Voiteks.14

Voiteks bija mazs lācēns,kas piederēja kādam Irānas zēnam,kura māti nošāva mednieks.Zēna māte atnesa lācēnu,bēgot no Polijas,kur Sarkanā Armija un Vērmahts vajāja poļus,ieskaitot viņas ciematu.

Kad lācis palika 1 gads,to nebija, kur likt,tādēļ to atdeva Poļu 22.rotai.
Lācim bija problēmas ar gremošanu,tādēļ to baroja ar iebiezinātu pienu no tukšas vodkas pudeles,kā arī. Kļūstot pieaudzis,lācis iemīlēja alu,un arī cigaretes.

Ēģiptē bija paziņots,ka jādodas uz Itāliju palīdzēt britiem.Kapteinis neļāva vest lāci uz kuģa,tādēļ rotas komandieris izmantoja viltību.

Lācim piešķīra virsnieka titulu,ieģērba to kareivja formā,un aizveda uz Itāliju.

Kad notika kareivju izcelšanās,tika nosaukti visi vārdi.Arī Voiteks.

Taču uz šo vārdu neviens neatsaucās.
Un tad kāds kareivis pastāstīja,ka "šis kareivis prot tikai poļu un persiešu valodu,bet angliski ne vārda".

Tad norādīja uz rindas galu,kur Voiteks atradās.Krāvējs bija pārsteigts...

Pirmā kaujas pieredze Voitekam bija munīcijas kastu nešana kareivjiem,kuri atradās kalnos,un neviena kaste neizkrita no rokām,turklāt visulaiku notika apšaudes,lācim bija vienalga.

Voiteks patika kareivjiem,tie ar viņu spēlējās,smēķēja,dzēra...

Karam beidzoties,Voiteks tika aizsūtīts uz Edinburgas zoo,kur pavadīja pēdējos gadus.

Voiteks mira 1962.gada Decembrī.

Kopš tā laika ir uzņemta filma,grāmatas,vairākās valstīs ir pieminekļi.
Filma tika izrādīta 2011.gadā ar nosaukumu "Wojtek: The Bear Who Went to War".