1865. gada 15. aprīlī, Amerikas pilsoņu kara pēdējā nedēļā, tika nošauts sešpatdsimtais ASV prezidents Abrahams Linkolns. Vispārīgi šajā karā gāja bojā vairāk kā 600 tūkstoši cilvēku. Valsts bija sagrauta, un pasaule Amerikas eksperimentu ar demokrātiju uzskatīja pa neveiksmīgu.
Vīri, kuri uzbūvēja Ameriku! Kornelius Vanderbilts9
Gandrīz neviens nesaprata, ka ir sākusies jauna ēra - attīstības ēra, kuras laikā ASV kļuva par spēcīgako ekonomiku pasaulē. Bet šis raksts nebūs par ASV ekonomiku, šis raksts būs par cilvēku kurš uzbūvēja Ameriku - Korenlius Vanderbilts
Kornelius Vanderbilts dzima 1794. gadā, nabadzīgā ģimenē. Viņa tēvs ļoti smagi strādāja, lai uzturētu ģimeni. Kornelius jau no bērna kājas tēvam palīdzēja. 11 gadu vecumā viņš pameta skolu, jo uzskatīja to pa nevajadzīgu nodarbošanos un tā vietā sāka strādāt tēva uzņēmumā, kas ar nelielu prāmi pārvadāja pasažierus.
16. gadu vecumā viņš izlēma sākt pats savu pārvadāšanas biznesu un kredītā iegādājās mazu prāmi. Un ļoti ātri, viņš nopelnīja reputāciju kā nežēlīgs cīnītājs, kurš ir gatavs iet pāri līķiem, tikai, lai saniegtu savus mērķus. Viņš pats personīgi piekāva savus konkurentus un laikam ejot viņam izveidojās dzelzs raksturs.
Vanderbilta biznes atīstijās lielos ātrumos, no viena maza kuģīša izveidojās liela flote, pārvadājot pasažierus un preces pa visu nāciju. Viņa uzvārdu amerikā sāka izmantot kā sinonīmu jūras transporēšanai. 40 gadu laikā viņš izveidoja lielāko transportēšanas korporāciju pasaulē un tieši pirms pilsoņa kara, kad viņš bija sasniedzis sava biznesa virsotnes, viņš izdarīja ko neiedomājamu....
Amerikā sākās dzelceļa attīstība un Vanderbilts zināja, ka dzelceļš radikāli mainīs iedzīvotāju dzīvi - lēti un effektīvi samazinot pārvietošananās laiku. Vanderbilts negaidīja ilgi un pārdeva savu floti, ieguldot visu savu naudu dzelceļa būvniecībā un dibinot uzņēmumu "New York Central Railroad"
Šis ieguldījums atmaksājās un pilsoņu kara beigās, 1866. gadā, Kornelius Vanderbilts kļuva par bagātāko cilvēku Amerikā ar vērtību 65 miljonu dolāru apmērā (75 miljardi pēc mūsdienu kursa)
Bet labums nenāca bez ļaunuma. Kara laikā Kornelius zaudēja savu vecāko dēlu Džordžu Vašingtonu Vanderbiltu (augšējā attēlā) . Džordž bija Korneliusa mīļākais dēls, jo viņam piemita tās pašas rakstura īpašības, kas Korneliusam. Zaudējot savu galveno mantinieku, viņš iegrima depresijā. Tagad viņam ir jāpaļaujas uz jaunāko dēlu, kas galīgi nelīdzinājās viņam.
Kornelius Vanderbilts sāka kļūt vecs un tādēļ savu uzņēmuma vadību "New York Central Railroads" uzticēja savam jaunākajam dēlam. Taču viņš nebija tik spējīgs cik viņa tēvs. Korneliusa vecums un viņa dēla nemākulība veicināja konkurentu necieņu un darijumu atcelšanu, jo konkurenti vairāk nebaidījās no "vecā" Kornesliusa Vanderbilta. Tā bija lielākā kļūda viņu konkurentu mūžā.
Vanderbiltam piederēja vienīgā dzelceļa līnija uz Ņujorku un viņš zināja, ka pateicoties tam, viņš varēs iznīcināt savus konkurentus. Tieši tā arī Vanderbilts izdarīja, viņš lika bloķēt dzelceļa līniju un tā apturot jebkādu konurentu kustību uz Ņujorku pa to. Tādā veidā tonām preču un pasažieru nevarēja nokļūt Ņujorkā, kas radīja konkurentiem milzīgus zaudējumus. Konkurentu uzņēmumu akcijas sāka zaudēt to vērtību un to izmantoja Vanderbilts. Viņš nopirka visas konkurentu akcijas pa smieklīgām cenām un tā kļūstot konkurentu kompānijas īpašnieku. Pāris dienu laikā viņš izveidoja lielāko dzelzceļa kompāniju Amerikā. Viņš pilnībā sagrāva savus konkurentus un kļuva par Monopolu, tādā veidā atriebjoties saviem konkurenties, kuri viņu sauca par "vecu"
Jūs noteikti esat redzējuši Ņujorkas Centrālo Staciju, tā ir Ņujorkas sirds un tūristu iecienīta vieta. Tā ir redzama daudz holivudas filmās. Tieši tā..... to uzbūvēja Kornelius Vanderbilds. Šī lielā stacija ir viens no Vanderbilda lielākajiem projektiem, kas izmaksāja ļoti daudz naudas.
Kornelius Vanderbilts izveidoja Amerikas tirzniecību pa ūdeni un radīja amerikas dzelceļa līniju. Tā nebija ne valsts ne valdība, tas bija viena cilvēka uzņēmums kurš uzbūvēja amerikas pārvadāšanas sistēmu gan uz sauzemes gan uz ūdeni. Pateicoties viņam Amerikā pēc pilsoņu kara sāka augt ekonomika.
Viņš arī ir 13 bērnu tēvs un liels filantrops. Viņš bija pirmais Amerikas miljardieris kuŗš ziedoja vairāk kā 1 miljonu dolāru. Viņš dibināja Vanderbilta Universitāti Nešvilā. Viņš ziedoja Ņujorkas baznīcām un vienas no tās apkārtnēm tika apglabāts. Viņš nomira 1877. gada 4. Janvārī, 82 gadu vecumā, kas tajā laikā bija sasodīti daudz.