Visretākās slimības35

MIKROCEFĀLIJA. Ļoti reta parādība. Sastopama 1 cilvēkam no 670 000. To var pamanīt uzreiz pēc dzemdībām. Pazīmes ir neproporcionāli mazs galvaskauss un smadzenes. Augļa attīstības laikā mikrocefālija var palēnināt vai apturēt pilnībā smadzeņu augšanu. Daudzi ārsti uzskata, ka to izraisa kaitīgas iedarbības – radiācija vai ģenētiskas problēmas. Slimība visbiežāk nāk vienlaicīgi ar Dauna sindromu, kas izraisa garīgu atpalicību, hiperaktivitāti, pundura sindromu, līdzsvara problēmas, lēkmes u.c.

VON HIPPEL-LINDAU JEB VHL. Sastopama 1 cilvēkam no 35 000. Ļoti reta ģenētiska problēma, kas parasti atpazīstama pēc dažādu audzēju veidošanās ķermenī. Lielākā daļa šo audzēju ir labdabīgi vai nekaitīgi, bet tie sastāv no asinsvadiem. Parasti veidojas uz acu tīklenes, smadzenēm, adrenalīna dziedzeriem un aknām. Ja šo slimību neārstē, tā var izraisīt infarktu, sirdslēkmes u.tml.

KURU. Šī slimība ir nāvīga, bet pietiekami reta. Tā ir ierobežota Jaungvinejā, Fore cilts apjomā. Slimība izcēlās kanibālisma dēļ, dažu rituālu rezultātā cita cilvēka audi tika termiski apstrādati un apēsti. Slimība izraisa ēstgribas zudumu un nespēju nostāvēt kājās, un 6-12 mēnešu laikā pacienti nomirst būdami jau komatozā stāvoklī. Kopš 1950. gada ar Kuru ir miruši 1100 cilvēku. Pēc valdības iejaukšanās, lai apturētu Kuru izplatību, tā ir praktiski izzudusi.

FIBRODYSPLASIA OSSIFICANS PROGRESSIVA JEB FOP. Reta ģenētiska slimība, kas iedarbojas uz saistaudiem. Sastopama tikai 1 no 2 000 000 cilvēku. Visā pasaulē reģistrēti tikai 700 saslimšanas gadījumi. Slimība izraisa mīksto audu pārkaulošanos, vai pārvēršanos kaulā, ja tie tiek bojāti. Respektīvi – jebkurš kritiens var izraisīt kaulaudu veidošanos muskuļu iekšpusē, cīpslās viscaur ķermenī. Visvieglāk slimību atpazīt pēc dzimšanas, kad var redzēt, ka kājas īkšķis ir deformēts. Šai slimībai nav atrasta ārstēšanas metodes. Pat ķirurģija ir bezspēcīga, jo izgriežot kaulu, bojātie audi izveido vēl vairāk.

FĪLDSA SLIMĪBA. Šī ir pavisam noteikti ir retāk sastopamā slimība pasaulē. Tās nosaukums ņemts pēc dvīnēm Ketrīnas un Kirstijas Fīldsām. Medicīniska nosaukuma slimībai nav, bet tā ir klasificēta kā neiromuskulāra slimība. Muskuļi lēni atrofējas, kas ierobežo kustību. Meitenes kopš tā laika ir pētījuši ārsti no visas pasaules. Par cik slimība ir tik reta, ārsti nezin, kas notiks tālāk. Slimība ir meiteņu dzīvi ierobežojusi līdz ratiņkrēslam un padarījusi vienkāršas lietas, kā rakstīšana, par grūtu darbu.

HUTCHINSON-GILFORD PROGERIA. Parasti saukta vienkārsi par Progeriju, slimība izraisa priekšlaicīgu novecošanu bērnos. Tā ir ģenētiskas mutācijas rezultātā radusies, un izpaužas drīz pēc dzimšanas. Slimība nav pārmantojama, lai gan ir bijuši gadījumi, ka izraisošo proteīnu vecāki pārnēsā un nodod tālāk bērniem. Slimībai nav ārstēšanas metodes. Tika izmēģināti augšanas hormoni un pretvēža medikamenti, bet lielākoties ārsti koncentrējas uz tās palēnināšanu.

POLIOMIELĪTS. Pirmo reizi reģistrēta 1840. gados, šī slimība izplatās ar inficēta ūdens un ēdiena starpniecību. Daudzos gadījumos sipmptomi parādās tikai tad kad slimība nonāk asinsritē. Tā izpaužas kā paralīze un muskuļu vājums. 90. gadu sākumā tā strauji izplatījās, bet ļoti operatīvas un kompetentas apkarošanas rezultātā, tā ir pilnībā izskausta 36 pasaules valstīs. Kopš 2006. gada slimība tiek uzskatīta par endēmisku tikai 4 valstīs.

BAKAS. Kopš vakcīnas izstrādes slimība praktiski nav vairs sastopama, un valdības pa lielam pat īsti uz to vairs nereaģē, kamēr nepastāv draudi masu infekcijai. Simptomi – drudzis, nespēks, ādas pārklāšanās ar sīkām brūcītēm. To agrāk uzskatīja par visbīstamāko slimību pasaulē, bet kopš imunizācijas, pēdējais reģistrētais saslimšanas gadījums bija 1977. gadā. Tā dēļ slimību var nosauk par visretāko.