Helikopteri…
Pagāja vairāk nekā četri gadsimti, līdz Leonardo da Vinči idejas par lidaparātu, kas ir smagāks nekā gaiss un var celties gaisā vertikāli, kļuva reālas. Pirmais pilnīgi vadāmais divmotoru helikopters bija Focke-Wulf Fw 61, ko 1936. gadā projektēja vācu lidaparātu konstruktors Heinrihs Foke. Līdz 1938. gadam ar Fw 61 bija uzstādīti vairāki rekordi, to skaitā lidojuma augstuma un tāluma rekordi.
Helikopteru rotējošās lāpstiņas izmanto gan cēlējspēka, gan vilcējspēka iegūšanai. Pie vārpstas, kas izvirzīta no helikoptera virspuses, ir piestiprināti divi vai vairāki rotori- garas lāpstiņas. Katra lāpstiņa izveidota kā garš ,šaurs spārns, kas griežoties rada augšupvērstu spēku. Šis vertikālais spēks paceļ helikopteru gaisā. Mazis astes rotors rada sānis vērstu spēku, kas neļauj helikopteram griezties . Helikopters var virzīties jebkurā virzienā, ja darbina cikliskās nolieces stieni .
Kāpēc helikopteram nav vajadzīgi spārni?
Helikopteram nesošajiem propelleriem ir divi uzdevumi. Pirmkārt, tas paceļ helikopteru gaisā. Propellera lāpstiņas ir tā izveidotas, ka, tām griežoties, virs helikoptera izveidojās cēlējspēks, kurš paceļ smago lidaparātu (tā svars vairākas tonnas ) gaisā. Tādēļ helikopters var it kā “karāties gaisā”. Lai paceltos vai nolaistos, helikopteram nav vajadzīgs ieskriešanās ceļš. Taču helikopteri var ne tikai nekustīgi karāties gaisā-tie arī ļoti ātri lido. Pie tam milzīgais nesošais propelleris vienlaicīgi funkcionē arī kā liela, apaļa, slīpi novietota plakne. Helikoptera astes daļā atrodas vēl viens- mazāks propelleris. Tas nodrošina lidaparāta līdzsvaru un neļauj tam gaisā griezties ap savu asi tad, kad tas nelido uz priekšu.
