Vikka0

Daudzi vikāņi saka, ka viņiem labpatīk uzstādīt priekšmetus uz altāra kādā secībā vien viņi vēlas. Tas gan nenozīmē, ka blakus svecei mētāsies uzgriežņu atslēga, bet uz altāra bieži vien būs atrodami šādi priekšmeti: sveces (noteiktas krāsas sveces sev vien zināmā kārtībā noliktas, bieži divas sveces un pa vidu figūriņa), grāmatiņa (kur pierakstīt savas zināšanas, kas jauns apgūts, burvestības un kā un kam izmantot noteiktas zālītes, augus u.c.), dedzināmie smaržu kociņi (katrai smaržai ir kāda nozīme;

kociņus dedz meditējot un lai labāk noskaņotos jeb sakoncentrētos), figūriņa (ja cilvēkam interesē fejas, tā būs fejas figūriņa, ja eņģeļi - eņģeļa figūriņa u.c.). Viss, kas ir atrodams uz altāra, kaut ko simbolizē šim cilvēkam. Protams, neaizmirsīsim arī pentagrammu, bez kuras ir grūti iedomāties altāri kā tādu (domājams nav jāskaidro kā pentagramma izskatās). Augšup vērsta pentagramma simbolizē četrus elementus: ūdens, uguns, zeme, gaiss un augšējais stūris simbolizē garu. To tad arī var uzskatīt par harmoniju.

Uz altāra var atrast (ja cilvēks uzskata par vajadzīgu, ka uz altāra ir jābūt šai lietai) zvanu, kausu, katliņu, dunci, kā arī citas lietas, kuras izmantot praktizējoties. Bet sīkāk par pentagrammu - lai pentagrammai būtu plašāka nozīme, tad tās piecos stūros arī var novietot četru elementu un gara simbolizējošās lietas, vislabāk kaut ko no dabas. Zilā  krāsa simbolizē ūdeni (var ņemt gliemežvāciņus, ūdens trauciņu). Sarkanā krāsa simbolizē uguni (visvienkāršākais, ko var nolikt, tā ir kaut vai maza svecīte). Zaļā krāsa simbolizē zemi (te nu var nolikt kā čiekuru, tā mūžzaļā koka lapu, kādu koka gabaliņu vai ko citu). Dzeltenā krāsa simbolizē gaisu (parasti liek spalvu un šobrīd es nevaru iedomāties neko citu piemērotāku). Viss ir atkarīgs no tā, kas ar ko saistās, jo tikpat labi spalva var simbolizēt arī zemi. Lai apzīmētu garu, ja nemaldos, augšā lika kristālu.

Uz altāra var likt un ja ir iespēja, arī zizli (tas var būt no koka, kristāla vai kā cita) - to izmanto, lai izvēlētos/norādītu virzienu, lai rituālos atvērtu un noslēgtu apli.

Altārim vislabāk ir izvēlēties vietu, kas ilgstoši netiks mainīta. Piemēram, gribas kādreiz pārkārtot telpu, bet altāri labāk ir atstāt tajā pašā vietā. Tā kā visā pasaulē tomēr ir cilvēki, kuriem kādu apstākļu dēļ nav iespējas izveidot altāri savā istabā (vecāki neļauj, vienkārši neērta vieta - mājdzīvnieki visu savanda utt.), var izveidot ceļošanas altāri. Tas ietver tikai pašus galvenos priekšmetus, parasti mazāka izmēra un šis altāris ir pārnēsājams (kā lakats ar ietītiem priekšmetiem vai kā lāde).

Tātad. Vikkas ticība balstās uz maģiju (nē, šeit nebūs rakstīts kā pieburt sev naudu vai kā likt lai lietus līst). Altāra priekšmeti tiek izmantoti praktizējoties - kā meditējot, tā rituālos. Ar zižļa palīdzību ritālā atver un aizver apli, kas ir ne vienkārši kā aplis uz zemes, bet tā ir sfēriska lode, kuras iekšpusē atrodas rituāla veicējs. Šai lodei tiek iezīmētas arī durvis. Aplis pasargā rituāla veicēju no svešām enerģijām, parādībām, no nevēlamiem spēkiem. Var teikt tā - kamēr tu esi šī apļa iekšpusē, tikmēr tu esi pasargāts (no neredzamā).

Noteiktu krāsu sveces izmanto noteiktās darbībās (katra krāsa ko simbolizē, ir pat tā, ka noteiktas nedēļas dienā dedz noteiktas krāsas sveci). Šā vai tā, par vikāni, šī vārda pilnā nozīmē, nekļūst vienā dienā. Ir daudz jāmācās, lai saprastu ko darīt, ko un kā pielietot. Daudziem šādu zināšanu uzkrāšana aizņem pat 10 gadus. Nevar tā vienkārši mētāties ar burvju vārdiem un neapzināties sekas.

Vikānis zina, ka var darīt, kā vien viņam iet pie sirds, tiktāl, kamēr neviens cits no tā necieš. Bet te ir arī otrs aspekts - izvēloties kādam kaitēt, apzinoties nodarīto, vikānim ir jābūt gatavam, ka sliktais var atgriezties ar trīskāršu spēku. Un vēl - tas, kas izdarīts ar ļaunu, noteikti nešaubīgi atnāks pašam atpakaļ trīskārši, bet tas pats var notikt arī ar labu burvestību - tu vari vēlēties sev vai kādam ko labu izdarīt, bet karma tik un tā var atnākt un, kā saka, trīsreiz iekost tev pakaļā. Arī labās darbības ne vienmēr paliek bez sekām.

Vikāņi bieži izvēlas strādāt ar akmeņiem. Katram dabīgajam akmenim ir kāda sava nozīme (kam kurš akmens kalpo, ko tas pastiprina, kādu aizsardzību sniedz utt.). Akmeņi atbild arī par čakrām. Veidojot savu zizli, var izmantot koku un galā pielikt kristālu.

Par vikku bieži mēdz būt nepareizi pieņēmumi neziņas dēļ. Vikka nav sekta un vikāņi nav sātanisti. Sātanisti kā vienu no simboliem izmanto pentagrammu, bet otrādi apgrieztu. Kā daudzi iedomājas vikāņus - raganas un burvji dejo kaili apkārt ugunskuram meža vidū, apkārt klīst melni kaķi, kaut kur vārās burbuļojošs katls un kas tik vēl tur nenotiek. Vai ne? Jā, vikāņi var veikt rituālus kaili, bet tas nav obligāti. Kā arī - vikāņi nav pārdevuši savas dvēseles velnam. Ja kāds to ir darījis, tad viņš nav saucams par vikāni.

Vikāņiem ir savas kopienas, kuras noteikti satiekas vairākas reizes gadā. Vikāņu kopienā augstākā persona (cik nu man tās informācijas ir) ir priesteriene. Vai priesteris. Zinātājiem nav noslēpums, ka gudrākie un vairāk praktizējošie vikāņi tiešām redz mistiskas būtnes, eņģeļus u.c.

Nevaru to droši apgalvot, bet 98% vikāņu ievēro mēness fāzes. Visvienkāršākais veids ir lasīt mēness kalendāru. Mēness mainās un to var izmantot - kā buroties pilnmēnesī, tā apņemoties ko jaunu jaunā mēnesī. Kaut ko sīkāk man būs grūti izskaidrot šajā sakarā. Kam interesē mēness fāzes - uz priekšu, ir internets un tur arī var atrast konkrēti sev interesējušo par atsevišķām mēness fāzēm.