Viss sākās Atēnās... II daļa5

XIII 1944.gads

  Arī šīs spēles izjauc II Pasaules karš. Tām vajadzēja notikt Lielbritānijas galvaspilsētā Londonā. Lai kompensētu atcelšanu, Londonai tiek piešķirtas tiesības rīkot nākošās VOS 1948.gadā, nerīkojot papildus vēlēšanas.

XIV 1948.gada 29.jūlijs- 14.augusts Londona (Lielbritānija)

  Pirmajās spēlēs pēc II Pasaules kara piedalās 59 valstis ar 4104 sportistiem. Londonā uzceltais ‘’The Empire Pool’’ ir pirmais segtais olimpiskais peldbaseins.
  Par spēļu zvaigzni kļūst holandiešu sprintere Fanny Blankers- Koen, kura tiek nodēvēta par ‘’The flying Hausewife’’. 30 gadus vecā trīs bērnu māmiņa izcīna četras zelta medaļas- 80m barjerskrējienā, 100m un 200m distancēs un 4x100m stafetē. Desmitcīņnieks, 17 –gadīgais Bob Mathias no ASV kļūst par jaunāko zelta medalistu vieglatlētikā.
  Bet pavisam dramatiski notikumi risinājās pie maratona finiša. Pirmais stadionā ieskrien beļģis Etjēns Gailly, bet distancē ir zaudēts pārāk daudz spēka un pirms finiša līnijas viņu apsteidz Argentīnas sportists Delfo Cabrera un brits Tom Richards. Labi vēl, ka izdodas nosargāt bronzu.

XV 1952.gada 19.jūlijs- 3.augusts Helsinki (Somija)

  Piedalās 69 valstis ar 4955 sportistiem. Pirmoreiz tiek pārstāvēta Izraēla un Padomju Savienība. No Latvijas PSR piedalās 3 sportisti. Visvairāk medaļas, kā jau ierasts, izcīna lielvalstis ASV un PSRS, bet visiem par pārsteigumu trešo vietu kopvērtējumā iegūst Ungārija- valsts tikai ar 9 miljoniem iedzīvotāju.
  Tiek izdarītas arī izmaiņas jāšanas sporta noteikumos. Šīs izmaiņas paredz, ka šajā sporta veidā dalībnieki netiek šķiroti pēc dzimuma, bet konkurence ir kopēja. Pirmā sieviete, kura met izaicinājumu vīriešiem ir dāniete Lis Härtel. Slimības rezultātā paralizēta līdz ceļgaliem, šī sieviete pierādīja , ka ar gribasspēku var visu. Un iejādē viņa izcīna sudraba medaļu. Pēc četriem gadiem nākošajā olimpiādē viņa šo panākumu atkārto.

XVI 1956.gada 2.novembris- 8.decembris Melburna (Austrālija)

  Piedalās 72 valstis, kuras pārstāvēja 3314 sportisti. PS sportistu vidū ir 5 Latvijas sportisti. Lai arī jāstartē zem sarkanā karoga, latvieši priecājas par savu sportistu panākumiem, kuri izcīna 4 sudraba un pirmo zelta medaļu. Un to paveic šķēpmetēja Inese Jaunzeme.
  Šīs spēles gandrīz tiek atceltas- sagatavošanās darbi noris diezgan gausi. Bet galu galā austrālieši saņemas un viss beidzas labi. Sakarā ar karantīnas noteikumiem tiek aizliegts ievest zirgus, tāpēc jāšanas sacensības notiek jūnijā ,Stokholmā.
  Šīs spēles izcēlās arī ar boikotiem. Protestējot pret PSRS iebrukumu Ungārijā, spēlēs atteicās piedalīties Šveice, Spānija un Nīderlande. Savukārt Ēģipte, Libāna un Irāka protestēja pret Francijas un Lielbritānijas iejaukšanos Suecas jautājumā. Bet Ķīnas Tautas Republika atsakās piedalīties, jo piedalās Ķīnas Republika( Taivāna). Politika arvien vairāk un vairāk sāk ietekmēt olimpisko kustību. Šajās spēlēs aizsākas tradīcija, ka noslēguma ceremonijas parādē sportisti vairs netiek sadalīti pa dalībvalstīm, bet nāk visi kopā- simbolizējot pasaules vienotību.

XVII 1960.gada 25.augusts- 11.septembris Roma (Itālija)

  5338 sportisti pārstāv 83 valstis. Startē arī 6 Latvijas sportisti un atkal šķēpmešanā sievietēm izcīnīts zelts. Šoreiz tā ir Elvīra Ozoliņa. Latvijas pārstāvji tiek arī pie 4 sudraba un 2 bronzas medaļām.
  Šīs spēles ir pēdējās, kurās atļauts piedalīties Dienvidāfrikas sportistiem. SOK, nespējot paciest šīs valsts rasistisko politiku, uz nenoteiktu laiku aizliedz šai valstij piedalīties olimpiskajās spēlēs. Periods izrādās gana ilgs- 32 gadi. Tikmēr cits Āfrikas pārstāvis- maratonists Abebe Bikila no Etiopijas, skrienot ar basām kājām, kļūst par pirmo melnādaino olimpisko čempionu no šī kontinenta.
  Pirmo starptautisko atzinību un zelta medaļu iegūst Cassius Marcellus Clay no ASV. Vēlāk pasaule viņu iepazīst kā Muhamedu Ali, kurš pēc šīm spēlēm sāk fenomenālu profesionāļa karjeru.
  Jau otrreiz olimpisko spēļu vēsturē iet bojā sportists. Dāņu riteņbraucējs Knud Enemark Jensen sabrūk sacensību laikā un slimnīcā mirst.

XVIII 1964.gada 10.- 24.oktobris Tokija (Japāna)

  Piedalās 93 valstis, kuras pārstāv 5151 sportists. Šoreiz no Latvijas PSR delegācijā tiek iekļauti 15 sportisti, kuri izcīna 2 zelta medaļas vīriešu volejbola komandas sastāvā, 6 sudraba un 2 bronzas medaļas.
  Šīs ir pirmās spēles, kuras tiek translētas tiešraidē visā pasaulē. Pasauli pārsteidz kāds maz pazīstams amerikāņu skrējējs- Billy Mills, uzvarot 10 000m distancē. Pirmo reizi spēļu programmā ir iekļautas sacensības volejbolā sievietēm.
  Šīs spēles izceļas arī ar izcilu sportiskuma piemēru. Lars Gunnar un Stig Lennart Kall no Zviedrijas atsakās no iespējas uzvarēt, lai glābtu konkurentus, kuru jahta ir apgāzusies. Cilvēku dzīvība tomēr ir svarīgāka par uzvaru. Par šādu godājamu rīcību viņi saņem SOK ‘’Fair Play’’ balvu.

XIX 1968.gada 12.-27.oktobris Mehiko (Meksika)

  Dalībvalstu skaits sāk pārsniegt simtu- 112 valstis ar 5530 sportistiem. Padomju Savienības sastāvā startē 11 sportisti no Latvijas. Pa zelta medaļai tiek gan sieviešu, gan vīriešu volejbola pārstāvjiem un arī šķēpmetējam Jānim Lūsim.
  Vācijas sportisti startē divās komandās- Austrumvācija un Rietumvācija.
  Pirmo reiz olimpiskās spēles notiek Latīņamerikā un augstu virs jūras līmeņa (2300m). Tas sportistiem sagādā papildus neērtības. Olimpisko uguni pirmoreiz aizdedz sieviete- barjerskrējēja Enriqueta Basilio.
  Kad 200m distances uzvarētāju apbalvošanas ceremonijā ASV sportisti Tommie Smith (zelts) un John Carlos (bronza)paceļ melnā cimdā ietērptu dūri, tā paužot savu atbalstu cīņai. par melnādaino cilvēktiesībām , amerikāņu amatpersonas reaģē zibenīgi. Abi sportisti tiek padzīti no olimpiskā ciemata.
  Šajās spēlēs uzvarētājiem ir jāiziet dopinga tests. Pirmais upuris ir zviedru pieccīņnieks Hans- Gunnar Liljenwall, kurš tiek diskvalificēts par alkohola lietošanu. Īsi pirms starta sportists bija iedzēris alu.

XX 1972.gada 26.augusts- 10.septembris Minhene (Rietumvācija)

  Piedalās 121 valsts un 7170 sportisti. Arī 4 Latvijas PSR pārstāvji, kuri izcīna 2 sudraba un 1 bronzas medaļu. Pirmo reizi tiek nosaukts spēļu talismans. Tas ir taksis Waldi. Olimpisko zvērestu nodod arī tiesneši.
  Šīs spēles aptumšo tā sauktais ‘’Minhenes slaktiņš’’, kad 8 palestīnieši iebrūk olimpiskajā ciematā un nogalina 11 Izraēlas delegācijas pārstāvjus. Šoks ir liels, bet tiek nolemts, ka spēlēm ir jāturpinās. Šajā olimpiādē ASV peldētājs Marks Spics izcīna 7 zelta medaļas. Šis rekords paliek nepārspēts līdz pat 2008.gadam.
  Amizants atgadījums notiek pie maratona finiša. Pirms stadionā ieskrien vadošais skrējējs- amerikānis Charles Frank Shorter , tur ieskrien kāds vācu students, Sudhaus Norbert, un pūlim gavilējot finišē. Kad pie finiša nonāk Shorter, viņš ir apjucis, jo lentīte jau pārrauta. Bet par laimi starpgadījums noskaidrojas un amerikānis tiek pie savas zelta medaļas.
 http://www.spoki.lv/vesture/Viss-sakas-Atenas-III-dala/445056">  Lasi tālāk