daži interesanti fakti4

Ķīnā nav pieņemts iet ciemos ar ziediem, jo tad saimnieki uzskatīs, ka viņu māja laikam ir tik neglīta, ka to vajag izdaiļot. Ķīnā nav pieņemts arī dāvināt "dzīvus ziedus", jo viņi drīz "nomirs", bet mākslīgos - lūdzu, tie ir "mūžīgi".

Somijā nav pieņemts izteikt publiskus komplimentus, tiem it kā neesot svara. Arī Norvēģijā nav pieņemts izteikt publiskus komplimentus (izņemot saviem radiniekiem), jo to tad uzskata par glaimošanu. Arī skolā nav pieņemts slavēt kādu skolnieku citu skolēnu priekšā, paziņot atzīmes - izdalīt no citiem. Nav pieņemts interesēties, kā tu jūties, ja esi atgriezies darbā pēc slimības. Uzskata, ka tās ir pārāk intīmas lietas. Norvēģijā arī nav pieņemts vecākiem cilvēkiem dot transportā savu vietu, tā tiekot uzsvērts devēja pārākums.

Grieķijā labāk neslavēt kādu namatēva lietu vai priekšmetu, citādi viņam nāksies tev to uzdāvināt.

Japānā uzskata, ka sarunāšanās pa mobīlo telefonu sabiedriskā transportā ir nepieklājība.

Japānā un Norvēģijā nav pieņemts dāvināt nepāra skaita ziedus, jo uzskata, ka viens no ziediem tad ir vientuļš. Nepāra skaita ziedus nes uz kapiem. Pie mums otrādi.

Dienvidkorejā, kur ēdiens ir ļoti ass, censties ēdot aizturēt asaras un šņaukāšanos, ir nepieklājīgi. Labākais kompliments pavāram vai saimniecei tieši ir puņķi un asaras.

Korejā, ja meitenēm no rīta saka, ka viņas slikti izskatās, ir riņķi ap acīm, varbūt kaut kas nav kārtībā ar nierēm, vai vienkārši, ka viņas izskatās nogurušas, ir kompliments. Meitenei ir jāizskatās vārgai, neaizsargātai, tas nozīmē, ka vīrietis ir gatavs parūpēties par viņu, aizstāvēt, ārstēt.

Indijā sievietei pateikt, ka viņas acis ir kā govij, ir liels kompliments. Pirmkārt, govīm ir skaistas acis, otrkārt, tās tur ir svētas.