NOCIRST GALVU DIENVIDKOREJAS PREZIDENTAM!
Komunistitskās Ziemeļkorejas vadonis Kim Ir Sens (Nebij apveltīts ar normālu domāšanu) 1968. gadā nosūta pāri robežai īpaši apmācītu izlases karavīru grupu, lai tie nogalina viņa sāncensi - Dienvidkorejas prezidentu Pak Čon Hi (Arī nebija nekāda Dieva dāvana). Taču karavīri cieš neveiksmi paši sava patriotisma dēļ.
Sveiki spoku tauta! Ziemeļkorejas karavīri tiek gatavoti slepenai misijai kurā viņiem jāizlavās līdz Dienvidkorejai un jānogalina tās prezidents, jo Kim Ir Sens tā vēlas iegūt varu pār visu Koreju. Un tā mācības tiek atlasīti 30 vīri kuri 1968. gada 7. janvārī sāk savu rūpīgi plānoto misiju. Viņi tumsas aizsegā aizlavās līdz žogam kuru apsargā Amerikāņu un Dienvidkorejiešu karavīri, un kurš atdala Ziemeļkoreju no Dienvidkorejas. Bez mazākā trokšņa viņi izgriež žogā caurumu un dodas tālāk.
Viss rit gludi līdz sastop civiliedzīvotājus
Nākošajā dienā viņu nometni nejauši atrod divi brāļi kurus viņi sagūsta. Vairāki karavīri grib viņus nogalināt taču viņu komandierim prātā ienāk spīdoša ideja. Viņš vēlas jaunos vīriešus pārliecināt par komunisma pārākumu. Vairākas stundas brāļi godbijīgi klausās lekciju par Kim Ir Sena dižajiem varoņdarbiem un amerikāņu imperālistu neģēlībām. Noslēgumā dienvidkorejieši apgalvo ka tagad viņi ir pārliecināti par komunisma pārākumu, un var mierīgi doties prom zvērot ka neziņos par viņiem Dienvidkorejas varasiestādēm.
Brāļi protams nobīstas un uzreiz dodas pie varasiestādēm. Vēlāk kad Seulā ir daudz karavīru specvienības karavīri saprtot ka ir nodoti, bet viņu komandieris izdomā jaunu plānu. Viņi noģērbj kombinzonus zem tiem ir Dienvidkorejas karavīra forma. Viņi dodas uz prezidenta Pak Čon Hi rezidenci-"Zilo māju". Viņiem izdodas piemānīt vairākus policistus un Dienvidkorejas karavīrus. Un tad viņi pieļauj liktenīgu kļūdu...
Nepilnu kilometru no rezidences viņus aptur policijas priekšnieks. Nojaušot kaut ko nelāgu viņš viņus sāk izjautāt, bet viņi nespēj atbildēt uz visiem jautājumiem. Policists izvelk ieroci un kāds no vīriem zibenīgi izrauj savu ierocu un nošauj policistu. Uz brīdi visi sastingst pārsteigumā. Pēc tam sākas nikna apšaude. Sākumā Ziemeļkorejiešiem ir preikšrocības, taču dienvidkorejiešu ir vairāk. Diversanti bēg un šauj, bet viņiem pietrūkst munīcijas. Dienvidkoreiešiem ganrīz izdodas sagūstīt vienu Ziemeļkorejieti taču viņs izdara pašnāvību. Nākamo 72 stundu laikā krīt visi komunistu kareivji izņemot divus: vienam izdodas tikt atpakaļ otrs tiek sagūstīts. Vēlāk sagūstītais leitnants Kim Sin Džo intervijā Dienvidkorejas avīzēm paskaidro savu uzdevumu:"Es ierados lai nogrieztu galvu Pak Čon Hi."
PAR RAKSTU VAR BALSOT ARĪ NEREĢISTRĒTI LIETOTĀJI!
Kāds tad sagūstītajam leitnantam liktenis bija? Par aizbēgušo skaidrs-misija izgāzusies, tātad 58.pants. Un zinot ZK atriebīgumu, vai brāļi vēl ilgi pa šo grēkpilno zemīti staigāja?
