+ Skaņa ir mehāniskās enerģijas pārvietošanās
Nav pareizi, ja kāds skaņu jauc ar troksni. Skaņa tiek radīta ar mērķi, ka kāds to atpazīs.
+ Skaņu apraksta vairāki fizikāli lielumi
Skaņai var piedēvēt vilnim esošās funkcijas, taču skaņai ir jābūt klausāmai, kas nosaka to, ka skaņa ir piemērota, lai to uztvertu ar dzirdi.
+ Skaņa izplatās cietos ķermeņos un šķidrumos
Nevajadzētu jaukt skaņu ar vibrāciju, kapēc skaņas pārnesējam vajadzētu būt gaisam, bet ne cietai vielai vai šķidrumam.
+ Skaņa gaisā ir statiskā spiediena izmaiņas
Skaņa nevar būt statiskā speidiena izmaiņas, jo spiediena maiņas fiksēšanai organismiem ir paredzētas citas maņas nevis dzirde.
+ Bez svārstībām skaņu nav
Ja pieņem, ka viss apkārt ir sastindzis, tad jāsaprot, ka vibrācija un troksnis būtu nošķiramas no skaņas, kas izsaka to, ka ar svārstību vien ir par maz, lai varētu runāt par skaņu.
+ Skaņas vienmēr ir ap mums
Dzīviem organismiem piemīt spēja meklēt patvērumu no apstākļiem, kur kairinājums ir neatbilstošs, kapēc augstākajām dzīvības formām ir spēja atrast klusumu, ja dzirdes uztvere ir pārāk noslogota, kapēc dzirdes centri var pielāgoties noteiktam fonam. Vai noteiktās vietās vibrācijas un trokšņus mēs nedzirdam, jo esam pieraduši pie tā.
+ Par skaņu sauc dzirdes bojājumu
Nevar skaņu saukt par dzirdes bojājumu. Ja cilvēkam, fonā notiekošais ir pa smagu, viņam ir jāmeklē apstākļi, kur viņa dzirde netiek tā noslogota.
+ Būtņu spēju noteikt skaņas avota virzienu un attālumu sauc par lokalizāciju
Nav pareizi izmantot terminu 'lokalizācija', ja skaņu apraksta ar termina 'avots' patapinājumu. Skaņa tiek radīta, kapēc tā arī ir vērsta, ne vienmēr ar mērķi, lai tiktu izmantota, skaņas radītāja vietas noteikšanai.