Panzer-grenadieru divīzijas šo ieroci sagaidīja ar atplestām rokām - beidzot viņiem bija artilērija, kas varēja mobili, kopā ar viņiem piedalīties kaujā un tikt līdzi. Pati StuG (4 cilvēku) komanda, neskatoties uz iekārtas uzbūvi un ideju, sevi tomēr neuzskatīja par tankistiem, bet gan artilēristiem, tie arī valkāja savādākus formastērpus. Kara gaitā StuG brigātes pārsvarā visu laiku atradās frontes karstajos punktos un to komandieri nereti uzkrāja tādu pieredzi, ka arī kājnieku brigāde uzklausīja viņu taktiskos risinājumus, nevis otrādi, kā tas būtu parasti.
Iepriekšējā attēlā redzamais H modelis ap savu laiku bija labāks ierocis pret T-34 tanku, nekā Panzer III, kas tolaik bija galvenais tanks un tieši StuG III kļuva par T-34 galveno pretinieku. Ar laiku armija saprata, ka tieši StuG ir vajadzīgais tanku mednieks, ko armija tik izmisīgi cenšas izstrādāt, tāpēc arī turpmākos StuG modeļus uzlaboja, lai to būtu efektīvi arī tanku iznīcināšanā, un tie bija - līdz 1944. gadam tie iznīcināja ne mazāk kā 20 tūkst. padomju tanku. Tas noveda pie tā, ka sarkanās armijas tanku komandieri aizliedza iesaistīties tiešos dueļos, bet gan censties StuG'us apbraukt no sāniem.
