.novembrī Jo no Zemes būs saskatāms nevis 17:27 kā tas bija sagaidāms pēc Džovanni aprēķiniem, bet gan 17:37, tā, kā to ir izrēķinājis viņš pats.

tā nu 9.novembrī visa Francija un pārējā Eiropa sagatavoja teleskopus. pienāca 17:27 un nekas nenotika. arī 17:30 nekas nenotika. 17:35... un, protams, protams, 17:37:49 parādījās Jo. Džovanni vairs nebija kur sprukt, tāpēc viņš sāka smieties un teica, ka nekad vispār nav apgalvojis, ka Jo parādīsies 17:27 un acīmredzot bija tik pārliecinošs, ka visi zinātnieki viņam noticēja un turpināja gaismas ātrumu uzskatīt par bezgalīgu, neizmērāmu lielumu.

Rēmers neatzīts atgriezās Dānijā un strādāja ostā. jā, life pretty much sucks. tikai 50 gadus vēlāk viņa teorija tika atzīta, arī Rēmera noteiktais gaismas ātrums izrādījās ļoti tuvs vēlāk precīzi izmērītajam 299 792 458 m/s. tāda ir šī leģenda. ja starp florenciešiem bija ļoti neliels attālums un slikti pulksteņi, tad Rēmeram bija milzīgs attālums un diezgan parasts pulkstenis, kas visu atrisināja.

gaismas ātrums ir 900 000 reižu lielāks par skaņas ātrumu (340m/s). tas nozīmē, ka tad kad tu ar mammu runā pa telefonu, istabas pretējā galā esošs cilvēks tavu teikto izdzirdēs vēlāk nekā tava mamma, jo skaņa šos dažus metrus pāri istabai ar savu ātrumu ceļos daudz lēnāk, nekā skaņa pa mobilo telefonu izmantotajiem radioviļņiem, kam arī piemīt gaismas ātrums. vēl izrādījās ka fotoni prot ceļot laikā, bet tas jau ir cits stāsts.