fakti par olām. varbūt dzirdēti kā lai es to zinu.
fakti par olām (ēdamajām)6
Pasaulē mazākās olas dēj kolibri, lielākās – strausi. Lielākā vistas ola esot sastāvējusi no pieciem dzeltenumiem un tās garums pa vertikāli bijis 31 cm
Pārtikā visvairāk izmanto vistu olas. Jauna vista dēj vairāk olu, bet vecāka vista dēj lielākas olas. Viena vista gadā izdēj aptuveni 250–315 olu (ne vairāk par vienu olu dienā). Uzturā izmantojamas arī olu čaumalas, kas ir labs kalcija avots. Ūdensputnu, piemēram, pīļu vai zosu, olas var ēst tikai vārītas vai ceptas, jo ūdensputnu olām nav aizsargslāņa, kas aizkavē salmonellas baktērijas iekļūšanu olā.
Olas par svaigām tiek uzskatītas pirmās astoņas dienas, tad tās drīkst lietot arī termiski neapstrādātas. Olas svaigumu var pārbaudīt. 0,5 l ūdens izkausē trīs ēdamkarotes sāls un tajā ieliek olu. Svaigas olas nogrimst, par astoņām dienām vecākas iegrimst ūdenī līdz pusei, vecas olas peld ūdens virspusē. Izskaidrojums – katrā olā ir gaisa burbulis. Jo ola ir vecāka, jo tas ir lielāks, tāpēc ceļ olu uz augšu
Vārītu olu no nevārītas var atšķirt, to griežot kā vilciņu. Vārīta ola griezīsies labi, bet nevārīta ātri apstāsies.
Nereti, ja cilvēkam jautā par kulinārijas prasmēm, viņš, negribēdams daudz stāstīt, mēdz atbildēt: «Olu cept/vārīt protu.» Tomēr pat šī ēdiena pagatavošanai nepieciešamas īpašas prasmes. Pareizi vārīta ola ir veselā čaumalā un viegli nolobāma. Lai izvairītos no olas čaumalas saplīšanas vārīšanas laikā, ar adatu jāizurbj caurums olas resnajā galā. Zils riņķis ap dzeltenumu norāda, ka ola ir pārvārīta vai ūdens, kurā tā vārīta, ir ar augstu dzelzs saturu.
Pēc etiķetes vārīta ola pasniedzama īpašā olu traukā un ēdama ar šim nolūkam paredzētu karoti.
Pasaulē lielākā omlete pagatavota Turcijā. Šīs omletes svars bijis 4,4 t un tās pagatavošanā izmantoti 110 000 olu un 432 l eļļas. Pagatavošana ilga divarpus stundas.