Kā atzina bijušais CIP galvenais jurists Džons Ricco (John A. Rizzo), kuŗš amerikāņu izlūkdienestā nostrādāja vairā kā 30 gadus, CIP ne reizi vien izmantoja kinoļaudis kā savus aģentus un darbu kinokompānijās kā aizsegu, sevišķi, ja filmēšana notika ārzemēs.
Zvaigznes, kuras strādāja specdienestiem.21
Īpaši šis piesegs tika izmantots ASV naidīgās valstīs. Aktierus un režisorus vervēja par spiegiem - vārdus bijušais izlūks neafišēja. Protams, ASV izlūkdienests nebija vienīgais, kurš interesējās par kinomāksliniekiem...
Visu cienītais Volts Disnejs, kurš dibināja vienu no populārākajām kinokompānijām pasaulē, 26 Oskaru īpašnieks, kura izdomātos multeņu personāžus pazīst gandrīz visi, pie reizes bija arī zvērināts antikomunists un aktīvi sadarbojās ar drošības dienestiem. 1940 gada 10. novembrī viņš parakstīja oficiālu vienošanos ziņot par "graujošajiem elementiem" un saraksti ar komunistiem un viņu fanklubu pagājušā gadsimta četrdesmitajos - piecdesmitajos gados tika akurāti piestādīti. Tika sastādīts "Holivudas melnais saraksts", kurā iekļuvušajiem scenāristiem, aktieriem un režisoriem nebija viegli atrast darbu. Tā rezultātā ne viens vien no viņiem bija spiests emigrēt. Gadījās, ka ziņojumi tika rakstīti vienkārši tāpēc, lai tiktu vaļā no konkurentiem.
ASV Ekrāna aktieru ģildes prezidents Ronalds Reigans, kurš vēlāk kļuva par 40. ASV prezidentu, arī bija starp galvenajiem "raganu medniekiem" Holivudā.
Protams, tas līdzēja tikai uz laiku - beigu beigās liberāļi šobrīd pārvalda Holivudu pilnībā.
Daudzu valstu izlūkdienesti labprāt iesaistīja slavenības savos pasākumos. Slavenais amerikāņu mūziķis Frenks Sinatra aktīvi palīdzēja CIP, savā lidmašīnā nogādādams gan cilvēkus, gan kravas, kuru pārvietosanu bija nepieciešams veikt klusi un neuzkrītoši, nepiesaistot lieku uzmanību. Iespējams, ka viņam bija grūti no tā atteikties, ņemot vērā šādus tādus grēciņus, kuru dēļ viņam varētu sanākt krietni lielas nepatikšanas.
Slavenais iluzionists Harijs Hudīni strādāja angļu izlūkdienesta labā - pirms I Pasaules kara, ceļojot pa Eiropu ar viesizrādēm, viņš vāca ziņas par vācu karaspēka izvietojumu, kā arī ziņas par kriminālajām autoritātēm.
Angļu aktieris Kristofers Lī, kurš tēloja Saurmanu "Gredzenu pavēlniekā" 1939. gadā kā brīvprātīgais piedalijās PSRS - Somijas karā kā brīvprātīgais. Pēc tam dienēja Karaliskajos Gaisa spēkos, bet 1941. gadā sāka strādāt Gaisa spēku izlūkošanas pārvaldē. Jau kara beigās, perfekti protot franču un vācu valodas, Lī nodarbojās ar kara noziedznieku meklēšanu.
1944 gads. Nākamā Holivudas zvaigzne Lī atbrīvotajā Romā.
Un kā tad KGB labajā Padomju Savienībā? Protams, ka tur arī vervēja slavenības. Tikai, ja Rietumos mākslinieki pārsvarā gadījumu sadarbojās ar specdienestiem pārliecības dēļ, tad KGB izmantoja šantāžu un iebaidīšanu. Protams, atradās kinomākslinieku vidū arī tādi, kuri rakstīja ziņojumus par saviem kolēģiem lai gūtu iespēju tikt uz ārzemēm, dabūtu dzīvokli vai tiktu pie citiem PSRS grūti iegūstamiem labumiem.
Visi zināja, kā var beigties atteikšanās no sadarbības ar KGB. Tas nozīmēja, ka tava karjera var pēkšņi beigties, lai kāda zvaigzne tu arī nebūtu. Slavenā krievu aktrise Ludmila Gurčenko apžilbināja skatītājus filmā "Karnevāla nakts"...un pazuda no ekrāna uz ilgiem gadiem pēc tam, kad nepieņēma priekšlikumu kļūt par ziņotāju. Pēc aktieru atmiņām, gandrīz visiem viņiem nācās piedalīties pārrunās ar KGB.
Jau vecumdienās aktieris un režisors Mihails Kozakovs kādā intervijā atzinās, ka zem KGB spiediena piekritis sadarbībai - viņam uzticēts spiegošanas uzdevums - savaldzināt un ievilkt Komitejas tiķlos amerikāņu žurnālisti. Bet puisis meitenē iemīlējies un visā viņai atzinies. Pēc aktiera vārdiem, ar to sadarbības piedāvājumi viņam beigušies.
Par padomju zvaigžņu sadarbību ar KGB gan ir iespējams uzzināt tikai no intervijām ar pašiem māksliniekiem vai tenkām. KGB ta arī nav atklājusi savus noslēpumus.
Ir versija, ka slavenais krievu bards Vladimirs Visockis arī bija KGB aģents - viņš brīvi ceļoja pa visu pasauli, viņam bija valūtas konts un viņš izpildīja visai kutelīgus uzdevumus ar aģenta vārdu "Viktors". Un ka tieši tāpēc viņam daudz kas tika piedots un atļauts.
Bijušie KGB darbinieki gan to skaidro tā, ka KGB bija spiests izturēties pret Visocki labvēlīgi tāpēc, ka viņa sieva, aktrise Marina Vladi, bija Francijas Komunistu partijas politbiroja locekle, un jebkāda vēršanās pret viņas vīru izraisītu satraukumu Rietumu komunistu aprindās.