5 traki eksperimenti, jo cilvēkiem, laikam, nav ko darīt. 
Ja gadījumā tev ir vairāk info, vai arī es esmu uzrakstījusi kaut ko nepareizi, tad būšu pateicīga, ja iztiksi bez izsmiešanas un lamuvārdiem, bet vnk izlabosi manu kļūdu.
Zinātnes vārdā..3
56
0
Pateicoties dažādiem ziņu portāliem daudzi ir jau dzirdējuši par Stanfordas cietuma eksperimentiem. Tie bija briesmīgi izmēģinājumi, kuros universitātes studentus sadalīja divās, savā starpā konfliktējošās grupās, lai attēlotu darbības cietuma iekšienē. Eksperiments nebija veiksmīgs un to nācās pārtraukt nedēļu pirms tā oficiālajām beigām. Beigu beigās, šis eksperiments tika atkārtots, bet šoreiz ar vairākiem 12 gadīgiem bērniem, kuri nemaz nezināja, ka ir izmēģinājuma trusīši. Atkārtoja šo eksperimentu vēl trīs reizes. Tātad.. kāds ir stāsts.. vairāki 11 un 12 gadus jauni zēni, tika aizvesti uz „vasaras nometni”. Zinātnieki sadalīja viņus divās grupās, mēģinot izgaisinās visu draudzību, kas šo puiku starpā pastāvējusi. Zinātnieki lika bērniem apsaukāt vienam otru, izjokot un fiziski aizskart, bet nometnes beigās tika paredzēti pasākumi, kuri atkal bērnus saliedētu, piemēram, pilnībā izolēt pieeju ūdenim un ļaut bērniem izdomāt kā apslāpēt slāpes. Pirmie divi eksperimenti neizdevās, jo bērniem radās aizdomas un tos nācās atcelt. Tikai trešais mēģinājums bija sekmīgs un nometnes beigās puikas atrisināja savas problēmas. Zinātnieki izdomāja, ka šī ir laba metode kā atrisināt konfliktus, lai gan, kas notika pēc eksperimenta, kādi tie bērni izauga un vai tas atstāja kādu morāli traumu, neviens nezin. Un tagad piebilde no manas puses – reāli, kur ir loģika? Kurš izmantos šādu metodi, lai atrisinātu strīdu?
Eksperimenta mērķis bija iznīcināt pašcieņu 11 gadīgam bērnam, ar cerību, ka psihologi spēs atrast stostīšanās iemeslu :/ . Ja arī eksperiments būtu izrādījies veiksmīgs, kurš gan vēlas popularizēt strostēšanos. Atbilde ir – profesors Vendells Džonsons. Eksperimenta dalībnieki bija bāreņi, jo neviens vecāks savu bērnu negribēja nodot šīm pretīgajām izdarībām. Un sešu mēnešu laikā profesors noniecināja pilnīgi visu, ko bērns darīja vai teica. Viņš norādīja uz katru mazāko trūkumu izrunā un katru sīkāko kļūdiņu pareizrakstībā, papildus mēģinot pierādīt, ka stostīšanos bērns ir iemācījies un dara speciāli. Eksperimenta beigās neviens bērns nestostījās, bet daži no viņiem dabūja traumu uz mūžu. Depresija un pašcieņas trūkums bija galvenā problēma šo bērnu turpmākajā dzīvē. Pēc vairākiem gadiem universitāte nosūtīja bērniem atvainošanās vēstules, jo tā tika iesūdzēti tiesā :D
Reklāma
Protams, iepriekšējais eksperiments nav vienīgais gadījums, kad zinātnieki izjūt vienaldzību pret bērniem. Džons B. Vatsons vēlējās pierādīt, ka bērnā var „iedzīt” iracionālas bailes. Kādēļ tieši šis eksperiments ir nepieciešams, nav ne jausmas, bet, laikam jau, tas spēlēja lielu komu zinātnes attīstībā. Lai panāktu vēlamo efektu Vatsons paņēma gandrīz gadu vecu bērniņu, parādīja viņam žurku, trusīti un vēl pāris pūkainas lietas. Katru reizi, kad mazais Alberts mēģināja spēlēties ar šīm lietām skaļš troksnis piepildīja istabu. Tas tika atkārtots vairākas reizes, līdz Alberts sāka baidīties no visa, kas ir balts un pūkains, ieskaitot palagus un bārdas. Ja tev rodas jautājums, tad jā, mazulis bija šausmās, kad ieraudzīja Ziemassvētku vecītim līdzīgu tēlu. Kad beigu beigās mazulis bija iebaidīts līdz sirds dziļumiem, Vatsons atdeva viņu atpakaļ vecākiem. Viņš nemēģināja labot savu nodarījumu un izdzēstu bailes, lai bērns varētu dzīvot normālu dzīvi. Atkal jau neviens nezin , kas notika ar mazo Albertu, gribētos jau ticēt tam labākajam. Bet viena lieta ir skaidra, viņš nekad mūžā nespēs izbaudīt Ziemassvētkus!
Tagad pietiks par bērniem, parunāsim par CIA un viņu slaveno eksperimentu ar narkotikām, piecdesmitajos un sešdesmitajos gados. Šis laiks ir pazīstam ar to, ka Padomju Savienības spiegi centās iefiltrēties Amerikāņu savienībā. Tā nu, lai pasargātu Savienotās Valstis CIA izlēma notestēt LSD un negaidītajiem viesiem. Ja tu šajā eksperimentā neredzi jēgu, tad apsveicu, jo tevī ir vairāk prāta nekā lielajā CIA. Pirmkārt bija paredzēts nonarkot dažus no saviem darbiniekiem, ar meskalīnu un LSD, lai redzētu, vai tie izpaudīs slepenu info esot narkotiku iespaidā. Tad nu iedomājies, mocīt un spīdzinās savus paša darbiniekus, lai redzētu vai tie salūzīs dēļ narkotikām. Kad dati bija ievākti CIA virzījās tālāk un izmēģināja „laimi” uz pārējiem iedzīvotājiem. Savu plānu viņu realizēja naktsklubos, maksājot sievietēm, lai tās iemet ripas vīriešu glāzēs. Viņi pat aizgāja tik tālu, ka izmatoja bordeļus kā testēšanas vietu, jo zināja, ka vīriešu kārtas klienti normālos apstākļos būtu pārāk nokautrējušies, lai pastāstītu, kas tur iekšā notika. Diemžēl lielāko daļu eksperimenta dokumentu iznīcināja septiņdesmitajos, tādēļ nav īsti skaidrs ko CIA no tā visa izsecināja.
Turpināšu ar vēl vienu Amerikas valdības veiktu eksperimentu, par kuru sabiedrība netika informēta – Oklahoma City Sonic Boom test (jocīgi sanāk iztulkojot, tādēļ to nedarīju). Mērķis bija pārbaudīt cik lielu troksni pilsētnieki var paciest pirms viņiem sākas psiholoģiski traucējumi. Šis nav pirmais tāda veida tests, kad lidmašīnas lido virs cilvēku galvām vairākas reizes, radot lielu troksni. Bet pirmo reizi notika tas, ka eksperiments ilga vairākus mēnešus. ASV valdība aizgāja tik tālu, ka viņi radīja viltotu hotmailu, uz kuru iedzīvotāji varēja zvanīt un atstāt ziņas par to, cik ļoti viņiem riebjas lidmašīnu lidošana virs viņu māju jumtiem. Protams, neviens šīs ziņas neņēma vērā un kopumā eksperiments ilga veselus sešus, ļoti, ļoti skaļus mēnešus!
Tev patiks šie raksti
