Ziemeļkorejas (KTDR) tautas armija39

Ziemeļkorejas armijas rīcības un aizsardzības doktrīna

Ziemeļkoreja deklarē, ka tās kara doktrīnas balsts ir aktīvā aizsardzība. • Līdz 100 km attālumā no Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas robežas atrodas ap 60% no visiem Ziemeļkorejas Sauszemes spēkiem un 40% no Jūras un Gaisa spēkiem. • Ziemeļkorejas dienvidu daļa ir izveidota kā „nepieejamais cietoksnis” ar nepārtrauktām nožogojumu sistēmām, kilometriem gariem pazemes tuneļiem, pazemes nocietinājumiem, dzotiem un inženiertehniskiem nocietinājumiem. Valsts austrumu un rietumu piekrastes tiek rūpīgi aizsargātas un nocietinātas, lai nepieļautu desanta izsēdināšanu. • Ziemeļkorejas ziemeļos pierobežā ar Ķīnu ir izvietoti pavisam nelieli armijas spēki – tikai 30 000 karavīru.

Sauszemes spēki

Skaitliskais sastāvs – 700 000 – 900 000 cilvēku. Galvenais bruņojums: • 3 500 vidējie tanki (krievu: T-34, T-62, Т-54/55 un ķīniešu Туре-59); • 560 vieglie tanki (ПТ-76 un М-1985); • 2 440 bruņumašīnas (krievu: БМ, БТР-40/-50/-60/-152, ķīniešu Туре-531, korejiešu М-1973); • 13 000 artilērijas vienību, t.sk. 4 400 pašgājēju artilērijas vienību; • 1 090 reaktīvās zalvju palaišanas iekārtas; • 2 000 prettanku vadāmo raķešu iekārtas (ПТУР); • 1 820 pretgaisa aizsardzības reaktīvās zenītiekārtas; • 11 000 zenītartilērijas iekārtas; – 10 000 klases „Zeme – Gaiss” raķetes (SA-16 un SA-17). 

Gaisa spēki

Skaitliskais sastāvs – 80 000 – 110 000 cilvēku. Gaisa spēkos dienēt pieņem cilvēkus pēc augstākiem atlases kritērijiem (izglītība un politiskā uzticamība) nekā Sauszemes vai Jūras spēkos. Galvenais bruņojums: – 646 kaujas lidmašīnas (krievu bumbvedēji Ил–28 un ķīniešu bumbvedēji Harbin H-5, iznīcinātāji bumbvedēji Су-7 un Су-25, iznīcinātāji Миг-17, Миг-21, Миг-23 un Миг-29, izlūklidmašīnas un mācību – kaujas lidmašīnas); – 343 transporta lidmašīnas (Ан-2, Ан-24, Ил-18, Ил–62 М, Ту- 134, ТУ-154); – 320 helikopteri (amerikāņu MD Helicopters 500, krievu: Ми-8, Ми-2, Ми-4, Ми-28).

Lielākā daļa no aviācijas tehnikas ir fiziski un morāli novecojusi. Tā piemēram, Миг-17 ir Ziemeļkorejas bruņojumā kopš 1952. gada, Миг-21 no 1955. gada, Миг-23 no 1966. gada, Миг-29 no 1977. gada un Су-25 no 1975. gada. Ieskatīsimies Pukčhonas aviācijas bāzē, kura tiek uzskatīta par vienu no lielākajām Ziemeļkorejā. Pukčhonas aviobāzē ir 2 500 m garš betona skrejceļš un izvietojas vismaz 100 kaujas lidmašīnas, kā arī kara helikopteru bāze ar vismaz 50 helikopteriem.

Jūras spēki

Skaitliskais sastāvs – 46 000 – 48 000 cilvēku. Kara flotes sastāvs: • 3 raķešu kuģi; • 2 ekskadras mīnu kuģi; • 18 mazie pretzemūdeņu kuģi; • 22 dīzeļa torpēdu zemūdenes (Projekts 033 un 633); • 29 mazās zemūdenes (Sang-O); • 30 supermazās zemūdenes; • 8 – tanku desantkuģi; • 6 – mīnu tralēšanas kuģi; • 40 – raķešu kuteri; • 134 – torpēdu kuteri; • 108 – artilērijas kuteri; • 35 – sardzes kuteri; • 203 – desanta kuteri. 

Kopumā lielākā daļu no Ziemeļkorejas kara flotes veido tehnika, kura bruņojumā ir jau 30 – 40 gadus. 21. gadsimtā Jūras spēku bruņojums ir atjaunojies pavisam nelielā apjomā. Ieskatīsimies Majando salā, kurā atrodas viena no lielākajām Ziemeļkorejas zemūdeņu bāzēm.​

Speciālo operāciju vienības

Skaitliskais sastāvs – 88 000 – 120 000 cilvēku. Galvenie uzdevumi: • Izlūkošanas un diversiju operācijas; • „Otrās frontes” atklāšana Dienvidkorejas teritorijā; • Pretdarbība Dienvidkorejas izlūkošanas operācijām; • Cīņa ar „tautas nodevējiem” Ziemeļkorejas teritorijā.

Ziemeļkorejas kodolprogramma

Galvenais drauds pasaulei ir saistāms tieši ar Ziemeļkorejas

aktivitātēm kodolieroču radīšanā. Publiski nav pieejamu tiešu pierādījumu tam, ka Ziemeļkoreja ir spējusi radīt kodolieročus, kuri varētu nonākt tās bruņojumā. Tomēr aktīva darbība šajā jomā notiek, un jau 2005. gadā Ziemeļkoreja atklāti paziņoja, ka tās rīcībā ir kodolieroči. Krievijai, Ķīnai, ASV, Dienvidkorejai un NATO ir pamatotas aizdomas, ka Ziemeļkoreja aktīvi strādā pie kodolieroču izstrādes un to izmēģinājumiem. Ja arī līdzšinējie Ziemeļkorejas līderu paziņojumi par kodolieroču esamību vēl varētu būt blefs, tad tuvākajā nākotnē tas jau varētu būt arī realitāte. Varam jau uzskatīt Ziemeļkorejas Tautas armiju par skaitliski lielu, taču bruņojumā ne pārāk attīstītu, mākslīgi uzblīdušu veidojumu. Taču jāatceras tas, ka valstij armijas uzturēšanā ik gadu aiziet 20 – 25% no Ziemeļkorejas IKP. Šī nauda tiek noņemta izglītībai, medicīnai, sociālai aizsardzībai, ražošanai un vides aizsardzībai. Valdošā vara var kādu laiku muļķot tautu, liekot tai upurēties armijas un partijas interešu labā. Taču beigu beigās, kā jebkurā izrādē pienāk priekškara aizvēršanas brīdis. Un epilogs var būt dažāds…. Ļaunākais no visa – KARŠ. Visabsurdākais tādā karā – karš savas tautas starpā. P.S. Skaitliski dati par Ziemeļkorejas armiju (2003. – 2010. g.) iegūti nowww.polit.ru un www.soldiering.ru