Ozons, kas rodas pēc negaisa patiesībā ir neveselīgs. Tuvu zemes virskārtai tas bojā augšējos elpceļus un kairina bronhu gļotādu.
Javas salā negaiss ir novērojams 322 dienas gadā.
Zibens pārvietojas ar aptuveno ātrumu 30 000 kilometru stundā.
Zibenim iesperot kokā, no augstās temperatūras koka sula sāk vārīties un tvaiki saplēš koksni, taču visbiežāk zibens koka stumbrā atstāj vagas.
Tā temperatūra sasniedz 30 000°C
Zibensnovedējs ir vertikāls metāla stienis, kas izvirzīts virs aizsargājamā objekta augšējās daļas un ar stiepli savienots ar kādu metāla priekšmetu, kas ierakts zemē tā lejasdaļā. Iesperot zibenim, elektriskais lādiņš pa stiepli nonāk zemē un tur izkliedējas.
Lodveida zibens pastāv no vairāk sekundēm līdz pat vairākām minūtēm un pazūd vai nu nemanot, vai ar spēcīgu sprādzienu.
Tas pārvietojas samērā lēni vai lēcienveidīgi.
Mājās lodveida zibens var iekļūt pa atvērtu logu, elektriskajiem un telefona vadiem, vai arī skursteņiem.
nu kka negrībās ticēt 11 apgalvojumam jo pēc negaisa ir visvieglāk elpot! Varēji uzrakstīt zibens agregātstāvokli - Plazma! :)