Mēs bieži runājam, ka Latvija ir no zemestrīcēm pasargāta zeme. Dzīvojam mierīgi – zeme bieži un pamatīgi „nedreb”, mājas no satricinājumiem nebrūk un nav arī cilvēku upuru. Vai tas patiesi ir tā, ka esam drošībā?
Ja pievēršamies datiem, kuros reģistrē un apkopo zemes satricinājumus Latvijā, tad mūsu zemē ik gadu notiek ap 150 – 200 seismisku notikumu, pie tam vairākas reizes 100 gados šīs zemestrīces ir diezgan spēcīgas.
Neliels ieskats Latvijas lielāko zemestrīču vēsturē:
• 1616. gadā Kurzemes austrumos un Bauskas apkārtnē notika spēcīga zemestrīce, kuras rezultātā cilvēki izjuta zemes satricinājumu un drebēja mājas (iespējamais Zemes virsmas satricinājums pēc EMS-98 skalas – 5 – 6 balles);
• 1821. gadā Kokneses apkārtnē notika spēcīga zemestrīce, kas lika uzmosties pat guļošiem cilvēkiem. Stāvošiem – bija grūti noturēties kājās (iespējamais Zemes virsmas satricinājums pēc EMS-98 skalas – 5,5 – 6 balles);
• 1853. un 1854. gadā Rīgā notika spēcīgas zemestrīces, kuras pavadīja dārdoņa un jūtama zemes drebēšana (iespējamais Zemes virsmas satricinājums pēc EMS-98 skalas – 4,5 – 5 balles)
• 1857. gadā Irbes šaurumā un tā piekrastē notika spēcīga zemestrīce, kuras rezultātā pat sabruka vecākas būves un jumti (iespējamais Zemes virsmas satricinājums pēc EMS-98 skalas – 5 – 6 balles);
• 2004. gada 21. septembrī notika spēcīga zemestrīce, kuras epicentrs atradās Kaļiņingradas apgabalā un kuru izjuta visā Latvijā. Visspēcīgākais satricinājums Latvijā bija izjūtams bijušajā Saldus rajonā (konstatētais Zemes virsmas satricinājums pēc EMS-98 skalas – 5 balles).
Balle Satricinājuma nosaukums Īss apraksts I Nav izjūtams Satricinājums nav izjūtams pat labvēlīgos apstākļos. II Tikko izjūtams Vibrācijas izjūt tikai atsevišķi cilvēki, kas atrodas miera un nomoda stāvoklī, īpaši ēku augšējos stāvos. III Vājš Vibrācijas ir vājas un ēku iekšienē tās izjūt tikai nedaudzi cilvēki. Ēkās esošie cilvēki, kas atrodas miera un nomoda stāvoklī, izjūt vieglu šūpošanos vai trīcēšanu. IV Plaši novērots Zemestrīci izjūt daudzi ēku iekštelpās esošie cilvēki, ārpus ēkām – reti kurš. Vibrācijas nav biedējošas. Logu stikli un trauki viegli grab. Iekārti priekšmeti viegli šūpojas. V Spēcīgs Zemestrīci izjūt gandrīz visi ēku iekštelpās esošie cilvēki, ārpus ēkām – tikai daļa cilvēku. Daudzi aizmigušie pamostas. Neliela daļa cilvēku panikā skrien ārā no ēkām. Ir vispārēja priekšmetu drebēšana telpās. Ievērojama iekārto priekšmetu šūpošanās. Šķind stikla un porcelāna trauki. Vibrācijas ir spēcīgas. Augstāki priekšmeti var apgāzties. Atvērtas durvis un logi var virināties. VI Nelielus zaudējumus radošs Zemestrīci izjūt gandrīz visi ēku iekštelpās esošie cilvēki, ārpus ēkām – lielākā daļa cilvēku. Daudzi cilvēki nobīstas un panikā skrien ārā no ēkām. Mazāk stabili priekšmeti apgāžas. Sīki postījumi ēkām – nelielas plaisas apmetumos, mazāk noturīgu apmetuma gabalu atdalīšanās un nokrišana. Vecās un avārijas stāvoklī esošās būvēs var iebrukt jumti un sienas. VII Zaudējumus radošs Lielākā daļa cilvēku nobīstas un panikā skrien ārā no ēkām. Mēbeles ievērojami šūpojas un no plauktiem krīt ārā liels skaits priekšmetu. Daudzām ēkām sienās parādās plaisas. Daļēji sāk brukt mazāk noturīgie dūmeņi. VIII Spēcīgus zaudējumus radošs Mēbeles var apgāzties. Lielai daļai ēku rodas nozīmīgi bojājumi – sagrūst dūmeņi, lielas plaisas sienās. Daļa mazāk izturīgu ēku var pilnībā sabrukt. IX Iznīcinošs Visi vertikālie objekti (dūmeņi, pieminekļi, kolonnas) sabrūk. Daudzas mazāk izturīgās ēkas pilnībā vai daļēji sabrūk. X Ļoti iznīcinošs Daudzas mazāk izturīgās ēkas pilnībā sabrūk. XI Postošs Gandrīz visas mazāk izturīgās ēkas pilnībā sabrūk. XII Pilnīgi postošs Praktiski visas virszemes un pazemes ēkas un būves ir bojātas vai pilnībā sabrukušas.
Zemestrīces pasaulē notiek, ievērojot atkārtotības likumu. Ar mazāku vai lielāku regularitāti tās atkārtojas vienā un tajā pašā vietā. Zemestrīču atkārtošanās ir saistīta ar periodisku tektoniskā sprieguma uzkrāšanos un tālāku sprieguma „izlādi” Zemes garozā. Ja šī „izlāde” ir strauja, tad notiek zemestrīce. Šis spriegums parasti koncentrējas Zemes garozas tektonisko lūzumu vietās.Lai arī seismiskā riska zonas pēc platības aizņem nelielu Latvijas teritoriju, tomēr šajās riska zonās ir 4 lielākās Latvijas pilsētas – Rīga, Daugavpils, Liepāja, Jelgava. Šajās pilsētās kopā dzīvo vairāk kā 40% Latvijas iedzīvotāju. Tāpat riska zonās ir tādas lielas pilsētas kā Ventspils, Madona, Gulbene, Sigulda. Kopējo seismiskās aktivitātes riska zonās dzīvojošo iedzīvotāju skaits ir vairāk kā 50% no Latvijas iedzīvotājiem. Šajās lielajās pilsētās atrodas simtiem objektu, kas spēcīgu zemestrīču gadījumos var tikt bojāti un radīt apdraudējumu apkārtējiem iedzīvotājiem. .
Latvijā ir noteiktas vairākas jau konstatētās, kā arī potenciālās seismogēnās zonas. Šajās zonās, kuras atrodas uz Zemes garozas tektonisko plātņu lūzuma vietām, ir lielāka varbūtība zemestrīcēm, kā arī zemestrīču gadījumā tur varētu rasties salīdzinoši lielāki postījumi. Pie tam Latvijā ir salīdzinoši nelabvēlīgi lokālie inženierģeoloģiskie apstākļi – irdena grunts un augsts gruntsūdens līmenis. Šie nelabvēlīgie apstākļi palielina Zemes virsmas svārstību rezonanses efektu dēļ Ja vērtējam Latviju no seismiskās drošības viedokļa, tad mēs nevaram apgalvot, ka esam pilnīgā drošībā. Drīzāk var teikt, ka Latvija atrodas seismiski mazaktīvā vietā. Un reti notiekoša aktivitāte dažkārt var būt bīstamāka par regulārām un biežām zemestrīcēm. Maza aktivitāte „iemidzina”...
Tāpēc arī šajās seismiskajās riska zonās nav vēlams veikt lielu, svarīgu un bīstamu objektu būvniecību. Ir risks, ka zemestrīču gadījumā, šie objekti var tikt bojāti vai pat sagrauti. Tādā gadījumā sekas var būt apdraudošas pat valsts mērogā. Diemžēl reālajā dzīvē tas bieži nav ņemts vērā.
Secinājumi: • Latvija atrodas seismiski mazaktīvā vietā un tas nenozīmē, ka esam pilnīgā drošībā no zemestrīcēm; • vairākas reizes 100 gados mēs varam sagaidīt līdz pat 7 balles pēc EMS-98 spēcīgas zemestrīces; • vairāk kā 50% Latvijas iedzīvotāju dzīvo uz konstatētām un potenciālām seismogēnām zonām; • uz konstatētām un potenciālām seismogēnām zonām atrodas daudzi ražošanas uzņēmumi, kas spēcīgas zemestrīces rezultātā var radīt apdraudējumu reģionālā un pat valsts līmenī; • visbīstamākais objekts spēcīgas zemestrīces gadījumā ir Pļaviņu HES, jo atrodas tieši (!!!) uz potenciālās seismogēnās zonas; • jebkura bīstama un svarīga objekta būvniecību nedrīkstētu veikt uz konstatētās vai potenciālās seismogēnās zonās (vai nu būvniecību veikt ievērojot visus nepieciešamos drošības faktorus); • reti notiekoša seismiska aktivitāte dažkārt var būt bīstamāka par regulārām un biežām zemestrīcēm – tā „iemidzina” modrību; • Latvijā jāattīsta seismisko notikumu reģistrēšanas sistēma, tas ļautu labāk izprast seismisko aktivitāšu raksturu Latvijā.
Atceros 2004. gada trīci, tikko kā bij nolijis lietus un uz kokiem bij palicis nedaudz ūdens, es mierīgi stāvu parkā un kūpinu pīpi, te pēkšņi "Māte daba" nolej ūdeni pār mani. Jup pīpe beigta!
