Zivju ceļš līdz šķīvim .7

 Zivis nedrīkst zvejot, kur un kad vien iepatīkas . Starptautiskajos ūdeņos zveju regulē reģionālās zvejniecības pārvaldes, bet katra Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts drīkst nozvejot konkrētu daudzumu zivju . Šādi ierobežojot zveju, tiek domāts par zivju krājuma saglabāšanu un aizsardzību .

 Varbūt kādreiz esi dzirdējis par nozvejas kvotām ? Kvotas nosaka, cik daudz konkrētu sugu zivju gada laikā drīkst nozvejot katra valsts (jūrās, okeānos un piekrastes ūdeņos, upēs un ezeros) . ES regulē piecu zivju sugu - reņģu, brētlīņu, mecu, jūras zeltplekšu un lašu - zveju . Pārējo sugu zveju regulē pašas valstis pēc saviem uzskatiem un vajadzībām . 

Baltijas jūrā daudz .

 Salīdzinot ar citiem ūdeņiem, piemēram, Ziemeļjūru vai Atlantijas okeāna ziemeļu daļu, kur vietām vispar nedrīkst zvejot, Baltijas jūrā ir pietiekami zivju krājumi . Reizēm gan Baltijas jūrā zivju krājums svārstās, piemēram, ja savairojas plēsoņas mencas, kas apēd reņģes un brētliņas . Tagad ļauj lielāku mencu nozveju, tāpēc attiecīgi nākotnē lielāki varētu kļūt arī brētliņu un reņģu krājumi  . Zvejnieki zina stāstīt, ka 80. gados mencu Baltijas jūrā bijis tik daudz, ka konservu ražotājiem radušās problēmas ar šprotu izejvielām - mencas bija apēdušas visas brētliņas !

5 miljoni tonnu zivju .

 ES dalībvalstis nozvejo aptuveni 6% jeb 5 miljonus tonnu no visas pasaules zivju krājumiem . Lielākā zveja norit Atlantijas okeānā, un visbiežāk zvejnieku tīklos nonāk brētliņas, siļķes un makreles . Visvairāk nozvejo Dānija (15,4% no visas ES nozvejas apjoma), pēc tam Spānija (15%), tai seko Lielbritānija (11,7%) un Francija (8,7%) . Latvija gadā nozvejo 163 tūkstošus tonnu zivju jeb 3% no kopējā apjoma . Baltijas jūrā un Rīgas līcī ķer brētliņas, reņģes, mencas, plekstes un lašus . Atlantijas okeānā mūsu zvejnieki ķer makreles, sardīnes, sarkanasarus un garneles .

 2011. gadā Latvijas zvejas flotē bija 732 kuģi, no tiem 74 kuģi zvejoja Baltijas jūrā aiz piekrastes ūdeņiem, 649 - jūras piekrastē, bet 9 - okeānā .

Audzē zivis baseinos .

 ES aizvien lielāku atbalstu piešķir mākslīgi audzētu zivju ieguvei . Latvijā pamatā audzē saldūdens zivis - karpas, samus, karūsas, līdakas, foreles un stores . Salīdzinot ar agrākajiem laikiem, kad Latvijas akvakultūras pamatā bija dīķsaimniecības, tagad vērojama pāreja uz zivju audzēšanu slēgtās telpās un baseinos . Tur visu gad var uzturēt vēlamo ūdens temperatūras režīmu,  tātad paātrināt audzēšanas procesu, kā arī nodrošināt zivju aizsardzību pret slimībām . Tas ir laikietilpīgs uzņēmējdarbības veids, jo zivs izaudzēšanai no ikra nepieciešami vismaz 2-3 gadi .

Zvejnieki zivis izmet .

 No 2013. gada spēkā stāsies jaunā ES zivsaimniecības politika - tiks aizliegti zivju izmetumi jeb nederīgo zivju izmešana atpakaļ jūrā . Pašlaik zvejnieki ES ūdeņos izmet no 10 līdz 60% nozvejas . Zivis, kas šādi nonāk atpakaļ ūdeņos, parasti jau ir beigtas vai arī tām ir ļoti vājas izredzes izdzīvot pēc pārciestā trieciena . Izmestas tiek tīklos iekļuvušās zivis, ko nedrīkst zvejot vai kas neatbilst likumā noteiktajam izmēram, lai varētu realizēt tirgū .

Vārdu skaidrojumi:

Šprote - neliela, eļļā konservēta kūpināta zivs, piemēram, brētliņa vai maza reņģe .

Akvakultūra - jūras augu vai dzīvnieku audzēšana .

Brētliņa - 543*

* Tūkstoši tonnu gadā .