Sveiki te atkal es, ar jauno rakstu sērijā Kā personība. Izbaudam! Jūsu padevīgā, Trojas Helēna.
Sers Vinstons Leonards Spensers-Čērčils dzimis 1874. gada 30. novembrī, miris 1965. gada 24. janvārī bija Apvienotās Karalistes politiķis, pazīstams kā Apvienotās Karalistes līderis Otrā pasaules kara laikā. Bija arī armijas virsnieks, rakstnieks un gleznotājs. Apvienotās Karalistes premjerministrs no 1940. līdz 1945. un no 1951. līdz 1955. gadam.
Dzimis dižciltīgajā un ietekmīgajā Spenseru ģimenē. Tēvs lords Rendolfs Čērčils bija politiķis, vēlāk Pārstāvju palātas līderis. Skolā Vinstons Čērčils neizcēlās ar īpašām sekmēm. Vēlāk studēja Sendhērstas Militārajā akadēmijā. Britu armijas sastāvā piedalījās karadarbībā Indijā, Sudānā un Otrajā būru karā. Piedalījās arī kaujās Pirmā pasaules kara Rietumu frontē.
Kopš 1900. gada — parlamenta loceklis. Līdz 1940. gadam, kad demisionējot Nevilam Čemberlam, par Lielbritānijas premjeru kļuva Čērčils, ieņēma vairākus svarīgus amatus valstī. Piemēram, 1911. gadā kā iekšlietu ministrs pesonīgi piedalījās Sidenejaa ielas aplenkkumā, kurā tika likvidēta latviešu revolucionāru — laupītāju grupa Pītera Krāsotāja vadībā. Čērčils par matu izglābās no nāves, jo lode trāpīja viņa cepurē. Pirmā pasaules kara laikā Čērčils bija Pirmais Admiralitātes lords, tomēr atkāpās no amata pēc Galipoli kara neveiksmes.
Pirms stāšanās premjerministra amatā Čērčils bija finanšu ministrs. Otrā pasaules kara laikā, spītējot daudzām neveiksmēm, izmantojot savu pārliecību, runas dāvanas un politisko ožu, spēja kopā ar Sabiedrotajiem gūt uzvaru karā. Tomēr pēc uzvaras karā zaudēja 1945. gada parlamenta vēlēšanās, tāpēc nepiedalījās Potsdamas konfore ces noslēdzošajā posmā.
1946. gada 5. martā Fultonā, Misuri Čērčils teica Fultonas runu, kurā vērsās pret PSRS un pieminēja "dzelzs priekškaru", kas pārdala Eiropu. Šo runu var uzskatīt par Aukstā kara sākumu. 1951. gadā Čērčils atkal spēja kļūt par Lielbritānijas premjerministru.
Čērčils bija viens no pirmajiem, kas aicināja izveidot "Eiropas Savienotās Valstis", tādējādi arī viens no pirmajiem Eiropas Savienības idejiskajiem atbalstītājiem. Otrā pasaules kara pieredze pārliecināja viņu, ka mieru var garantēt apvienota Eiropa.
Secinājumus, ko viņš izdarījis no vēstures sniegtajām mācībstundām, viņš izteica savā "runā studējošajai jaunatnei" 1946. gadā Cīrihes univesrsitātē: "Ir viens līdzeklis, kas dažos gados padarītu visu Eiropu brīvu un laimīgu. Ir jāatjauno Eiropas ģimene, vai vismaz tik daudz no tās, cik mēs varam, un jānodrošina struktūra, kurā tā var mājot mierā, drošībā un brīvībā. Mums jāizveido sava veida Eiropas Savienotās Valstis."
1953. gadā Čērčilam piešķīra Nobela prēmiju literatūrā.
